Otrdiena, 9. februāris
Autors: Kristians Putniņš, Diena
Velobraucējiem ļauts pārvietoties gan pa brauktuvi, gan, netraucējot gājējus, arī pa ietvi. Šovasar, kad ciskudriļļu skaits trīskāršojies, ietves dalīšana ir dramatiska — ar lamāšanas un pat kaušanos.
Lai riteņbraucēji netraucētu gājējiem, jāmācās dalīties
"Nu nesas tieši virsū un gāž no kājām. Vismaz uztrinkšķinājuši ar zvaniņu būtu," kādu rītu sašutumu par velosipēdistiem pauda kolēģe. Es viņai piekrītu, lai arī pati esmu velosipēdiste. Retajās reizēs, kad esmu gājēja, velosipēdisti garām patraucas tā, ka pārbīlī aizsitas elpa. Velosipēdistu un gājēju attiecības kļuvušas dramatiskas tieši šovasar, jo ciskudriļļu skaits salīdzinājumā ar pērno sezonu trīskāršojies — vēsta velosipēdistu vortāls veloriga.lv. Kā sadzīvot uz ielas?
Lauztu kaulu
"Kamēr nebūs celiņu un visiem nepietiks vietas, tikmēr būs konflikti," uzskata Jānis Aizpors,
Tā kā veloceliņi top lēnām, pagaidām gājējiem un velosipēdistiem atliek sadzīvot pēc
Risinājums ir iespēju robežās pārvietoties pa brauktuvi, jo, pirmkārt, automašīnas ir paredzamākas nekā gājēji, otrkārt, pa brauktuvi var ripināt ātrāk. Tas neattiecas uz tādām šaurām brauktuvēm kā Valdemāra iela, kur autobuss mēdz piespiest pie apmales vai gadās ar velosipēda stūri iebakstīt džipa spoguļos. Drošāk ir līkumot starp gājējiem.
Gājēji ir karaļi
"Tieši šogad var teikt, ka Rīgā ir velosatiksme, jo braucēju ir daudz. Līdz ar to rodas konflikti," uzskata Romāns Meļņiks, veloriga.lv veidotājs. Pērn gājējam atlika palaist vienu vai divus velosipēdistus un turpināt ceļu, bet patlaban drošāk ir pārvietoties pa ietves labo pusi, jo velobraucēji jau veido plūsmu. Ideju plašās ietves ar līniju sadalīt divās joslās Meļņiks vērtē skeptiski, jo velosipēdisti pa savu ietves joslu braukšot drošāk un ātrāk, taču "gājēji ies tur, kur vienmēr, un būs daudz negadījumu. Gājēju paradumus tik ātri nevar mainīt." Meļņiks novērojis, ka gājēji bieži vien pārvietojas tieši pa veloceliņiem, piemēram, dodoties uz lielveikalu Olimpija, cilvēki izmanto visu ietvi. Tādos gadījumos zvana lietošana ir pašsaprotama, taču ko darīt, ja velobraucējs brauc pa ietvi? Romāns atbalsta klusu uzzvanīšanu. "Daži palaiž pat tad, kad izdzird, kā viņiem aiz muguras pārslēdzas ātrumi." Gājēju apbraukšanu viņš neuzskata par traucēšanu, ja to dara korekti, nevis palido garām, aizķerot vai nobiedējot. "Tikpat labi varu uzskatīt, ka traucēšana ir arī gājēja lamāšanās. Saudzēsim cits cita nervus."
Kāpēc gājējam tik grūti dalīties ietvē? "Tas ir stāsts par to, ka Rīgas iedzīvotājs principā bieži vien ir ar dzīvi neapmierināts. Labāk pie sevis īgņosies, ka māte ar bērna ratiņiem lēni kāpj ārā no autobusa, nekā palīdzēs," skaidro pilsētsociologs Viesturs Celmiņš. Turklāt cilvēki vispirms domājot par tiesībām, nevis pienākumiem. Ietve allaž piederējusi gājējiem, tāpēc pašsaprotami, ka viņi dusmojas, ka vairs nevar pa to pārvietoties mierīgi. "Vienīgais veids, kā sadzīvot — dalīties ar telpu un gaidīt, ka ar laiku gājēji pie velosipēdistiem pieradīs," — V.Celmiņš. Arī R.Meļņiks uzskata: "Jo vairāk būs velosipēdistu, jo vairāk gājējam ar viņiem būs jārēķinās un jāpierod." Rīgas rātei arī jāreaģē, atbildot ar veloceliņu būvi. "Zviedrijā gājēji respektē velobraucējus, jo zina, ka viņi brauc ātri. Tur valda tāda demokrātija, ka kaķis ar kazu var laulāties, bet pamēģini tikai uzkāpt uz veloceliņa! Tas zviedru aizvainos."
"Uz ielas karalis tomēr ir gājējs, un velosipēdistam viņu apbraukt vajadzētu uzmanīgi," J.Aizpors aicina velosipēdistus būt prātīgākiem un gājējus — iecietīgākiem. Tas tiesa, bet velosipēdisti jau nemaz nevēlas būt ielu karaļi. Kamēr viņi nevar būt veloceliņu karaļi, priecātos dzīvot vismaz pieklājīgā galmā.
Rubrikā jaunākais
-
Vairums iedzīvotāju Valentīndienu pavadīs mājās; jaunieši dosies uz randiņu
-
Latvieši mazāk apmierināti ar dzīvi nekā vidēji Eiropā, rāda "Eirobarametra" pētījums
|4| -
Jauna Privātās dzīves diskusija - Valentīndiena. Ievazāti vai svinami svētki?
|6| -
Vīrieši čiepj sieviešu kosmētiku
|2| -
Aptauja: 49% ģimeņu cer, ka 2010.gadā dzīve būs labāka nekā līdz šim
|7| -
Ģimenes dienas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
-
Rīgas mērs Ušakovs apprecējies
|52|
Komentēt rakstu
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Aktuāli
-
Autoskolā pusmūžā. Vairāk baiļu un prāta
«Galvenais jau ir, kā sevi noskaņosi. Ja visu laiku domāsi, ka esi vecs, ka nevari, tad arī nekas nesanāks,» uzskata Anna no Rēzeknes novada. Piecdesmit gadi «ar astīti» viņai nebūt nav traucējuši...
-
Markus nogāž Jāni jeb Latviešu vārdu mode
|52|
Ja kāds jautā par latviešu populārākajiem vārdiem, prātā nāk Jānis. Pagaidām – jā, bet cik ilgi? Izrādās, Jānis kļūst par izmirstošu īpašvārdu! Jā, un arī Londonā bērnus vairs...
-
Prāta Mārtiņš
|13|
TV spēles Prāta banka pirmais lielās balvas ieguvējs bija Vents Zvaigzne, tas pats, kurš drīz pēc liktenīgās spēles kļuva par žurnāla "Ilustrētā Zinātne" galveno redaktoru. Bet...
Vairāk lasītais kanālā
Palīdziet atrast suņu puiku!
|1|Vairums iedzīvotāju Valentīndienu pavadīs mājās; jaunieši dosies uz randiņu
Galerijā "Žagatas Martas bode" skatāma rotu izstāde "Krievzeme"
Kā palīdzēt meža dzīvniekiem ziemā
Patversmē gaida bezpajumtes dzīvnieki
|2|Censonis un līderis. Jaunā Opel Astra tiekas aci pret aci ar VW Golf 6
|8|FOTO: Rīgas zoodārzs iepazīstina ar pieciem pundurkrokodiliem
|4|Vairāk kā puse aptaujāto ir saskārušies ar vēzi ģimenē
|1|
Skaties vēl
-
Vīrieši čiepj sieviešu kosmētiku
|2|Arvien vairāk britu vīriešu lieto savas sievas vai draudzenes kosmētiku, raksta laikraksts The Daily Telegraph. No 2000 aptaujāto vairāk nekā trešdaļa atzina, ka aizņemas no savas partneres dažādus...
-
Ģimenes dienas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
Būs iespējams apskatīt visas 16 muzeja ekspozīciju zāles. Kolonnu zālē, kur skatāma Veronikas Djominas-Lurjē leļļu mākslas izstāde "Pagātnes reveranss", ikvienam būs iespēja...
-
Rīgas mērs Ušakovs apprecējies
|52|Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) ir apprecējies, portālam apstiprināja pats Rīgas pašvaldības vadītājs, kurš šobrīd atrodas atvaļinājumā. Rīgas mēra kundze ir Jeļena Suhareva. Abi pirmo...
Vairums iedzīvotāju Valentīndienu pavadīs mājās; jaunieši dosies uz randiņu
Imidža veidošanas konkurss “Ekstravagantākā līgava”
Kā palīdzēt meža dzīvniekiem ziemā
Latviešu maize tiks degustēta Igaunijā
Pret ērču encefalītu labāk vakcinēties, kad ērces vēl guļ
Palīdziet atrast suņu puiku!
|1|FOTO: Rīgas zoodārzs iepazīstina ar pieciem pundurkrokodiliem
|4|Galerijā "Žagatas Martas bode" skatāma rotu izstāde "Krievzeme"
Palīdziet atrast suņu puiku!
|1|Vairums iedzīvotāju Valentīndienu pavadīs mājās; jaunieši dosies uz randiņu
Galerijā "Žagatas Martas bode" skatāma rotu izstāde "Krievzeme"
Kā palīdzēt meža dzīvniekiem ziemā
Patversmē gaida bezpajumtes dzīvnieki
|2|Censonis un līderis. Jaunā Opel Astra tiekas aci pret aci ar VW Golf 6
|8|FOTO: Rīgas zoodārzs iepazīstina ar pieciem pundurkrokodiliem
|4|Lielais skaistums Mazajā Muzeja ielā
|8|
Vairāk komentētie raksti
Lielais skaistums Mazajā Muzeja ielā
|8|Lūgums palīdzēt - pazudis suns
|6|Latvieši mazāk apmierināti ar dzīvi nekā vidēji Eiropā, rāda "Eirobarametra" pētījums
|4|FOTO: Rīgas zoodārzs iepazīstina ar pieciem pundurkrokodiliem
|4|Patversmē gaida bezpajumtes dzīvnieki
|2|Palīdziet atrast suņu puiku!
|1|Sievietes par jokiem smejas ilgāk nekā vīrieši
|1|
ReklāmaReklāma
- your social bookmarks by best-bookmarks
- Onlineshop for online shopping for you!
- Annonce gratuite
Vislabāk vērtētie raksti kanālā
FOTO: Rīgas zoodārzs iepazīstina ar pieciem pundurkrokodiliem
|4|Lielais skaistums Mazajā Muzeja ielā
|8|Galerijā "Žagatas Martas bode" skatāma rotu izstāde "Krievzeme"
Sievietes par jokiem smejas ilgāk nekā vīrieši
|1|Gandrīz puse iedzīvotāju aukstā laika dēļ kļuvuši pasīvāki savos brīvdienu plānos
Patversmē gaida bezpajumtes dzīvnieki
|2|Latvieši mazāk apmierināti ar dzīvi nekā vidēji Eiropā, rāda "Eirobarametra" pētījums
|4|Vairāk kā puse aptaujāto ir saskārušies ar vēzi ģimenē
|1|Lūgums palīdzēt - pazudis suns
|6|
Savukārt ja velosipēdists nebrauc pa ietvi, bet gan pa ielas brauktuves malu, tad viņu ķer ceļu policisti un liek maksāt soda naudu (policisti pieklājīgi - pirmajā reizē uzraksta protokolu ar brīdinājumu un paskaidro, ka jābrauc tikai pa ietvi).
esmu ieverojus, ka ritenbrauceju nelamajas un nerada videjo pirkstu atskiriba no autovadijiem, kuri ardaas uz cela vai tiesam agndriz nobrauc gajejus, Velosipediem but!
Ja velosipēdisti ievērotu noteikumus, tad arī gājēji neko nevarētu teikt pretī, bet kā jau minēts rakstā - "ar velosipēdu ļauts pārvietoties gan pa brauktuvi, gan ietvi ar nosacījumu — netraucējot gājējus"! Strinkšķināšana skaitās traucēšana, jo gājējam ir jāmaina sava iešanas trajektorija. Kā arī ne visiem velosipēdiem ir šie zvaniņi. Kā arī nav spoguļi, nemaz nerunājot par atstarotājiem, atstarojošajām vestītēm - kas ir obligāti jāvalkā un ķiverēm, kas mazinātu traumu nopietnību! Pats esmu gan velosipēdists, gan gājējs, gan autovadītājs un vienmēr cenšos ievērot noteikumus. Bet jāpiekrīt arī, ka kamēr nebūs velo celiņu situācija būs nepatīkama, gan velosipēdistiem, gan gājējiem.
P.S. šis ir tikai mans personiskais viedoklis! Tāpēc nevajag apvainoties! :)
Kāpēc joprojām kas stiprāks tam priekšroka?
Autobraucējiem vislielākās priekšrocības, kājāmgājēju ir visvairāk, bet viņi pēdējā vietā.
Riteņbraucēji - lūdzu, jūsu rīcībā ir platas brauktuves. Kāpēc jālien Rīgas centrā un gājēju pilnajām ietvēm??!
Piekrītu gājēja viedoklim. Pats arī esmu autovadītājs, gājējs, velobraucējs. Ir zvaninš un atstarotāji. Gandrīz nekad nezvanu uz ietves, jo gājējiem ir tendence sabīties un strauji mainīt savu trajektoriju - tas ir vissliktākais. Riteņbraucējam jāapbrauc gājēju netraucējot viņu. Bet vistrakākais ir tas, ja gājējs neprognozējami sāk kaut kur skriet.
Bet daļa velobraucēju ir diezgan bezatbildīgi. Daži brauc pat bez funkcionējošām bremzēm. Manuprāt, pat tehniskā riteņu apskate derētu.
Riteņbraucēji - lūdzu, jūsu rīcībā ir platas brauktuves.
------------------------------------------------ ---------------------------
Tu zini kāds pants draud par musināšanu uz pašnāvību!!!???
Labi, ka tādiem haotiskiem, nestrukturētiem biedriem, kā augusts un gājejs neliek rakstīt noteikumus- palasiet paši, ko esat uzrakstījuši :))) Sākot no meliem par vestēm, līdz sakarību meklēšanai starp gājējiem un atstarotājiem. Liekas, ka esat no tiem cilvekiem, kuriem liekas, ka vējš rodas no tā, ka koki šūpojas :)))
Velosipēdisti, protams, ir ļoti dažādi. Diemžēl daļa vai nu nezina elementārus satiksmes noteikumus, vai arī uzskata, ka uz viņiem tie neattiecas. Ik rītu eju uz darbu pa Valdemāra ielu no Nacionālā teātra līdz Elizabetes ielai un man ir sakrājies daudz šausmu stāstu. Piemēram, vairākkārt ir piedzīvots, kā velosipēdists transpota pieturā pilnā gaitā uzdrāžas cilvēkiem, kuri kāpj ārā no trolejbusa. Pie tam uzskata sevi par pilnīgi nevainīgiem, jo tiem ārākāpējiem taču bija pašiem jāuzmanās. Vēl graujoša situācija bija, kad viens gribēja izbraukt (un arī izbrauca) pa vidu mātei ar mazu bērnu, kuru viņa turēja pie rokas. Bet, protams, ir daudz arī normālu un pieklājīgu riteņbraucēju.
Braucu ar velosipēdu katru dienu un esmu par korektām un labām attiecībām. Bet -
lieta nr.1 - gājēji gandrīz nekad neļauj nobraukt un uzbraukt pa nobrauktuvēm ceļu krustojumos. Stāv kā iemieti stabi un nepaiet solīti pa labi vai kreisi, lai riteņbraucējs varētu uzbraukt uz ietves.
lieta nr.2 - es braucu, novērtēju situāciju, gājēju izvietojumu, laicīgi skatos pa kuru pusi apbraukt, bet viņi - gājēji - bieži staigā kā reibumā - mainot savu trajektoriju pa labi pa kreisi un tad bieži sanāk liela raustīšanās braucot. Droši vien kāds riteņbraucējs ar vājākiem nerviem arī palamājas.
lieta nr.3 - braucu pa ielu, mašīnas, viss korekti. pēkšņi kaut kāds gājējs vienkārši no savas ietves lec uz ielas un dur pāri. Man jātaisa straujš manevrs vai arī ļoti spēcīgi jābremzē, ja blakus vai aiz muguras nav mašīnas, tad var manevrēt, bet ja mašības ir, tad vienkārši ir tā jādod pa bremzēm, ka ritenis gandrīz met kūleni. Šāda situācija, kad gājēji uz ielas ignorē velobraucējus ir bieži. tad man arī pasprūk šāda tāda asāka frāzīte.
lieta nr.4 - autobraucēji, kuri atver duvis velo priekšā, kad blakus brauc mašīna un nav kur manevrēt.
'
jā, nu šīs 4 lietas ir vistrakākās. Bet rezumējot varu tikai teikt, ka autobraucēji ir daudz sakarīgāki un ciena velobraucējus daudz vairāk kā gājēji, kuri totāli pa savu ietvi vienkārši ganās pa labi, pa kreisi ;)
paga paga jūs apstaigajat pa tiem daziem veloceļiniem , kas Rīga tu jau nemaz nevar izbraukt cilveki staiga trijata viena rinda, un par time zvaniniem tas ir mulkibas, no si zvanina cilveki sabistas, ta ka nevar paredzet uz kuru pusi tie leks, es klabinu ar sledziem, es ierosinu tiesi preteji braukt virsu, lai cilveki vismaz ievēro kur ir veleoceļiņi un uz tiem lasi dod prieksroku ritemnbraucejiem, ( paskataties ta notiek visur eiropa, ja tu jnejausī uzkapsi uz velo cela ta ir tav a pasa vaina, uz šodejas taču neviens nelēka)
tagat sanak, vi vesde živote, ja negne neživu,
Kā dzirdēju, Ķengaragā gar Daugavas krastu esot uztaisīts veloceliņš. Ja gar dzīvojamām mājām vietas pietiek gan gājējiem, gan riteņbraucējiem, tad gar "Kvadrāta" aizmuguri celiņš ir tik šaurs, ka divi pretimbraucoši riteņbraucēji varētu arī ceļu nesadalīt. Arī gājējiem tas ir apdraudoši, jo pats esmu vairākkārt pārliecinājies, ka pat ja mani pamana, grūti pabraukt garām diviem trotuāra malā blakus stāvošiem cilvēkiem. Ideja laba-celiņš šaurs.
Es pārvietojos gan kājām, gan ar velo, gan auto.
Par gājēju velosipēdistu attieībām uz ietves runājot, visvairāk kaitina gājēju neparedzemība, ja braucu pretī gājējiem, tad viss parasti ok, samainamies bez problēmam (neviens nav lamājies uz mani, varbūt bik baidās un tā). Problēma ir tad kad gajējam sanāk tuvoties no muguras, nekad nevar zināt vai gājējs pēkšņi neizdomās iet pa labo pusi ietvei, ja visu laiku gājis pa kreiso, vai arī izdzirdot manu tuvošanos sāk uz tās ietves raustīties pa labi, pa kreisi. Tā ka viss, kas nepieciešams ir konsekvence no gājēju puses, lai riteņbraucēji var pieņemt lēmumu pa kuru pusi apbraukt gājēju, piebremzēt utt.
Ieteikums: būt laipniem, pacietīgiem un smaidīgiem! Tad nav tik traki, visas situācijas un manevri kļūst izskaidrojami, saprotami un ikdiena uz ielas kļūst saulaināka.:)
Padomājiet, cik bieži sakiet "paldies" svešiniekiem, savējiem (kaut par to, ka gājējs Tev ļauj uz-nobraukt pa nobrauktuvēm ielu krustojumos), cik bieži esiet pateicīgi autovadītājiem (pamājot ar galvu, ar roku) par jums izrādīto uzmanību.
Dots devējam atdodas, nedari otram to, ko (tā, kā) Tu nevēlies, lai darītu Tev, utt. Tautas gudrības, ne manējās...
Beidziet pīkstēt.
lieta nr.3 - braucu pa ielu, mašīnas, viss korekti. pēkšņi kaut kāds gājējs vienkārši no savas ietves lec uz ielas un dur pāri.
----------------------------------------
Es tiesi ta ari esmu vienu gajeju uz ielas notriecis. Nebija variantu! Tas notika tik strauji... gajejiem nav nekadas saejagas par to, ka nav iespejams tik strauji nobremzet vai manevret. Es gar zemi, vina gar zemi. Dzivs esmu es, un dziva palika vecene, bet mani nolamaja ka tadu pedejo....
Nu, zini! Ko var apspriest keisus, kuros viens no jums ir pārkāpis noteikumus un izraisījis sadursmi??? Tevis aprakstītajā gadījumā viens no jums noteikti ir vainigais- ja tā nebija gājēju pāreja, tad gājējs. Ja regulējama pāreja, kurā gājejam deg sarkanais- tad gājējs. Ja gājējam deg zaļais- tad tu, ja zebra bez luksofora- tad tu. Kas tur nesaprotams?????
Ja esi vainīgs, esi gatavs saņemt pēc nopelniem, ja vainīgs gājējs, un vēl lamājas, sadod pēc nopelniem, vai izsauc CP, ja pašam kāda skāde...
Nekad neesmu uztriecies kādam kājāmgājējam. Nezinu, kāpēc ir citi, kam tā sanāk. Laikam par ātru sēžas virsū uz tā rīka.
Bieži vien, ja velosipēds tuvojas no mugurpuses, to NEVAR dzirdēt, it īpaši, ja intensīva satiksme. No manas pieredzes - viekārši gribu apiet kādu nelielu peļķīti, te pēkšņi nosvilpj gar pašu ausi (paldies dievam - knapi, bet garām). Vecrīgā (gājēju zona) ar smalkiem papēdīšiem gribēju izvairīties no cauruma bruģī - velokurjers ārprātīgā atrumā nesas virsū, es sānis - papēdis pagalam gan, pār Akmens tiktu ejot (konsekventi tuvāk Daugavai) tik un tā pamanās iespiest vai pašā Daugavā. Jebkurā gadījumā, nav omulīgi, ja ļoti lielā ātrumā aiztraucās garām pie paša sāna. Nav jau problēmu, ja dzrid un redz velosipēdu un ātrums nav liels, kā arī, ja ir kur palikt vienas vai otram.
uzbraukt gajejam tiesam var tikai tad, kad tešas nevis brauc.
Tā kā ikdienā nākas laist ceļu riteņniekiem uz ietves, ir pāris novērojumi:
- ja gājējiem nezināt satiksmes noteikumus vēl ir kaut cik saprotami, tad ne velosipēdistiem - liekas, ka viņi ir ne ar ko citiem atšķirīgs transportlīdzeklis un attiecīgi tiem jāpārvietojas pa ielas/ceļa labo pusi, attiecīgi uz jebkuras ietves jārēķinās tikai ar 1 virzienā braucošajiem ne tā kā tagad, šurputurpu (īpaši aktuāli uz Gaisa tilta pašaurajām ietvēm - 2 pretējas gājēju plūsmas + tādi paši ieskrējušies riteņbraucēji; šaurākajā vietā 2 velosipēdi izmainīties braucot nevar);
- gājējus vēlams apbraukt (un arī dzindzināt zvaniņu) ar nedaudz lielāku ātrumu kā tie iet, ne 30 km/h pret gājēja 3-5 km/h, tad arī nebūs jāsūdzās par gājēju neprognozējamību utml.
Diemžēl, arī šajā rakstā pieminēts nepatīkamais, bet tāpēc ne mazāk nekorektais gadījums Mēness ielā, kur tieši gājēju sabaidīšana izraisīja (iespējamu) automātisku pretreakciju - ja cilvēkam sit, viņš parasti instinktīvi aizliek roku priekšā.
Nee nu tikai nevajaga
Meitene godiigi brauca maajaas, akuraati apbrauca gaajeejus ... un piepeshi vinju brutaali nogruuda uz braucamaas dalja.... Kaut kaa buutiska pietruukst sai staastiijumaa