Piektdiena, 19. marts
Izvērtējot sūdzību par Swedbank rīcību, paaugstinot kredītlīniju procentu likmes, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) secinājis, ka šāda rīcība ir pieļaujama, Dienu informēja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.
Pie šāda secinājuma centrs nonācis, ņemot vērā gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegto viedokli par pašreizējo tirgus situāciju saistībā ar bankai pieejamo resursu cenu, gan arī Swedbank iesniegtos paskaidrojumus, kā arī šī finanšu produkta specifiku.
Tomēr PTAC ir aicinājis Swedbank uz sarunām, lai apspriestu, vai 30 dienu termiņš, kas ir piedāvāts patērētājam, lai
atkāptos no šī produkta, ir adekvāts un vai nav iespēja to mainīt vai pagarināt.
Kā informēja S.Gertmane, saistībā ar Swedbank kredītlīniju procentu likmju paaugstināšanu ir saņemtas septiņas oficiālas rakstiskas sūdzības. Tā kā šis nav kolektīvs lēmums, tad par katru sūdzību PTAC pieņem atsevišķu lēmumu, bet, pēc viņas domām, visās lietās rezultāts un pamata secinājumi būs ļoti līdzīgi. S.Gertmane piebilda, ka ik dienu desmitiem cilvēku zvana un raksta, lai saņemtu konsultācijas tieši par šo jautājumu.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Par Rietumu bankas akcionāru kļuvis Honkongas uzņēmējs Balrams Čainraijs, informēja banka, kas norāda, ka viņš ir viens no turīgākajiem Honkongas uzņēmējiem. Darījums, kura rezultātā...
Latvijas "tipiskais" parādnieks ir ar ļoti spēcīgu raksturu un ar to, ka palicis kādam parādā, labi aprod un ātri samierinās, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv"...
Arī parādu piedziņas kompānijas skar ekonomiskā krīze, jo maksātspējas samazināšanās dēļ kļuvis grūtāk atgūt parādus.


Ja vēlaties par saviem jaunumiem informēt Diena.lv lasītājus, sūtiet preses relīzes uz bizness@diena.lv!
* Diena neuzņemas atbildību par publicēto preses relīžu saturu.
man arī pacēla, bet ziniet kāds bija pamatojums?? "sakarā ar naudas cenas mazināšanos" vai kko tamlīdzīgu!! interesanti, ko tas varētu nozīmēt???
un kā sastāv ar noguldīju procentu likmu maiņu... vienu mēnesi 2.5%, nākamo jau 1.6%. baigi forši, pat vispār nepaziņo, ka kaut kas mainās.
Tur bija sakarā ar naudas cenas palielināšanos. Nav apgrozāmo līdzekļi pieejami un bankām jāmaksā dārgāk par ātriem baksiem.
vai vispār ir vajadzīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs? Sīkajiem viņi uzbrauc, bet nekas nopietns nav dzirdēts
PTAC lieks koruptīvs kantoris- pēd. laiks slēgt.
Vai tiešām šādi deģenerāti strādā mūsu valsts iestādēs, ka spēj aizstāvēt šādu banku patvaļu? FKTK- lielie eksperti, kuri nedarīs pilnīgi neko tādu, kas varētu kaitēt bankām kaut vai par santīmu? Un trakākais, ka bankas no tā, ka klienti atsakās, tikai iegūst, jo jau no klienta ir saņēmuši vismaz 500 latus par "kredītkomisijas sasaukšanu" un "ķīlas vērtības noteikšanu".
Vai šādus sīkumus kāds ņem vērā un kredītlīnijas īpašniekiem arī šo naudiņu bankas ir gatavas atmaksāt?
Kam mums tik stulllbs PTAC ir vajadzīgs, kas nesaprot tik elementāras lietas un atklāti darbojas pret Latvijas valsts interesēm kaut kādu Zviedrijas pensionāru labā? Kas jums nebūt ne mazās algas maksā- esat aizmirsuši?
Tiek mainiti ne tikai kredītlīnijām procenti - bet visiem īstermiņa aizņēmumiem ; tai skaitā Studiju kredītiem
To jau var nosaukt par banku agoniju ...nacionalizācija jau nav vairs aiz kalniem ....beidzot būs jāsāk saprast ,ka nauda nevar būt prece ....augļotāju ekonomikas laikmets beidzas :)
visi sheit muter bruukjeetaaji, lai izlasa liiguma noteikumus, un tad variet te runaat par patvalju utt. liigumaa ir skaidri un gaishi noraadiits, ka procentus var paaugstinaat, man arii paaugstinaaja un nekas dziivoju....turklaat juus tachu variet nosegt summu un atteikties........
Kredītņēmējiem būtu jāielāgo un jāmāca saviem bērniem sekojoši kreditēšanas likumi:
1.ilgtermiņa kredīta izmaksas nav prognozējamas principā
2.Procentos samaksātā nauda var pārsniegt pamatsummu 2 un vairāk reizes.
3.Gribi problēmas - ņem ilgtermiņa kredītu ( pēc iespējas lielāku summu)
4.Ne naudā ir laime, bet dvēseles mierā. Labāk gulēt mierīgi vienkāršā dzīvoklī, nekā dzīvot pastāvīgā stresā par rītdienas maksājumu bankai piederošā mājā.
Cinikim - zhetons!
Pareizi ir, nekā nelikumīga tur nav.
Uz patēriņa kredītiem dzīvojošie LV iedzīvotāji kārtējo reizi ceļ brēku pilnīgi bez jebkāda pamata.
Swedbank loģiski, ka paceļ likmes, jo risks ir paaugstinājies.
Tāpat kā "Aizkraukles bankas" gadījumā, kura, starp citu, pilda LR Kredītiestāžu likuma prasības, kas nosaka, ka bankai regulāri jāpārbauda tāda informācija. Cita lieta, ka tāda prasība ir absurda, jo Rietumeiropā tas nav iedomājams, ka pieprasa papildus informāciju, ja klients pilnībā un savlaicīgi veic visus maksājumus. Taču LR likumi ir tādi, kādi ir un atceraties, ja Jūsu banka Jums neprasa šo informāciju, tad tā riskē konfliktēt ar FKTK, kādēļ neievēro Kredītiestāžu likuma prasības.
PTAC vadību nedaudz vajadzētu izglītot un tad jau būs OK. Rezultāts ir redzams, vairs nav tādi absurdi, kādi bija pēc Aizkraukles bankas gadījuma.
Viss jau būtu OK, bet arī, lai jauna ģimene iegādātos "vienkāršu dzīvokli", bez ilgtermiņa kredīta neiztikt. Tāpēc rukājam ārzemēs, bet atpakaļ uz savu kaktiņu ta gribās...
Vispār jau nu Latvija arvien biežāk noriebjas līdz aknām.
Jautājumi:
1. Vai tad, kad bankas deva 100% un 105% kredītus NĪ sektoram uz kredītņēmēju puslegālu un nelegālu ienākumu pamata, tās tikpat skurpulozi pildīja LR Kredītiestāžu likuma prasības un neriskēja konfliktēt ar FKTK?
2.Vai līguma nosacījumu maiņa par katru cenu neliecina par mēģinājumiem izraut naudu no NĪ burbuļa un banku likviditātes problēmām?
Ja tu rukā ārzemēs, tad pavisam drīz vienkāršu dzīvokli varēsi nopirkt arī bez tā ilgtermiņa kredīta. Jautājums ir domāšanā un adekvātā vērtību izpratnē, mums ir jāmāca bērniem neplūst pa straumi un neiesaistīties masveida ārprātos, tādos kā 2004-2007.g. kreditēšanas bums. Tagad viss lido lejā, un jaunajām ģimenēm būs iespēja dabūt sev tās ligzdas pa sakarīgām cenām.
Nekad nebūs tā, ka nekustamos īpašumus vidējais pelēkais cilvēciņš pirks, izmantojot īstermiņa kredītus un savus nu ļoti lielos uzkrājumus. Arī "parastie dzīvokļi" visos laikos maksās kaudzi naudas. Punkts. Čau!
Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu:
52.pants. (1) Banka pirms un pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina ieteikumus bankas kredītriska novērtēšanai. Šos ieteikumus banka izmanto sava kredītriska novērtēšanai.
(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
73.pants. Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 07.01.2004.)
Tur jau tā problēma, ka bankas nepildīja Kredītiestāžu likuma 52.panta 1.daļu un nepārbaudīja klienta maksātspēju PIRMS kredīta izsniegšanas, "maksātspējā" iekļaujot aplokšņu algas un vispār no gaisa izrautus ciparus. Tagad pēkšņi bankas metušās pildīt likumu, kaut kā dīvaini sanāk, a ko tāda centība? Pat komunālo rēķinu nomaksu izziņas prasot un rēķinus par nomaksāto elektrību es varu iedomāties tos "laimīgos" dzīvokļu īpašniekus, kas jau tā nopirka savu "ģimenes ligzdiņu" par atsronomisku summu un pilnai laimei tagad saņem kaut kādas prasības no bankas, drīz videokameras guļamistabās uzstādīs priekš atskaites bankai.
Man arī Swensonbanka (Swedbanka) vēstuli atsūtīja... Formāli jau viņiem ir 'tādas tiesības saskaņā ar līguma k-kādu tur punktu... Un kredītlīnija jau nav hipotekārais kredīts, no kura ātri nevar atteikties.... Tomēr ar šādu attieksmi banka riskē zaudēt mani kā klientu "labākos" laikos. To es arī viņiem aizrakstīju un saņēmu atvainošanās "gaudu" vēstuli pa pusi A4 lapas...
PTAC sacitais tomer kaut ka neiet kopa ar Civillikuma normam, tie zobi viniem skibi un neasi :(
1829. Ja izpildījumam nav noteikts termiņš, tad kreditors var to prasīt katrā laikā, bet parādnieks var katrā piemērotā laikā izpildīt.
par piemerotu laiku tiek uzskatīts laika posms līdz 6 mēnešiem
1757. Nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti
ja likme ir noteikta saskana ar cenradi, tas nav saistos jo cenradis nav dala no liguma, tad var maksat 6 % gada
1765. Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
tā ka vienpuseji pazinojot banka nav tiesiga mainit aizdevumu likmes