Tiesības (ne)klusēt 38

Kamēr daudzas pasaules kultūras un politikas autoritātes aicina Putinu "apžēloties par meitenēm", kamēr rietumu visautoritatīvākie laikraksti virsrakstos sten par cinisku vārda brīvības ierobežošanu Putina režīma Krievijā, kamēr popscēnas un skandālu karaliene Madonna, solidarizējoties ar Pussy Riot feministēm, Maskavas koncertā uzvelk balaklavu (prezervatīvam līdzīgo cepuri, kurā caurumi tikai acīm) un ar dziesmu Like a Virgin aizlūdz par Nadju, Katju, Mašu, kamēr Joko Ono savā tviterī "gudro vīru" Putinu aicina "atbrīvot Pussy Riot un cietumā sēdināt nopietnus kriminālistus", sašutumu par cilvēktiesību ignorēšanu pauž Bjorka un Amnesty International un pat omulīgais amerikāņu komiķis Denijs De Vito bilst savu repliku meiteņu aizstāvībai, tikmēr Krievijas popa un izklaides sfēras augstākās līgas darboņu rindās vērojams apbrīnojams klusums.

Klusē Zemfira, klusē Valērija, klusē Mumij Troļļ, vienīgi "mamma" Alla Pugačova un laimīgais tēvs Filips Kirkorovs iesaka meitenēm sadot kārtīgu pērienu, bet, protams, nelikt cietumā. Bet Valērija tā arī raksta savā blogā: "Ko tik dižu šīs meičas ir paveikušas, ka viņas aizstāv tāda mēroga starptautiskās šovbiznesa zvaigznes? Viņas taču pat dziedāt neprot!" Mākslinieka, jebkura cilvēka tiesības uz svabadu radošo pašizpausmi, vārda brīvība Krievijas režīmā ir tukša skaņa.

Par Pussy Riot Krievijā iestājas pavisam citu žanru un formu mākslinieku un liberālo intelektuāļu aprindas – tās, kuru darbs vistiešākā veidā ar līdzīgiem Putina "varas vardarbības" precedentiem var tikt apdraudēts – literāti, teatrāļi, žurnālisti. Popsas sabiedrībā Pussy Riot – artgrupai Voina pietuvinātās akcionistes - neapdraud nedz Valērijas, nedz Zemfiras komfortu.

Krievijā cilvēki, kas vārdos ir PAR rietumu dzīvesstila vērtībām, kuras tagad tiem ir iespēja pirkt par naudu (brīvība ceļot, komfortablāka sadzīve, patēriņa kultūras dievināšana…) pilnībā nesavienojas ar toleranci un cita, atšķirīga viedokļa pieļāvumu. Lai kā man nepatiktu artgrupu Voina un Pussy Riot izdarības – piemēram, saldētas vistas stūķēšana vagīnā vai publisks sekss Pēterburgas bibliotēkā, milicijas mašīnu apgriešana vēkšpēdus Ziemas pils laukumā, pieļauju, ka ar šīm akcijām mākslinieki pauž kādu konkrētu ideju – ideju/domu, kuru varbūt pat neizprotu un nemaz nevēlos saprast. Taču man ne mirkli nenāk prātā, ka par šīm mākslinieciskajām akcijām vajadzētu rosināt krimināllietas ar skaidru politisku pasūtījumu. Krievijā, šķiet, vairākums vidusmēra pilsoņu tā nedomā – pēc Levada centr aplēsēm, 64 procenti iedzīvotāju tomēr vēlas, lai meitenes tiktu sodītas – vismaz administratīvi vai ar labošanas darbiem.

Retais iedomājas arī par kādu citu aspektu – māksliniekam ir tiesības ne tikai runāt, bet arī klusēt. Kā to darījis Latvijas mākslas scēnas šīsnedēļas varonis Visvaldis Ziediņš, kurš dzīves laikā apzināti neizstādīja savus darbus: "Es savas bildes nevienam nerādīšu un izstādēs arī nenesīšu."