Janis Rozentāls pašu un UNESCO kalendārā 2

  • 0
  • Pievienot

Cerot, ka līdz ar jaunu kalendāra lapu Aspazijas un Raiņa rakstīto ar atvieglotu nopūtu nenoliksim atpakaļ plauktos kā padarītu darbu līdz nākamajai apaļajai jubilejai, iesācies cita Latvijas nacionālās kultūras stūrakmeņa daudzināšanas gads. Janim Rozentālam – 150. Viņa glezna Pēc dievkalpojuma (No baznīcas, 1894) iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce akcentē, ka bez Rozentāla darbiem nav iedomājami nacionālās mākslas pirmsākumi: "Lai arī šķiet, ka Rozentāls ir tik tālu pagātnē, jo tiek svinēta 150 gadu jubileja, tomēr viņš ar savu padarīto darbu ir atnācis līdz mūsdienām un iecementējis savu palikšanu tagadnē ļoti stabili." Nacionālajā mākslas muzejā no 12. augusta kā viens no gada centrālajiem notikumiem gaidāma kuratores Aijas Brasliņas veidota plaša izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Somijas muzejiem un Rozentāla dzimtas pārstāvjiem. Izdevniecībā Neputns iznāks apjomīgs gleznotāja reprodukciju albums, un rudenī paralēli izstādei iecerēta starptautiska zinātniskā konference Janis Rozentāls un viņa laikmets.

Rozentāls jauniešu rokās

"Esmu gandarīta, ka Rozentāla jubileja iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Rozentāls ir pirmais vizuālās mākslas pārstāvis, kurš iekļauts šajā prestižajā svinamo dienu kalendārā," uzsver kultūras ministre Dace Melbārde, priecājoties, ka Rozentāla jubilejas gads sakrīt ar LNMM galvenās ēkas atvēršanas svētkiem pēc muzeja restaurācijas. UNESCO kalendārā Rozentāla vārds šogad ierakstīts līdzās Vasilija Kandinska 150. gadadienai, Migela de Servantesa 400. gadskārtai, Aristoteļa 2400. dzimšanas dienai, kā arī 1000. gadadienai kopš Kazahstānas pilsētas Almati dibināšanas un Francijas Zinātņu akadēmijas dibināšanas 350. gadadienai.

Īpaša loma būs Latvijas mākslas skolām un jauniešiem, jo sevišķi – Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas audzēkņiem, kuriem uzticēts veidot jubilejas gada logotipu. Skolas direktors Jānis Ziņģītis vērš uzmanību, ka skolas programma atšķirībā no laikiem, kad pats studējis, ir papildināta ar dažādām laikmetīgām studiju programmām – animāciju, fotogrāfiju, multimediju dizainu u. c. Līdz ar to jauniešu skats uz akadēmisko, dziļi nopietno klasiķi izpaudīsies elastīgā laikmetīgās mākslas valodā. Jaunieši veidos J. Rozentāla darbu rimeikus, pagājušajā gadā jau iesācies cits uzdevums – skolas audzēkņi animācijas tehnikā interpretēja mākslinieka darbus – glezna pirms un pēc. J. Rozentāls bijis spilgts portretists, liela nozīme viņa daiļradē bijusi arī fotogrāfijai, kuru viņš izmantojis savu gleznu kompozīciju meklējumos. Zināms, ka mākslinieka radošajā mantojumā ir saglabājušās vairāk nekā 500 paša uzņemtu fotogrāfiju. Iedvesmojoties no mākslinieka darbiem, jaunieši radīs fotoportretus, kas pēc tam tiks apkopoti kalendārā.

Jubilejas gadu janvāra beigās ievadīs vairākas J. Rozentāla Mākslas vidusskolas audzēkņu izstādes, kas būs aplūkojamas J. Rozentāla un R. Blaumaņa memoriālajā muzejā. Paralēli notiks arī lekciju cikls Janim Rozentālam – 150. No 25. februāra līdz 19. martam vērienīga J. Rozentāla Mākslas vidusskolas audzēkņu un absolventu izstāde būs aplūkojama Latvijas Mākslas akadēmijā.

Sapņu tornis Saldū

Jubilejas gada notikumu kulminācija būs gleznotāja dzimšanas dienas mēnesī martā. 15. martā Rīgas Latviešu biedrības namā, kura fasādē redzama mākslinieka simbolisma un jūgendstila manierē veidotā frīze, notiks starptautiska konference Janis Rozentāls. Rīgas pilsoniskā sabiedrība un Rīgas Latviešu biedrība. 1866–1916–2016. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 1. jūlija līdz 9. oktobrim būs aplūkojama Janim Rozentālam un viņa sievai – somu dziedātājai Elijai Forselei – veltīta izstāde. Tā veidota no LNB krājuma materiāliem – vēstulēm, pastkartēm, J. Rozentāla grafiskajām skicēm, uzmetumiem un zīmējumiem.

Kartē jāatzīmē Rozentāla dzimtā pilsēta Saldus. Jau kopš pagājušā gada pilsētas ēku fasādes rotā Rozentāla darbu motīvi, plānots atjaunot mākslinieka māju, sauktu par Sapņu torni, koncertēs Aurēlija un Vestards Šimki, notiks arī gleznotājam veltīts skrējiens un dažādi citi pasākumi. Latvijas pasts izdos pastmarku, un Latvijas Banka laidīs klajā Sandras Krastiņas veidoto piemiņas monētu ar gleznas Princese un pērtiķis (1913) motīvu. Starptautiski Jaņa Rozentāla vārds izskanēs gada otrajā pusē, kad UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs skatāma māksliniekam veltīta izstāde.

Par Jaņa Rozentāla jubilejas gada patronesi izvēlēta rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure. 

Pievieno komentāru

+
Lasi vēlāk
0