Palasot komentārus šeit pat portālā Diena.lv, atliek vien secināt, ka vairums vēl arvien nav spējuši atbrīvoties no tiem aizspriedumu akmeņiem, kas tiem liedz doties brīvā lidojumā. Lai cik tēlaini vai banāli neizklausītos, mēs, tas ir, visa sabiedrība pagaidām sirgstam ar smago gadu izraisītajām sekām (nav cita skaidrojuma), kad tautu draudzība tika uzspiesta, kad meli tika praktizēti kā ikdienišķa informācija, kad acīm redzamo noliedza, kad pļāpāja par visdemokrātiskāko iekārtu, tai pašā laikā apkarojot demokrātiju visādos veidos.
Tam visam klāt vēl var pieskaitīt totālu neiecietību pret citādi domājošiem vai pat visai nedaudz atšķirīgiem viedokļiem no vispārpiespiestā, kas tagad daudziem reducējies par personīgā īpašumā iegūtu patiesības monopolu, citādi domājošo viedokli ne vien ignorējot, bet pat agresīvi noraidot. Reizē jāsmejas un jāraud, tā panākot smieklus caur asarām, kad zelē nacionālo jautājumu, latviešus pasludinot par automātiski labākajiem, vienlaikus slikto kārtā ieskaitot citu tautību pārstāvjus, sevišķi krievus, pasludinot visu, neticami, bet tiešām visu, ko šie «okupanti» un to pēcteči saka un dara par absolūti naidīgiem pasākumiem Latvijai un tās tautai.
Nākas lasīt pat tādus absurdus kā par Šlesera apģērbu, kas ir urlu krievu stilā, tātad valkātājs noteikti nelietis. Padomājiet tik - apģērbs, tātad personīgā gaume ir nelietības mēraukla. Tiesa Kalvītis arī sava tukluma dēļ tiek dēvēts par resno cūku. Nav jau vērts šo uzskatījumu turpināt, jo katram, kas palasa izplatīto viedokli ne vien šeit, bet arī citu portālu komentāros, ir skaidrs, kāds viedoklis dominē, kas savukārt apliecina, kāda situācija pagaidām valda sabiedrībā.
Protams, tā saucamā pretējā puse neko daudz neatpaliek, tāpēc droši var sākt runāt par virtuālo pilsoņu karu. Nevis pilsoņi (arī dīvainais veidojums nepilsoņi) ir virtuāli, bet karš, vismaz pagaidām. Vienlaikus savādi, bet fakts, kad kāds krievs ir spējis panākt kaut ko lielos mērogos izcilu, sevišķi sportā, jo par mākslu un zinātni vairums ir mazāk informēti, tas pēkšņi tiek cildināts un tā vien prasās lietot neticamu, neiespējamu vārdu salikumu: Labais krievs. Arī politikā, ja vien kādam ienāk prātā, neatkarīgi no tautības, pateikt patiesību, ka katrs pats ir vainīgs savās ķibelēs, tas tiek nozākāts, pareizāk sakot nolīdzināts līdz ar zemi. Nedod Dievs, ja kāds sliktais, kā Rīgas mērs, paveic kaut ko objektīvi labu, jo tas vienalga ir slikti, laikam jau tāpēc, ka tam ir nelaimējies piedzimt par krievu. Kā tagad, domādams neizdomāsi, kas gan tur slikts, ja Rīga un Pēterburga veido pozitīvu sadarbību, bet atrodas taču daudzi, kam tas šķiet nepieņemami slikti, un nekavējoties tas tiek paziņots komentāros, par gatavoto okupāciju, par nolādētajiem kreisajiem, it kā krievi visi būtu kreisie, tā izraisot frāzi: prātiņ, nāc mājās.
Tāpēc jau par to ir vērts vēl un vēl rakstīt un runāt, jo laiks negaida un mums draud nonākšana totālā izolācijā, kas iespējams ir daudzo agresīvo noliedzēju mērķis. Kā gan citādi to saprast. Tas ir to, pīļus atgādinošo, ļaužu mērķis, kam patīk dzīve izolētā remdenā pīļu dīķī, kur tiek koptas tradīcijas, kas pats par sevi nav nekas slikts, vien slikti, kad noraida citu tiesības godāt savējās. Laiks negaida, jo pateicoties situācijai, ka ap mums nav vairs žoga, kas tik labi kalpoja padomju laikā, tie, kam nav pieņemams tāds pasaules uzskats un kas grib savus bērnus un mazbērnus redzēt brīvus esam, atstās šo vietu, lai cik tas sāpīgi būs, un dosies tur, kur tiek turēts godā katra viedoklis, kur katram ir lietošanā patiesa, nevis virtuāla brīvība paust savu viedokli. Kur nekas nedraud, ja tu kaut vienīgais domā citādāk, jo var izrādīties, ka tev taisnība, kā dažam labam renesanses dižajam prātam, ko pūlis alka iznīcināt. Laiks negaida un tāpēc, kamēr vēl tas ir šeit, padomāsim ko varētu paveikt, lai Latvija nepārvērstos par starptautiski izolētu agresīvu, cits citam ar pirkstu acīs bakstošu īpatņu dzīves vietu, tā vietā, lai kopīgi strādātu vispārības labā.
Pievieno komentāru