Dzīvesstils

Pēdējos gados biologi cēla trauksmi, jo silto ziemu dēļ pogaino roņu populācijai pēc aptuveni 15 gadiem draudējusi iznīkšana, taču, pateicoties šīs ziemas salam, vismaz viens gads jau atkarots. "Vienas labas ziemas ietekme aptuveni līdzinās vienas sliktas ietekmei," teica roņu pētnieks Ivars Jusi.

Patiesībā viena auksta ziema vairāku siltu ziemu vidū pārāk neuzlabo situāciju, taču, ja piecos gados tādu ziemu būs vairāk, izdzīvos vairāk mazuļu un pēc kāda laika vairoties spējīgu jauno roņu skaits palielināsies, skaidroja Jusi.

Savvaļā pogainie roņi parasti nodzīvo līdz 25 gadiem. Tā kā mazuļi dzimst tikai uz ledus, silto ziemu dēļ jauno roņu dzimst maz, taču vecie izmirst, bet tādu nelabvēlīgu ziemu ir bijis daudz. Jau aizpagājušajā gadā Jusi brīdināja, ka gadījumā, ja 15 gadus pēc kārtas visi pēcnācēji ies bojā, roņi pie mums vienkārši izzudīs.

"Tagad viens gads ir atkarots. Ticu, ka šī ziema jau labvēlīgi ietekmējusi pogaino roņu populāciju," sacīja Jusi. Pēc viņa teiktā, pagājusī ziema arī nebija vissliktākā. Pētnieks apgalvo, ka pogaino roņu populācijai tieši nedraud drīza izmiršana, taču līdz ar siltajām ziemām un mazo pēcnācēju skaitu tos apdraud arī zvejas tīkli.

Baltijas jūrā dzīvo līdz 8000 pogaino roņu, no kuriem Botnijas līcī dzīvo aptuveni 6000, bet Igaunijas ūdeņos to ir tikai 1000-1500. "Taču šīs populācijas nesaskaras viena ar otru," norādīja Jusi.

Roņu un pogaino roņu pēcnācēji sāks parādīties pēc pāris nedēļām, un, cik "ražīgs" bijis šis gads, būs zināms marta sākumā.

Roņu galvenie ienaidnieki ir vides piesārņojums un siltās ziemas. Pirms 100 gadiem Baltijas jūrā dzīvoja aptuveni 200 000 roņu.