Reitingu nozīme pašreizējā ekonomiskajā situācijā pieaug, jo arvien vairāk valstu ir spiestas piesaistīt finansējumu savu problēmu risināšanai un reitingi ir viens no nosacījumiem, lai tādu saņemtu. Realitātē ir ļoti grūti novērtēt valsts patiesos riskus, tai skaitā, maksātnespējas iestāšanos, kā rezultātā rodas uzskatu nesakritība ar piešķirtajiem reitingiem.
Kopumā ņemot, aizdevumi valstīm ir samērā risku ietilpīgs bizness. Turklāt, ja ņem vērā pašreizējās krīzes mērogus un pieredzi no trīsdesmito gadu krīzes, kad maksātnespēju piedzīvoja daudzas valstis, piesardzība ir saprotama. Papildus ir jāņem vērā iepriekšējo gadu pārmetumi un notikumi, kas pabojāja aģentūru tēlu. Līdz ar to skaidrs, ka valda uzskats, ka labāk ir būt negatīvākam vērtējumā nekā saņemt pārmetumus par pārlieku uzticību valstīm, kā rezultātā pazaudēta liela nauda.
Protams, riski ekonomikā pastāv un tādi saglabāsies. Pie pašreizējā reitinga Latvijai nav nekādas jēgas mēģināt meklēt iespēju aizņemties starptautiskajos tirgos, jo aizdotgribētāja diez vai atrastos. Taču Latvija ir saņēmusi starptautisko aizdevumu, ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nozīmē, ka maksātnespējas iestāšanās iespēja ir nesalīdzināmi mazāka par tām valstīm, ar kuru patlaban Latvijai ir vienāds kredītreitings. Situāciju vairāk sarežģī tas, ka šāda valsts reitinga samazināšana ietekmē arī uzņēmējdarbību, jo apgrūtina un sadārdzina aizņemšanās iespējas arī privātajiem.
Aģentūras nākotnes vērtējums ir negatīvs, kas nozīmē, ka jauni reitinga kritumi ir iespējami. Liela nozīme būs tam, kā valdība tiks galā ar nākamā budžeta sastādīšanu un strukturālo pārkārtojumu veikšanu, kāds būs Starptautiskā Valūtas fonda vērtējums par šeit notiekošo.
Pievieno komentāru