Bizness

Ārvalstu analītiķi lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums, kas pirmajā ceturksnī sasniedza 3,3%, otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni apsīcis līdz 0,1-0,4%, noslīdot līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 12 gados.

Ar šādām prognozēm viņi nākuši klajā pirms piektdien gaidāmā Latvijas Statistikas pārvaldes paziņojuma par IK dinamiku otrajā ceturksnī.

Vispesimistiskāk noskaņota ir "Danske Bank" Baltijas analītiķe Violeta Klīviene, kura lēš, ka Latvijas IK izaugsme otrajā ceturksnī sasniegusi tikai 0,1%.

"Nav pazīmju, kas liecinātu, ka ekonomikas pieauguma lejupslīde tuvojas beigām. Mēs sagaidām, ka turpmāk IK pieaugums ievirzīsies negatīvā teritorijā, un atjaunotne, visticamāk, notiks 2009.gadā, taču ne nākamā gada sākumā," raksta Klīviene.

Šajā saistībā viņa norāda uz spēcīgo kritumu iekšzemes patēriņa jomā Latvijā un augsto gada inflāciju, kas spītīgi turas 17% līmenī. Turklāt ļoti sliktu sniegumu uzrāda Latvijas rūpniecība, kurā izlaides apjomi otrajā ceturksnī samazinājās par 6,1%, bet mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā kritās par 8,3%, atgādina analītiķe.

Savukārt aģentūras "Bloomberg" aptaujāto 10 analītiķu vidējā prognoze par Latvijas IK pieaugumu otrajā ceturksnī atbilst 0,4%, kas būtu zemākais pieauguma temps kopš 1995.gada ceturtā ceturkšņa, kad ekonomika samazinājās par 3,2%. Savas prognozes eksperti saista ar augsto inflāciju, kuras dēļ krasi sarukuši patērētāju izdevumi.

"Situācija kļūst arvien ļaunāka. Patērētāju uzticība ir noslīdējusi līdz jauniem rekordzemiem līmeņiem, aktivitāte būvniecības jomā turpina kristies, un, lai gan inflācijai būtu jākļūst mērenākai, pārredzamā nākotnē tā, domājams, paliks divu ciparu teritorijā," "Bloomberg" citē "Capital Economics" attīstības tirgu ekonomistu Nīlu Šīringu.

Savukārt "Nordea" ekonomists Ansi Rantala sagaida, ka Latvijā saglabāsies vājš iekšzemes patēriņš, bet eksporta izaugsmi kavēs gausā izaugsme rūpnieciski attīstītajās valstīs un konkurētspējas mazināšanās cenu ziņā.