Ventspils rakstnieku un tulkotāju mājā nupat satiktā dzejnieka Aleksandra Šiškina atļauju saņēmusi, atstāstu anekdoti «iz dzīves» – par viņa brāli rakstnieku Mihailu Šiškinu, kurš reiz atbraucis uz Maskavu un nakti pavadījis pie kādas sievietes. No rīta pārnācis drūms un nerunīgs. «Kāpēc esi tik noskumis?» pie brokastu galda vaicājuši radi. «Ek,» ieilguša klusuma pauzi beidzot pārtraucis Mihails. «Ar sievieti, kura Mariņinu uzskata par rakstnieci, es tomēr gulēt nevaru.»
Mihails Šiškins* ir pasaules lasošās sabiedrības atzīts krievu mēlē rakstošs elitāras beletristikas pārstāvis, kura prozas teksti paģērē laiku, iedziļināšanos un sagatavotību, un tas nozīmē – lasītāja kultūras bagāžai jābūt pietiekamai, lai apziņa spētu reflektēt uz autora piedāvāto valodu, asociācijām un idejām. Tāpat zināšanu bāze ir nepieciešama, lai lasītu mūsu prozas izcilības. (Nenosaucu nevienu, jo viņu ir daudz, bet šā rakstugala zīmju skaits ierobežots.) Bet laikam taču tā ir likumsakarība, ka pēdējos trīs gados no Latvijas literatūras gada balvai** nominētajiem 44 tulkotās un oriģinālliteratūras darbiem Latvijas lielākais apgāds ir izdevis tikai divus. Apgāda vadītāja un publiskā seja Vija Kilbloka nupat paudusi viedokli Latvijas Avīzē (06.06.12.): «Mūsu rakstnieki bieži vien nodarbojas ar paštīksmināšanos! Latviešu rakstniecībā nav ne potenču, ne tendenču, jo nav nekādas bāzes attīstībai…»
Te nu gan gribētos konkrētību – kuru latviešu autoru un kādā veidā Kilblokas kundze pieķērusi paštīksmināšanās perversajā nodarbē? Uz intervētājas priekšlikumu samazināt PVN oriģinālliteratūras grāmatām cienījamā izdevēja reaģē kaismīgi: «Mežonīga ideja! Kāpēc noniecināt ārzemju rakstniekus, kurus cilvēki labprāt lasa laukos un kuri varbūt netīk šaurai oficiozai rakstītāju grupiņai?»
Par latviešu rakstnieku «potencēm un tendencēm» citās domās ir dažādu paaudžu literatūrkritiķi ar zinātniskiem grādiem, kuru izglītības kvalitāti izdevēja diez vai uzdrošinātos publiski apšaubīt, tādēļ rodas jautājums, vai vispār ir mēģināts lasīt un arī saprast gan latviešu rakstniecības «augstā plaukta» autoru darbus, gan recenzijas par tiem.
Un, mī un žē, kas gan ir domāts ar šo pērli – «šauro oficiozo rakstītāju grupiņu»? Tveru pēc svešvārdu vārdnīcas, lai atsvaidzinātu atmiņā pabalējušā vārda «oficiozs» nozīmi.
Lat. oficiosus – «pakalpīgs», tāds, kas ar valdību oficiāli nav saistīts, bet faktiski aizstāv tās viedokli. Īsti nav skaidrs, ko ar to domājusi Kilblokas kundze, bet man jāsaka – ja Latvijas valdība un Kultūras ministrija pildīs solīto kursu uz jēgpilnas kultūrpolitikas restartēšanu un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pilnvērtīgam visu jomu kultūras procesam, esmu ar mieru būt «oficioza». Vēl vairāk – uzskatu, ka tas būtu ne vien mans, bet arī kolēģu literātu patriotisks pienākums. Izdevēji laipni lūgti piebiedroties!5
* Apgādā Jumava Mairas Asares tulkojumā šogad izdots Mihaila Šiškina romāns Vēstulnieks
** LALIGABA atbalsta Kultūras ministrija, VKKF, privāti sponsori un mecenāti
Tā viš i
«Mūsu rakstnieki bieži vien nodarbojas ar paštīksmināšanos! Latviešu rakstniecībā nav ne potenču, ne tendenču, jo nav nekādas bāzes attīstībai…» Kas ir bāze attīstībai? Vampīrsāgas un manuāļi kā notievēt un kļūt par labāku cilvēku? Jā, šīs grāmatas pārdod Zvaigzne ABC grāmatnīcās. Katrā ziņā, Kilblokas kundze ir radījusi IZDEVNIECĪBU-MONSTRU jeb jā labpatīk LUBEŅU fabrīku, jo mums taču ir jākļūst par cilvēkiem - jāamerikanizējas pēc iespējas ātrāk, jo Kilblokas kundze grib nopelnīt! Nav jau vainas, katrs dzīvo, kā vēlas, bet kāpēc tad publisko telpu vajag piespļaudīt, noniecināt savas valsts kultūru?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 11:15
:)
Kas var būt labāks par šo "vara un nauda":):):):)
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 23:14
J.Vādons
nu re, vācu rakstnieks Bernds Kaljū atzīst, ka pat Vācijā nopietnai literatūrai 5000 grāmatu tirāža ir labs rādītājs, bet pie mums rakstnieki tiek kaunināti par mazām tirāžām.
un vēl, protams, šī atziņa: "Atbalstīt rakstniekus – tā ir kultūra. Ja rakstnieki nekādi netiktu atbalstīti, tad izdzīvotu tikai tie, kas raksta "vampīru romānus" un krimiķus. Kvalitatīvas literatūras vairs nebūtu, jo no tirgus vien tā izdzīvot nespēj."
tiesa gan, manuprāt, diezgan aprobežots ir aicinājums latviešiem rakstīt krieviski.
Dens Dimiņš atzīst, ka literatūras laiks noriet. tam gan es īsti nevaru piekrist. notiek pārmaiņas. un, iespējams, valstīm, kas domā par savu nākotni un identiāti, arvien vairāk būs jāiegulda šis identitātes saglabāšanā. Latvijā jau politiķus arī mēdz izbrīnīt un kaitināt, ka tie Dziesmu svētki, ar kuriem var ērti padižoties, arī tomēr prasa naudu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 11:29
dārgais,
Dziesmu svētki, kultūras dalījumus ievērojot, arī ir "lubene", jo dzied tauta - laji.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 11:40
padziedātājs
Paskatieties Dziesmu svētku repertuāru pirms izteikties. Radio 2 līmeni tur neviens nepielaiž. Tiesa, jebkurš diriģents pasūdzēsies, ka kori vairs nav spējīgi izdziedāt to, ko vēl pirms desmit gadiem dziedāja bez problēmām. "Kultūra" latīniski nozīmē "kopšana". Tā nav izklaide, bet darbs ar sevi.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 12:18
+
lubeni uzrakstīt arī nav izklaide- īsts darbs! ne tikai ar sevi- ar lasītāju! vesela kultivēšanas māksla.. :) izvēloties jēdzienus jābūt uzmanīgam- jo izplūdusi saprašana ir garlaicīga
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 15:37
anon
pareizi būtu "Nenosaucu nevienu, jo nav tādu" hahahaaa
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 11:32
Atbalstu Kilbloku.
Šis L. Langas sacerējumiņš ir visuzskatāmākā ilustrācija gan par "rakstnieču "paštīksmināšanos", gan oficiozu. Langas pieglaimīgā attieksme Vienotībai un citiem "pareizo" uzskatu paudējiem taču nav noliedzama. Un nav nekādā svešvārdu vārdnīcā liekulīgi (kā jau pie Vienotībniekiem pieņemts) jāskatās.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 12:14
Lelde
Novēlu Tev, Atbalstu Kilbloku., vismaz trīs bērnus skolas vecumā. Labāk visus desmit. Tad redzēsi, kā mīlēt KillBokas kdzi :):):)
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:21
Nu un tad?
Man ir trīs bērni skolas vecumā. Tās grāmatas, no kurām viņi mācās, tikai par kādiem 15 procentiem ir no Z ABC. Ir daudz no citām izdevniecībām un visdārgākās ir svešvalodām, izdotas ārzemēs. Nu un tad?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 15:04
Vārds
anekdote rakstā ož pēc čekistu folkloras...
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 15:40
Zivs
No Tarvida un Langas rakstiem iedvesmota, varbūt Zvaigzne ABC drīzumā tomēr atbalstīs latviešu mūsdienu rakstniecību līdzīgi citiem lielajiem izdevniecību monstriem rietumos - ieguldot naudu jau darbu tapšanas laikā. Tas būtu lielas korporācijas cienīgi.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 12:20
skribents007
Jau atbalsta- rudenī gaida patukšājā bērnu un jauniešu romānu jomā jaunus darbus. Tiesa, netaisās maksāt par darīšanu,bet par romānu. Pareizi. Tādā subljektīvā jomā kā literatūra un latviešu rakstniecībā paļauties uz labu rezultātu ir naivi. Jāredz darbs, kaķi maisā nevar pirkt.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.10 18:40
Johans
Tam, ka rakstniekus (dažus) valsts varētu atbalstīt, varētu piekrist.
Nav saprotams, kā noskaidrot kas un kā izlems, kurus atbalstīt.
Man šķiet diezgan acīmredzami, ka rakstniekiem pašiem to uzticēt nevar - viņi dos viens otram - šodien es tev, rīt tu man.
Pēc pirktajām grāmatām arī nevar - tad atbalstīs Vairas ķēķi.
Gandrīz strupceļš.
Varbūt var izvēlēties vienu (vai ne vairāk kā dažas) kultūras autoritāti (kas pati pretendēt nevar) un ķlaut tai voluntāri noteikt?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 12:39
hm
vai varat argumentēt, ar ko pašreiz pastāvošā kārtība, ka finansējumu piešķir kompetentas KKF komisijas, ir nederīga? ja kritizējat, tad ar konkrētu pamatojumu un konkrētime neobjektivitātes piemēriem (nevis no sērijas "dod tikai savējiem"). protams, paturot ptārā, ka kādu ideālu vai absolūti objektīvu sistēmu sabiedrībā vispār nav iespējams izveidot.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 12:44
Johans
Vispār tas ir subjektīvs vērtējums.
piemēram - šā gada KKF atbalstu ieguva tagadējā eksperte Gundega Repše - es nespriežu, vai viņa ir pelnījusi. Es tikai norādu, ka viņa ir pie lemšanas.
BET Vispār tas ir subjektīvs vērtējums.
Latvija ir pārāk maza - domāju, ka uz KKF finansējumu pretendē daudzi ekspertu draugi - un tur nekā nevar darīt.
Un man arī liekas, ka nevajadzētu lemt tiem, kas paši tagad (vai pagātnē, vai nākotnē) pretendē uz šo atbalstu rakstīšanai vai izdošanai.
Un es arī nebiju domājis KKF projektus - tur droši vien, citu iespēju nav.
Es biju domājis, ka kādam rakstniekam varētu piešķirt stipendiju uz gadu - diviem vienkārši par to, ka ir. Un lai dara ko grib.
Jautājums - kuram?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 13:38
hm
LV tiešām ir pārāk maza. tomēr, no otras, puses - tie, kas raksta labi, tie daudz maz turās līmenīt un līdz ar to arī saņem atbalstu.
tāds variants, ka piešķir vienkārši tāpat, vispār netiek izskatīts. pieškir tikai konkrētam veicamam darbam.
bet noteikti pilnvērtīgi jāatjauno mūža stipendiju programma.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 13:44
Johans
Tas par to "līmeni" mani nepārliecina.
Pareizāk - mani nepārliecina lēmēju spēja objektīvi spriest par līmeni.
Vispārējs princips - neviens nevar vērtēt savu darbu (ja iet runa par finansējuma piešķiršanu.) Un arī savu draugu darbus. Katram liksies, ka viņa drauga darbs ir līmenī.
Bet Latvija ir pārāk maza.
PS ieskatījos sarakstā - vēl vismaz viens no ekspertiem pats ir saņēmis finansējumu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:05
hm
saņēmis vispār vai tajā laikā, kad bijis eksperts?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:08
Johans
Domāju, ka tad kad bija.
Bet tas nav principiāli.
Kā es rakstīju pirmīt "šodien es tev, rīt tu man".
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:21
hm
nevajag pārspīlēt. tad jau risinājums būtu tikai ārzemnieku iesaistīšana. :D rakstniekiem komisijā ir jābūt. jo visu atstāt, piemēram, tikai kritiķu ziņā arī var būt ne pārāk objektīvi. un atcerieties, ka lēmumu pieņem ar balsojumu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:24
Johans
Ārzemniekus nevar iesaistīt - valodu nezina. ;o)
Rakstnieks varētu būt - bet tikai tāds, kas ir atzīta autoritāte un pats nav pretendējis un netaisās pretendēt.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:46
Maira Juhanam
Skatieties uzmanīgi - KKf eksperti (vismaz literatūras nozarē) sava eksertu gada laikā nesaņem atbalstu saviem projektiem vai stipendijas. Apskatiet KKF mājas lapā, un Jūs redzēsiet, ka ar šīgada II konkursu ekspertu sastāvs ir izmainījies. Pirms izplatīšanas publiskā telpā ziņas tomēr vajag pārbaudīt.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 16:16
Johans
Maira,
Es piekrītu, ka viņi nepiešķir balvas sev..
Bet
Latvija ir pārāk maza.
Tas kurš vakar saņēma balvu, šodien ir eksperts.
Un tas, kurš šo balvu piešķīra tagad ir pretendents, jo "nākamajā gadā rakstot labu grāmatu" kā daži te raksta.
Latvija ir maziņa - viosi rakstnieki viens otru labi pazīst.
Vai daudz Jūs zināt tādus, kuri var pateikt draugam - kaut arī tu man naudu iedevi, es tev nedošu, jo man liekas, ka tev nav iekšā - bet iedošu neviena nezināmam puišelim no Pušmucovas - man liekas, ka viņam ir iekšā?
Es tādu nepazīstu nevienu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.09 13:45
Maira Johanam
Šogad Literatūras gada balvu dzejā piešķīra līdz šim ļoti mazzināmai dzejniecei Rutai Štelmaherei no Jēkabpils, jo žūrija vērtēja tekstu nevis autora vārdu, nopelnus un draudzīgās saites. Arī balvas prozā saņēmēja nav nedz ļoti plaši pazīstama, nedz lielos draugos ar kādu. Tas pats sakāms par teju visām šogad piešķirtajām balvām. Nav nekāda pamata vainot žūriju ne-kompetencē vai "draugu" un "es-tev, tu-man" būšanās
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.10 22:24
Mairai
Fakti -
Ronalds Briedis - redaktors R.Štelmaheres grāmatai “Klēpis”un vienlaicīgi arī laligaba(s) žūrijas komisijas loceklis… grāmata iegūst laligaba(s) balvu nomināciju kategorijā dzeja.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.10 23:29
Ronalds Briedis
Doma, ka stipendijas un balvas dala nevis pēc kvalitatīviem, bet kādiem citiem kritērijiem, protams, daudziem (īpaši tiem, kas tās nesaņem) patīk. Kā jau visas „sazvērestības teorijas”. Problēma ar ekspertiem, kas būtu no citas planētas, pastāv. Tās atrisināšana tikpat neiespējama, kā lielākā tiesa zinātniskās fantastikas pieņēmumu. Pat ja Latvijā būtu vesels miljards rakstnieku, tie, kas savā jomā sasniegtu visvairāk, tik un tā iepazītu viens otru. Tā tas ir visā pasaulē.
Ideja par „nevienam nezināmu puišeli no Pušmucovas” skaista... pasaka Holivudas gaumē. Talanti nerodas vakuumā, spējas ir jāattīsta. Arī dabas dotās. Saskaros ar to ikdienā. Izdarīt to pilnīgā izolācijā no visiem literāriem procesiem ir gandrīz neiespējami. Un graša vērts eksperts, kas šo talantu nav pamanījis pirms vēl viņa darbi iegūst tādu kvalitāti, ka sāk pretendēt uz balvām. Parasti iepazīstos ar autoriem gadus 5-10 pirms viņi debitē ar grāmatām.
Arī tam „visi visus pazīst” ir savs āķis. Pazīst VISUS, arī tos, kuriem stipendijas un balvas nepiešķir. Un tos, kuriem nepiešķir, bieži vien zina daudz labāk, nekā tos, kuriem piešķir. Visi šā gada Latvijas Literatūras gada balvas ieguvēji saņēma šo balvu pirmo reizi un bija zināmi daudz mazākam žūrijas locekļu skaitam nekā tie autori, kas šīs balvas neieguva. Rutu Štelmaheri pirms tam zināja vien divi. Pats finālā balsoju par Juri Kronbergu (kuru pazīstu no visiem dzejas nominantiem vismazāk). Eduards Aivars un Andris Ogriņš var tagad mani saskaņā ar sazvērestības teoriju nesveicināt. Manuprāt, visas četras šajā kategorijā iekļuvušās grāmatas bija pagājušā gada lielākie notikumi dzejā. Ja Jums liekas, ka šo balvu bija pelnījis cits pretendents – lūdzu, nosauciet to.
Visbeidzot, gan VKKF, gan Laligabai, gan citām žūrijām un padomēm ekspertus izvirza dažādas organizācijas, cilvēku tajās ir gana daudz, sastāvs ir gana raibs un lēmumus pieņem balsojot, tā kā viena eksperta viedoklis neko neizšķir. Pastāv vēl visādi ierobežojumi un maratoriji atkārtotai dalībai. Viss tas ir stipri ķēpīgi, paņem laiku un nervus un nostāda šo cilvēku publiski peramās personas statusā, jo kāds vienmēr paliks neapmierināts. Uz VKKF ekspertu komisiju, piemēram, rakstniekus vienmēr vajag ar stibu dzīt, jo labprātīgi neviens šajā cilpā sev galvu nebāzīs. Un paldies tiem rakstniekiem, kuri tur tomēr vēl strādā.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.11 06:11
Johans
Rolandam Briedim
Divas piezīmes
Es piekrītu par to zinātniskās fantastikas paņēmienu.
Bet es nepiekrītu, ka eksperti nevarētu būt tie, kas paši nepretendē. Vai "visādi ierobežojumi un maratoriji" to ietver?
Tas pirmkārt.
Es nepiekrītu par to "Talanti nerodas vakumā". Tas ir - vakumā viņi varbūt arī nerodas, bet tie "literārie procesi" varētu būt visai dažādi. Cilvēks varbūt daudz lasa. Ne no kurienes neizriet, ka spējas attīsta piederība Latvju rakstnieku pulciņam.
Tas var arī traucēt.
Ir zinami daudzi gadījumi, kad debijas darbs kļūst par šedevru (reizēm autors neko vairāk neuzraksta).
Un - par to, ka "tie, kas savā jomā sasniegtu visvairāk, tik un tā iepazītu viens otru." - Dostojevskis nebija personīgi pazīstams ar Tolstoju.
Tas otrkārt.
Man nav pretenziju par to, kam dod - mani nepārliecina, kas dod.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.11 11:24
Ronaldam Briedim
Ētika.
Jautājums. Vai R.B. gribētu, lai tiesu vara savā darbībā ievēro tiesnešu ētikas kodeksu?
Ja atbilde ir – jā, tad vai R.B. nesaskata šo normu pārkāpumu savā rīcībā?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.11 13:28
Ronalds Briedis
Jautājums par to, vai eksperts pats var pretendēt uz stipendiju vai balvu laikā, kamēr viņi veic šos pienākumus, VISPĀR NAV APSPRIEŽAMS!!! NEVAR!!!
Jā, ierobežojumi to nosaka un moratorijs nosaka, ka ekspertiem jāmainās un tiem, kas tur bijuši, kādu laiku ir liegts darīt to atkārtoti.
Nekad neesmu darbojies VKKF ekspertu komisijā, bet gada balvas žūrijā ir nācies. Žūrijas vienmēr veido pēc principa, lai tur nebūtu neviena, kam tajā gadā paredzama grāmata. Nelaime tāda, ka gadu iepriekš nekad nevar zināt, kas vēl šajā gadā var iegadīties. Piemēram, izrādīties, ka pēdējās decembra dienās iznāk kaut kas, kam tu iegadies redaktors, korektors, konsultants vai vēl kāds patāls pants. Ne tava cūka, ne tava druva, ne labums no tā kāds, bet... Ideālā variantā tā arī gluži nevajadzētu. Praksē no tā var izvairīties tikai tad, ja visu šo gadu vai pat ilgāk tu literatūrai esi pilnībā miris. Tevis nav vispār. Paņēmis makšķeri un aizbraucis uz laukiem, atslēdzis telefonu un internetu. Tikai kāds tu pēc tam vairs eksperts – caurumi notiekošo procesu izpratnē un atrofējušies muskuļi – vienā laika momentā sastingusi fosīlija.
Var atteikties no rakstniekiem, redaktoriem un citiem ar litero jaunradi saistītiem darbaļaužiem žūrijās vispār. Lai lemj, piemēram, tikai kritiķi. Tikai kritiķi zina, kā darbam galarezultātā, viņuprāt, būtu jāizskatās, bet ne to, kā tas tapinās. Drēbi vislabāk tomēr pazīst drēbnieks, tā kā šādas žūrijas vērtējums sanāktu daudz subjektīvāks, nekā tas, kur saskaras atšķirīgu jomu pārstāvju viedokļi.
Par ētiku – lemiet, kā Jums tīk. Balsoju par Kronberga krājumu „Ik diena”, pie kura iznākšanas nejūtos ne vismazākajā mērā līdzvainīgs un kuru uzskatu par viņa labāko grāmatu kopš „Vilka Vienača”. Par to, ka žūrija kopumā un arī lasītāji nobalsoja par Štelmaheres grāmatu – tikai patiess prieks. Pelnīti, manuprāt. Šobrīd esmu aktīvāk iesaistījies vairāku autoru manuskriptu rediģēšanā un arī pats nolēmis atsākt šo to rakstīt, tā kā atbildīgās žūrijās mani vairs neredzēsiet.
Jautājums par to, kā veidojas autors ir pārāk sarežģīts, lai to varētu tik vienkārši izdiskutēt. Tā ir mana pieredze ar semināriem un meistardarbnīcām vairāk nekā piecpadsmit gadu garumā. Ir efektīvāki modeļi, ir mazāk efektī. Vienam piemērotāks viens, citam – cits. Lasīšana un mācīšanās no citu rakstītā ir obligāta jebkurā gadījumā. 1 gadījumā no 1000 ļoti apņēmīgs talants var dzīvot prom no sabiedrības ar daudz labām grāmatām, ne ar vienu nekontaktēties, nediskutēt, neprasīt padomus, nesaņemt ieteikumus un pēc ilgāka laika nekā citi, izbaudījis visus grābekļus un otrreiz atklātos riteņus, nākt klajā ar kaut ko ģeniālu, nokrītot kā sniegs uz galvas. Parasti tā nenotiek.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.11 15:31
Ronaldam Briedim
Normālā profesionālās ētikas prakse, ja veidojas Jūsu aprakstītā situācija –
“Nelaime tāda, ka gadu iepriekš nekad nevar zināt, kas vēl šajā gadā var iegadīties. Piemēram, izrādīties, ka pēdējās decembra dienās iznāk kaut kas, kam tu iegadies redaktors, korektors, konsultants vai vēl kāds patāls pants…”/R.B./
pieprasa sekojošu rīcību -
tiesnesis atstata sevi no tiesas procesa…
Mans jautājums paliek spēkā, vai zinot šo aspektu, vai Jūs savu rīcību vērtējat kā ētisku?
Kāpēc Jūs nepārtraucāt savu darbību žūrijas komisijā, zinot, ka ir izveidojies šāds apgrūtinājums?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.11 16:15
Ronalds Briedis
Par savu rīcību un balsojumu man ir tīra sirdsapziņa un, varu garantēt, ka tāda ir visiem, kas darbojās žūrijā. Pieļauju, ka no formālā viedokļa var atrast iemeslus, kāpēc visiem žūrijas locekļiem līdz gada beigām vajadzēja atkāpties, atcelt visus iepriekš pieņemtos lēmumus un sākt visu no jauna ar citu sastāvu (ja tādu izdotos izveidot). Tomēr neesam tiesas sēdē, neviens netika tiesāts un nevienam nekādu paša interešu nominētajos darbos nebija. Ja bez intereses ir vēl kas, kas liek kļūt neobjektīvam (attiecībā pret paša estētiskajiem principiem, jo mākslas vērtēšana ir subjektīvs akts), varat mani uzskatīt par neētisku, man nav žēl.
Reizēm pārnest vienas jomas reglamentus uz citu ir apsveicami, reizēm tas ir slidens ceļš. Mākslas un jurisprudences saskarsme bieži beidzas bēdīgi. Pagaidām man šī tēma liekas interesanta, pamēģināsim.
Jurisprudence paģērē, ka neko neattiecina ar atpakaļejošu datumu. Tāpat iekšējos noteikumus, pēc kādiem darbojas nevalstiskas organizācijas, izstrādā pašas šīs organizācijas. Saistoši tām ir statūti, Saimas pieņemtie likumi, MK un pašvaldību noteikumi. Latvijas Literatūras gada balva ir trīs profesionālo nevalstisko organizāciju (Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Literatūras centrs un Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja) kopīgs projekts ar mērķi izcelt un apbalvot, viņuprāt, nozīmīgākos gada notikumus literatūrā. To reglamentē sadarbības memorands un balvas nolikums. Tas paredz, ka katra organizācija izvirza savus pārstāvjus ekspertu komisijai. Latvijas Literatūras gada balvas noteikumi neparedz, kas un kādos gadījumos nedrīkstētu balsot (tas neattiecas uz VKKF nolikumu, kas ir valstiska organizācija un veic sabiedrisko pasūtījumu). Nenoliedzu, iespējams, šādu kodeksu vajadzētu arī pašu rakstnieku balvai, pēdējā laikā rakstnieki to vien dara, kā raksta kaut ko, kam vairs nav nekādas saistības ar literatūru: projektus, valsts stratēģijas un citas lietas, ar ko vajadzētu nodarboties ierēdņiem un kultūras menedžeriem. Organizāciju valdes deleģē balss tiesības žūrijā saviem pārstāvjiem. Kā pašsaprotams tiek uzskatīts, ka ekspertiem neizvirza potenciālos nominantus. Pēc zināmām diskusijām vienojās, ka ekspertu sastāvā nebūtu ētiski atrasties izdevējiem, jo tie var gūt pastarpinātu labumu no pašu izdoto darbu publicitātes. Jautājums par to, vai grāmatu redaktori drīkst uzstāties kā eksperti gadījumos, ja starp nominantiem ir grāmatas, kurām tie bijuši redaktori, nav izdiskutēts. Apbalvots tiek autors, redaktors te ir tikai sava veida pirmkritiķis, novērtētājs. Novērtē viņš arī žurijā. Tikai tad šo jautājumu virkni vajadzētu turpināt: vai žūrijā var atrasties kritiķi, kas ir jau vērtējuši attiecīgo grāmatu pēc tās publicēšanas un publicējuši recezniju, utt. Pie ļoti striktas pieejas var gadīties, ka žūrijā nedrīkst atrasties neviens minēto organizāciju pārstāvis, jo tie visi ir literāti un kopīgā literārā procesā saistīti. Tad zūd jēga arī pašai profesionālo organizāciju balvai. Atgādinu, ka ir vēl arī citas balvas: bibliotēkās visvairāk lasītajiem autoriem, balvas, ko pasniedz atsevišķi izdevēji un fondi, valsts un pašvaldību piešķirtās balvas, utt.
Tad nu savā dzejnieka prātā nesaprotu, pakot mantiņas un aiz restēm?:)
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.11 20:07
Ronaldam Briedim
Nē, tik bargi sodi Jūs negaida, cienītais R.B., bet, piemēram, Latvijas prokuroru ētikas kodekss nosaka - prokuroram jābūt paškritiskam, jāprot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību.
Par šī kodeksa pārkāpumiem var uzlikt disciplinārsodu, kā arī morālas sankcijas, tik vien… tik vien.
Tādas vispārcilvēciskas un pašsaprotamas lietas, bet laikam ne visiem...
pirms 11 mēnešiem, 2012.06.12 00:12
Ronalds Briedis
Pašsaprotamu lietu nav – ar to sākas pāreja uz mākslas valodu. Ar to sākas mūžīgais konflikts starp Platona ideālo valsti un dzejnieku, kuram tajā nav vietas. Bet juristu domāšanas veidā ir kaut kas patiesi fascinējošs. Divreiz mūžā esmu saskāries ar juridiskām batālijām un sajūta bija kā toreiz, kad pirmo reizi lasīju Zenona aporijas. Tas lika krietni pārdomāt, kas tieši slēpjas zem sengrieķu atziņas, ka likumi rodas tad, kad zūd izpratne par to, kas ir taisnīgi. Taisnības izjūtas vietu ieņem likums. Un nonāc Kafkas „Procesa” absurdā. Un sāc uzreiz taustīties pēc kāda glābiņa: „likuma burts” un „likuma gars”, ētikas kodekss, utt. Bet dzejnieks pēc savas attieksmes pret mākslu ir ideālists un viņu aizvaino pats pieņēmums, ka var vadīties pēc vēl kādiem principiem, izņemot estētiskos. Un, ja viņš kaut ko dara, tad nevis tāpēc, ka tie ir viņa darba pienākumi. Viņš zina, ka aiz viņa nestāv daudzskaitlīga un sakārtota sistēma ar darbarūķiem, kas pārņems viņa darbu. Es redzu, kā iznīkst tas, kas ir bijis citu dzīves jēga, un zinu, ja mani rīt notrieks uz ielas automašīna, neviens manis iesākto neturpinās. Tas veido attieksmi pret visu, ko tu dari, un ko uzskati par ētisku, ja gribat.
pirms 11 mēnešiem, 2012.06.12 05:39
Ronaldam Briedim
izcila nekaunība
pirms 11 mēnešiem, 2012.06.12 09:47
Ronalds Briedis
Ko nu kurš uzskata par nekaunību, bet pieredze ar valodu saka priekšā, ka mēs runājam dažādās valodās, tāpēc tā nesecināšu un neturpināšu. Cilvēki visbiežāk iedomājas, ka viņi strīdas, īstenībā sakot vienu un to pašu dažādās valodās. Un runa ir par saskaņu ar savu sirdsapziņu.
Lai nu kā – paldies par viedokli. Ikgadējo problēmu ar gada balvas žūriju vēl neviens līdz šim nav varējis atrisināt, lai kā arī nemēģina, un man ir smagas aizdomas, ka visdrīzāk neizdosies. Žūrijā bija vairāki grāmatu redaktori, bet kāds bija pieminējis manu vārdu, tāpēc atsaucos.
pirms 11 mēnešiem, 2012.06.12 17:45
L.L. & R.B
Lūdzu Jūsu komentāru.
Tēma – ētika.
Rezultāts – vai tikai sakritība?
Žūrijas komisijas priekšsēdētaja vērtējums.
MEITENE, KAS NOGRIEZA MAN MATUS
Autors: Kristīne Želve
Izdevniecība: Mansards
Redaktors: Liāna Langa
iegūst
laligaba(s) balvu nominācijas kategorijā debija!!!!!!
Kaut kā nesimpātiski lietas sāk izskatīties, pavisam nesimpātiski…
pirms 11 mēnešiem, 2012.06.12 18:10
Langas kundze,
Jūs laikam neapzināties, ka Jūsu raksti ir ļoti tipisks interneta troļļošanas piemērs. Atliek vienīgi cerēt, ka neapmaksāts.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 13:22
Neaizstāvot Zv. ABC
Tā "restartēša" sevišķi labi iederas latviešu literārajā valodā. Laikam jau kultministres leksika jāpieņem avansā finansējuma labad. Ja finasējumu saņems, kļūs par oficiozu. Cik viss sekli un banāli.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:50
re!
Ko tad vēl viņa dara?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.09 18:11
lustīgais nerris uz tirgus plača
"...prozas teksti paģērē laiku, iedziļināšanos un sagatavotību, un tas nozīmē – lasītāja kultūras bagāžai jābūt pietiekamai, lai apziņa spētu reflektēt uz autora piedāvāto valodu, asociācijām un idejām. Tāpat zināšanu bāze ir nepieciešama, lai lasītu mūsu prozas izcilības..."
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
atkal jau šī pāristāvošā attieksme un uzdrīkstēšanās apšaubīt (sava potenciālā!) lasītāja kultūras bagāžas apjomu, zināšanu bāzi un - apziņas elastību.
tātad, ka, ja kāds nelasa manu prozu, tad viņš ir nekulturāls, neizglītots un sekls?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 13:41
jā!
Prastas tantes!
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.10 20:36
Gundega Repše- Johanam un līdzīgiem
Izbeidziet šito melošanu! Esmu tik tikko kļuvusi par eksperti un nekad pati sev neesmu neko piešķīrusi! Šī dezinformācijas kampaņa un cilvēku savstarpējas sarīdīšanas epidēmija liecina, ka manipulatori vinnē un intriganti izdarīs visu nepieciešamo kā rakstnieku, tā izdevēju vietā. Labs rakstnieks ir sprādzis rakstnieks, patiešām. Tie, kas strādā un vēlas Latviju padarīt par jēdzīgāk dzīvojamu zemi, jau mēnešiem tiek pārbaudīti- spīdzinot ar meliem.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:16
Johans
Nedomāju, ka tie ir meli. Jūs finansējumu saņēmāt šogad.
Un tagad esat pie lemšanas.
Es domāju, ka šeit kategoriski nevar būt tie, kas paši pretendē.
Varētu uzlikt cenzu - tas kas bijis pie lemšanas pats n gadus nevar pretendēt.
Un tas kurš saņēmis, n gadus nevar dot citiem.
Es domāju, ka rakstnieki paši par savu un savu draugu līmeni nespriež objektīvi.
Mans viedoklis, piemēram, krasi atšķiras.
Bet tas ir tikai mans viedoklis - ne no kurienes neizriet, ka man ir taisnība.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:42
hm
jaunais komisijas sastāvs ir tikko apstiprināts!
Jūs domājat, ka tur kāds baigi raujas piedalīties un vērtēt? piedalās ar pierunāšanu! tā kā ar visādiem n gadu nosacījumiem tur vispār neviens neies. jo kāpēc gan, nākamajā gadā rakstot labu grāmatu, šis cilvēks nevarētu saņemt atbalstu. absurds.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 14:46
Johans
Komentārs
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 15:06
ha
nu nevajag apvainoties, ja nevien nelasa tavas "elitārās" peršiņas, bet lasa Mariņinu!
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 16:16
nu ka
Kornēlijas Apšukrūmas "Zemes balsi" esot izdevuši uzreiz 4000 eksemplārus! Pilnīgi nevar ciest ka tā!
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 20:59
Kāds
tur radošais, ja pats domā, ka ir izcilnieks, ar to brīdi ar ir cauri. Paštīksmināšanās ir kā sērga.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 17:15
students
Pīļu dīķis!
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.09 18:13
ha,ha
Pat Guntis Berelis "IR" norāda, ka latviešu literatūrā izmisīgi trūkst normālas lasāmvielas!
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 20:41
Mīļā,
Guli ar savu šiškinu, kamēr Mariņinu lasa nu jau visa pasaule!
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 20:42
Blaumanis
"Vai mums, latviešiem, kādreiz radīsies tik liels rakstnieks vai dzejnieks, ka viņa tēla ēna sniegsies pāri pār dzimtenes šaurajām robežām? Vai attīstīsies tāds talants, kura vārds būs pazīstams Eiropā? Gandrīz jāatbild ar ne. Dīķī nevar sacelties milzu bangas, arkla vilcējs kumeļš nevar izaugt par slavenu skrējēju, vīna koks bez gaismas un karstuma nevar ražot ogu..."
Jā latviešu
daileniekam trūkst visu to ārējo apstākļu, kādi to spētu darīt lielu."
Un nu paanalizējiet šo Rūdolfa Blaumaņa citātu! Jāsaka, diezgan gaišredzīgi!
Kilbloka saka - vajag mācīties, LL brēc, ka tāpat paši gudri.
Valentīna Freimane ir augstiene mūsu literatūrā, bet, padomājiet paši, vai te ir darīšana ar arkla vilcēju kumeliņu!?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 20:52
Suzu
M. Šiškinu lasīt ir gaumes jautājums. Nu, ne kuram katram patīk lasīt fizioloģiskās niansēs par sievietes nosišanu, nobendēšanu un nogalināšanu čečenu gūstā, kura scēna tieši sasaucas ar romāna nosaukumu, jo sievietes dzimumorgāni tajā aprakstē arī nodarbināti. Man, piemēram, tas nepatīk un vispār vemt gribas. Sorry. Tāpat kā par citas meitenes izvarošanu. Tas viss ir no viņa godalgotā ar "Nacionālo bestseleru" romāna "Venēras mats". Arī tāda padīvaina "filozofiska" izrunāšanās: "Jo sliktāk kādam pasaulē, jo labāk man." Kādam patīk, it kā esot "drosmīgi", bet kādam tomēr ne. Kaut jā, Pelevins un citi atzinīgi novērtē Šiškinu, bet nu tā ir viņu darīšana. Man nepatīk.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 20:59
Paldies
par jauku liecību, ņemšu vērā.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.09 10:05
balvas
Rakstnieki!Lūdzu nopublicējiet -kurš un kādas balvas ir saņemtas pēdējos 20 gados.
Kā arī literatūras,kura ir izdota ārzemēs sarakstu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 20:59
Maira - balvām
To visu var atrast internetā. Google.lv ieraksties Literatūras gada balva 2009, tad 2010, un tad 2011, un jūs atradīsiet visu nominēto un balvas saņēmušo darbu nosaukumus, to autoru vārdus un izdevējus. Tas viss jau sen, sen ir publicēts.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.09 17:05
lustīgais nerris uz tirgus plača
Kad Blaumani citē, tad arī der atminēties Annu Brigaderi.
ANNA BRIGADERE. Godbijīgi saukta par dāmu baltajā villainē. Par tautas sirdsapziņu, lielo nacionālo rakstnieci un diženāko Latvijas sievieti. Smalkjūtīgu un neuzkrītošu, vienkāršu un sievišķu, kas "aicinājusi mūs mīlēt savu tautu un seno, gaišo sapni – Latvijas valsti".
"Ir varbūt traģika piedzimt par latvieti, bet, ja šī traģika ir notikusi, tad vajaga to izdzīvot līdz galam," atzinusi pati Brigadere.
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.08 21:07
Alvis
Rakstiet un nemuldiet tik daudz!
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.09 18:17
hmm...
Tā Langa arī ir kaut ko uzrakstījusi vai tikai pļāpā?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.10 08:27
Ko tad?
Ventspils rakstnieku un tulkotāju mājā nupat satiktā dzejnieka Aleksandra Šiškina atļauju saņēmusi, atstāstu anekdoti «iz dzīves» – par viņa brāli rakstnieku Mihailu Šiškinu, kurš reiz atbraucis uz Maskavu un nakti pavadījis pie kādas sievietes. No rīta pārnācis drūms un nerunīgs. «Kāpēc esi tik noskumis?» pie brokastu galda vaicājuši radi. «Ek,» ieilguša klusuma pauzi beidzot pārtraucis Mihails. «Ar sievieti, kura Mariņinu uzskata par rakstnieci, es tomēr gulēt nevaru.»
Atbaidoša pašiedomātās augstās intelektuāles loģika. Asprātīgi? Diez vai. Liecina par LL pašu. Pāri stāvēšana ne vienu reizi vien no LL dzirdēta, bet KD slejā ar to lepoties...
Kāpēc aizskart cilvēkus, un to vēl sludināt. Man nepieņemama šāda saskarsme. Vienu vajadzētu pārdomāt diskusiju laukā, kā saglabāt cienījamu cilvēku stāju, kā izvairīties no sadursmes cilvēkam ar cilvēku, paliekot ideju sadursmē. Kā un kad lietot ironiju, humoru, bet nekad ironijas augstāko pakāpi - sarkasmu. Būt cilvēcīgiem. Literatūra ir domāšanas veids. Ko, Jūs dzejniec, paudīsiet savās dzejas rindās? Cilvēcību? Un mums noticēt? Vai nepārtraukti savus lasītājus vainosiet? Un, ja nu Jūsu grāmatu atvērs Mariņinas fans? Ko tad?
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.10 08:56
Skaisle Jātaļniece
Jā , es pilnībā piekrītu. Esmu arī vainīga, jo savu nepatika - neprotu tā vienkārši uzrakstīt. Iznāk allaž tā pretenciozi un aizskaroši, kategoriski.
Vispār - to - paliekot ideju sadursmē - to vajadzētu kaut kā izcelt un kaut kā katram rakstam likt iesākumā. Jo tāda rakstnieku un lasītāju apmetāšanās dubļiem tomēr ir drausmīga ...
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.10 20:17
Dace
Šitā ir dzejniece?!
pirms 12 mēnešiem, 2012.06.10 20:39