Dzīvesstils

Latvieši ir mazāk apmierināti ar dzīvi nekā vidēji iedzīvotāji visās 27 Eiropas Savienības valstīs (ES). Vairums eiropiešu, par spīti ekonomiskajām problēmām, kopumā ir apmierināti ar dzīvi, liecina Eirobarometra pērn maijā un jūnijā veiktais pētījums.

Skalā no – 10 līdz +10 vidējais rādītājs ir +3,2 punkti. Visvairāk apmierināti ar dzīvi ir Dānijā, kur šis rādītājs sasniedzis + 8 punktus. Arī Zviedrijā, Nīderlandē un Somijā bija salīdzinoši augsts rādītājs. Savukārt viszemākais rādītājs ir Bulgārijā. Nedaudz vairāk ar dzīvi apmierināti ir Ungārijā, Grieķijā un Rumānijā dzīvojošie. Viņiem seko latvieši, portugāļi un lietuvieši.

Latvieši par nākamajos 12 mēnešos gaidāmo ir salīdzinoši pesimistiski noskaņoti un sagaida, ka viņu neapmierinātība ar dzīvi pieaugs. Vidēji ES iedzīvotāji sagaida, ka viņi ar dzīvi kļūs apmierinātāki. Lielākas cerības ir Zviedrijā, Dānijā un Lielbritānijā dzīvojošajiem, bet vismazākās - ungāriem un bulgāriem.

Vidējai apmierinātības līmenis ES ir mazāks, vērtējot pašreizējo un situāciju pirms pieciem gadiem. Tam, ka situācija ir uzlabojusies, vairāk piekrīt Zviedrijā un Dānijā dzīvojošiem. Savukārt ungāri un bulgāri šajā ziņā ir vispesimistiskāk noskaņotie un uzskata, ka ir kļuvis sliktāk.

Ja par dzīvi eiropieši kopumā ir apmierināti, tad par valsts pārvaldes pakalpojumiem - mazāk. Vairums eiropiešu, izņemot Luksemburgā dzīvojošos, uzskata, ka valsts pārvaldes sniegtie pakalpojumi pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājušies. Latvieši šajā ziņā bijuši vieni no skeptiskākajiem.

Arī veselības aprūpe pēdējo piecu gadu laikā, pēc vairuma eiropiešu domām, ir pasliktinājusies, un sagaidāms, ka nākamajā gadā šajā jomā kļūs vēl sliktāk. Salīdzinoši apmierinātāki ar veselības aprūpi ir Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā dzīvojošie, bet grieķi, rumāņi un bulgāri bija visneapmierinātākie.