Finanses, tirdzniecība, nodokļi – šādas tēmas šogad izpelnījušās lasītāko statusu Diena.lv Biznesa sadaļā. Vienā teikumā raksturojot, mūsu lasītājus visvairāk interesējuši raksti, kas iezīmē, kādas izmaiņas dzīves sejā ievieš krīze.
1. Aizkraukles banka pārsteidz klientus ar jaunām prasībām
Aizkraukles bankas mēģinājums klientiem noteikt jaunas prasības, tai skaitā, prasot iesniegt virkni papildu dokumentu, noteikt jaunu maksu par konta apkalpošanu vai arī parakstīt klientiem nelabvēlīgus līguma grozījumus izpelnījās arī patērētāju tiesību sargu uzmanību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, vērtējot šo gadījumu, atzina, ka banka īstenojusi negodīgu komercpraksi un uzlika naudas sodu, savukārt pati kredītiestāde no sākotnējām prasībām attiecās. Aizkraukles bankas sāgas turpinājums ierindojies arī topa 10.vietā.
2. Ķīnieši izvēršas arī Rīgā – atver pirmo Ķīnas preču veikalu
Cilvēki, krīzē samazinoties ienākumiem un meklējot iespējas ietaupīt, vēlas arvien lētākas preces. Šo krīzes gudrību nolēma izmantot arī Luo Jan, kas oktobra nogalē vēra Rīgā pirmā Ķīnas preču veikala China Town durvis. Eksperti uzskata, ka ķīniešu uzņēmēju ietekme Baltijā tuvākajos gados pieaugs.
3. Šlesers pret skandināvu bankām
"Ir pienācis laiks piestādīt rēķinus," janvāra sākumā paziņoja toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), vēršoties pret skandināvu bankām, kas, viņaprāt, bezatbildīgi dalīja kredītus pa labi un pa kreisi. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons savukārt rosināja piestādīt rēķinu pašam A.Šleseram un valdībai par gāzes pedāļa spiešanu grīdā. Ministra paziņojumu pavadīja nodoms panākt aizliegumu bankām izlikt no mājokļiem kredītņēmējus, kā arī palīdzēt uzņēmējiem, kas ņēmuši kredītus. Gada laikā grūtībās nonākušie kredītņēmēji reālu atbalstu vai risinājumu no valsts puses tā arī nav sagaidījuši, bet ministrs tagad kļuvis par Rīgas vicemēru un pievērsies tūristu apkrāpēju apkarošanai.
4. Dienas un Dienas Biznesa pārdošanas darījums
Gada darījums mediju jomā saviļņoja tirgu jūlijā, kad iepriekšējais a/s Diena un Izdevniecības Dienas bizness lielākais akcionārs Zviedrijas uzņēmums Bonnier Business Press paziņoja, ka aiziet no Latvijas preses tirgus. Par jauno īpašnieku kļuva bijušais laikraksta Diena direktors Aleksandrs Tralmaks, kurš vēlāk paziņoja, ka vienīgie abu avīžu īpašnieki ir briti - Roulendu ģimene. Darījums izraisīja būtiskas izmaiņas – daļa Dienas žurnālistu nolēma atstāt uzņēmumu, tika uzsākta abu laikrakstu redakciju apvienošana zem viena jumta.
5. Riņķa dancis ap mājokļa nodokli
Nodokļi – viens no šī gada atslēgas vārdiem. Šķiet, arī pati valdība un koalīcija nespēj atcerēties, cik reizes tika mainītas vienošanās par tā saucamā mājokļa nodokļa likmēm un apliekamajām platībām. Garās spriešanas un ķīviņi gan nez vai ir vērtējami kā rezultatīvi – kompromisa variantam maz atbalstītāju. Šī tēma arī 12.vietā.
6. Burusports nonāk grūtībās un izkuļas no tām
Domstarpības ar Nordea banku par aizņēmuma atmaksu izvērtās krietni nepatīkamākā procedūrā – kādā aprīļa rītā Gaujas ielas veikalā ieradās bankas pārstāvji un ķērās pie veikala pagalmā esošo noliktavu satura konfiscēšanas. Uzņēmums uzdrīkstējās publiski runāt par savām problēmām, kas šogad nebija svešas daudziem. Burusporta burā joprojām "pūš vējš" - ar banku izdevās vienoties par citu kredīta atmaksas grafiku, ik mēnesi maksājot mazāku summu, tika veikta gan veikalu, gan to īpašnieka restrukturizācija, arī sortiments pielāgots krīzes laikiem.
7. Šīna pareģojumi
Pēdējā laikā nekustamā īpašuma nozares pārstāvis, Latio šefs Edgars Šīns izcēlies ar ne pārāk optimistisku situācijas vērtējumu un prognozēm. Krīzes jau nogurdinātos Latvijas iedzīvotājus martā sasniegušie vārdi, ka "vēl jau nekas nav sācies", nebija tālu no patiesības – par griešanām, kritumiem un samazinājumiem nācās dzirdēt un arī piedzīvot to visa gada garumā.
8. Mortens Hansens par zudušajiem gadiem
Lasītāko rakstu topā iekļuvis arī šī gada sākumā ekonomista Mortena Hansena blogā rakstītais ieraksts, kas veltīts starptautisko aizdevēju sniegtajai palīdzībai un "zudušajiem gadiem", proti, Latvijas ekonomikas pārkaršanas laika nesabalansētībai.
9. Pirmā pasīvā ēka Latvijā
Martā Diena viesojās Kurzemes pusē topošajā divstāvu ģimenes mājā Lielkalni, kas pēc mērījumiem apstiprināta kā Latvijā pirmā pasīvā, tātad energoresursus taupošākā māja Latvijā. Lai gan, pēc mājas īpašnieka aplēsēm, ieguldījums šādas ēkas būvē ir par 10-20% lielāks nekā parastam projektam, sagaidāms, ka dažos gados tas atmaksāsies ar daudz mazākām ekspluatācijas izmaksām.
10. Aizkraukles bankai nav miera
Februārī Aizkraukles banka pie saviem klientiem, kuru ienākumi ir samazinājušies vai kuriem parādījās citas parādsaistības, vērsās ar jaunu piedāvājumu, ko īpaši izveidotas klientu kustības pārstāve Tatjana Jegorova novērtēja kā mēģinājumu uzrunāt mazākas grupas, lai neradītu lielu ažiotāžu.
11. Lielajiem šefiem par maz maksā
Drīz pēc tam, kad konkrētas aprises ieguva iecere ierobežot valstij piederošo uzņēmumu vadības algas, par aiziešanu no Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amata paziņoja Ivars Krauklis. Lai gan tika noliegts, ka šāds solis ir saistīts ar attiecīgās jomas ministru maiņu, Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) stājoties Aināra Šlesera (LPP/LC) vietā, alga izrādījās pārāk maza arī vairākiem citiem šīs nozares valsts uzņēmumu vadītājiem.
13. ESD vadītājam Krūmiņam jāiet
Augusta vidū jautājums par to, vai Elektronisko sakaru direkcijas vadītājam Jānim Krūmiņam nāksies atstāt amatu, jo viņam Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Azerbaidžānā radās grūtības savaldīt mēli, bija atklāts. Lai gan publiski viņu aizstāvēja arī pazīstamais uzņēmējs Ivars Strautiņš, drīz vien J.Krūmiņš iesniedza atlūgumu.
14. Swedbank meklē naudas strautiņus
Bankām šogad bija tiešām grūti laiki – daļa kredītu maksātāju nespēja vai negribēja pildīt savas saistības, naudu aizņemties bija dārgi. Nācās meklēt jaunus naudas strautiņus, kaut ne ļoti apjomīgus. Tā Latvijas Swedbank no 1.septembra ieviesa maksu par skaidras naudas izmaksu no privātā un algas konta bankomātos, ja summa mēnesī pārsniedz 500 latu.
15. Konkurences uzraugi piemēro rekordsodu
Seši miljoni latu – tik lielu soda naudu savā lēmumā Latvijas konkurences uzraugi pirmo reizi ierakstīja šā gada rudenī. Sodīto vidū - pieci uzņēmumi, kas izplata Samsung Electronics Co ražoto tehniku, pamatojums – aizliegta vienošanās, kuras dēļ patērētājiem radušies ievērojami zaudējumi, ilgstoši pārmaksājot par Samsung sadzīves tehniku. Visi uzņēmumi gan Konkurences padomei nepiekrīt un apņēmušies domstarpības risināt tiesā.
Pievieno komentāru