Bizness

Šā gada janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš, patēriņa cenas Latvijā sarukušas par 3,1%, tajā skaitā precēm - par 2,9%, bet pakalpojumiem - par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Bet pēdējā mēneša laikā cenu līmenis ir nedaudz palielinājies. Salīdzinot decembra un janvāra datus, cenas pieaugušas par 0,2%.

Eksperti atzīmē, ka dažās jomās cenu kritums ir pārāk kūtrs, un brīdina, ka atliek arvien mazāk laika nepieciešamajai cenu līmeņa korekcijai Latvijā. Pēc gada var kļūt aktuāls jautājums par inflācijas ”importu”, proti, pat Latvijas vājā patēriņa tirgus apstākļos varēs novērot cenu kāpumu importēto preču sadārdzinājuma dēļ.

Gada laikā visvairāk samazinājās izdevumi mājokļa uzturēšanai (par 13,4%), lētāki kļuva arī apģērbi un apavi (par 7,5%), mājokļa iekārtošana (par 6%), kā arī viesnīcu un restorānu pakalpojumi (par 8,7%).

Savukārt dārgāks gada laikā kļuvis alkohols un tabaka (par 15,2), medicīnas pakalpojumi (10,5%), izglītība (8,2%), kā arī transports (6%).

Mēneša laikā vislielākās cenu pārmaiņas bija vērojamas apģērbiem un apaviem, kas sadārdzinājās par 5,1%, transports kļuvis dārgāks par 2,5%, bet pārtika par 1,8%.

Parex Asseta Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis, komentējot jaunākos datus, norāda: kā jau tas ierasts, arī šogad janvāris atnāca ar atsevišķu regulēto cenu pieaugumu. “Šoreiz tas bija akcīzes nodoklis cigaretēm un kārtējā „izcilās” Rīgas Satiksmes dāvana augstāku sabiedriskā transporta biļešu cenu formā.” No otras puses janvārī kritās dabasgāzes tarifi iedzīvotājiem, atzīst eksperts un piebilst, ka kopumā regulēto tarifu ietekme šogad bija nesalīdzināmi mazāka nekā pērn janvārī.

Z.Vaikulis prognozē, ka 12 mēnešu deflācija līdz pavasarim kļūs vēl lielāka, dziļākais punkts varētu būt ap -5%. Viņš pieļauj, ka kāda mēneša ietvaros vēl pieredzēsim kopējā patēriņa cenu līmeņa kritumus, tomēr tie kļūs retāka parādība, galvenokārt ārēju iemeslu dēļ.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds nelielo cenu kāpumu pret decembri skaidro ar degvielas cenu kāpumu un palielinātu maksu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Viņaprāt, tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos arī vidējā cenu līmeņa kritums, visticamāk, atsāksies. Viņš paredz, ka arī turpmākajos divos mēnešos cenu kritums gada izteiksmē kļūs arvien redzamāks bāzes efekta dēļ.

DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka cenu pieaugums janvārī salīdzīnājumā ar decembri nenozīmē atgriešanos pie inflācijas. Viņš spriež, ka šogad būs vairāk tādu mēnešu, kuros cenas pret iepriekšējo mēnesi kritīsies, nevis pieaugs. Tāpat turpināsies deflācija gada griezumā, kas vēl vismaz februārī padziļināsies.
“Šobrīd saskatāms tikai viens tiešām nozīmīgs cenas palielinošs faktors, tas būs gāzes cenu pieaugums, kura nozīmīgākā izpausme būs apkures tarifu pieaugums rudenī, iespējas citu nozaru uzņēmumiem  „pārlikt” šo izmaksu kāpumu uz patērētājiem būs minimālas. Taču mūžīgais nezināmais ir naftas cena un politiskā situācija Tuvajos Austrumos,” spriež eksperts.

Viņš arī domā, ka šogad nav gaidāmas krasas vidējo pārtikas cenu izmaiņas. Ja citu pelnīšanas iespēju ierobežotība būs pamudinājusi cilvēkus šogad vairāk audzēt un pārdot dārzeņus, to cenas gada 2.pusē varētu būt ļoti zemas. Vājais pieprasījums un konkurence turpinās lēnām spiest uz leju rūpniecības preču cenas, elektronikas preču cenas turpinās samazināt tehnoloģiskais progress. Visstraujāk šogad varētu samazināties neregulēto pakalpojumu cenas, domā P.Strautiņš. Viņš gan domā, ka gada beigās pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu izmaksas drīzāk būs augstākas, nevis zemākas par pašreizējo līmeni, bet deflācija turpināsies tiem, kuri var naudu tērēt arī citām vajadzībām.

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, paredz, ka šogad vidēja deflācija sasniegs aptuveni 3-4%. Sezonālu faktoru un arī nodokļu izmaiņu dēļ atsevišķos mēnešos varētu parādīties neliela inflācija, bet kopējā tendence, viņasprāt, būs lejupejoša. Tuvākā gada laikā vietējo cenu deflācija, visticamāk, kompensēs pakāpeniski pieaugošas importētās cenas, spriež eksperte.

Viņa uzskata, ka deflācijas dziļums būs arī atkarīgs no tā, cik ātri un daudz varēsim palielināt produktivitāti – jo lēnāks būs produktivitātes kāpums, jo dziļāka deflācija būs nepieciešama.

Arī Latvijas krājbankas eksperte Olga Ertuganova turpmāk paredz deflāciju. 2009.gadā cenu kritumu sekmēja tādi faktori kā pirktspējas un likumsakarīgi arī patēriņa samazinājums, un arī šogad šīs tendences joprojām ir aktuālas, un tādējādi cenu kritums turpināsies un kopumā šī gada laikā varētu sasniegt 3-4%. Viņa gan norāda, ka cenu izmaiņu tendences Latvijā ”atpaliek” no ekonomiskās aktivitātes dinamikas. Ja buma gados inflācijas gaidas sekmēja nepamatoti strauju cenu pieaugumu līdz neadekvātiem līmeņiem, tad šobrīd - recesijas laikā – cenu kritums ir pārāk kūtrs un neatbilstoši mazs salīdzinājumā ar ekonomikas krituma tempiem, uzskata O.Ertuganova.

“Ir ļoti daudz faktoru, kas varētu izskaidrot šādu neatbilstību – atsevišķu uzņēmēju tuvredzība, konkurences trūkums, neprecizitāte statistikas datos u.c. faktori, tomēr svarīgi apzināties, ka atliek arvien mazāk laika nepieciešamai cenu līmeņa korekcijai Latvijā. Ja pasaules ekonomika turpinās lēni un bez īpašiem šokiem atveseļoties, tad jau pēc gada kļūs aktuāls jautājums par inflācijas ”importu”: proti, pat Latvijas vājā patēriņa tirgus apstākļos varēs novērot cenu kāpumu importēto preču sadārdzinājuma dēļ,” norāda eksperte.

“Neskatoties uz nelielo patēriņa preču cenu pieaugumu janvārī, deflācija turpina savu uzvaras gājienu gada griezumā,” secina Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts. Arī viņš atzīmē, ka cenas krīt kūtri. Lai arī iedzīvotājiem vissvarīgākajās preču un pakalpojumu grupās cenas ir kritušās, kopējais patēriņa cenu krituma apmērs ir mazāks nekā pirktspējas kritums, norādot uz to, ka cenu samazināšanās notiek salīdzinoši negribīgi, saka eksperts. Viņš apredz, ka gada deflācijas rādītājs martā aprīlī varētu sasniegt 5%, tomēr uz vasaras pusi deflācijas spiediens sāks mazināties, un to ietekmēs ārējie faktori, piemēram, cenu pieauguma tendences izejvielu tirgos un inflācijas palielināšanās Latvijas ārējās tirdzniecības partneru valstīs.

Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomikas eksperte, vērš uzmanību uz to, ka pirmo reizi kopš 2002.gada pieaudzis pārtikas preču un energoresursu īpatsvars patēriņa grozā, bet samazinājies izdevumu īpatsvars pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka pārtikas cenu un energoresursu cenu pārmaiņas vairāk nekā iepriekš ietekmē inflācijas rādītājus. Viņa paredz, ka atgriešanās pie nelielas inflācijas notiks 2011.gada beigās.

(pievienoti ekspertu komentāri)