Dzīvesstils

Kā  liecina AAS "BTA" un e-Sample kopīgi veiktais pētījums, vairāk kā pusei jeb 66% aptaujāto nav pašu vai darba devēja iegādātas veselības apdrošināšanas polises. Savukārt augstās cenas medicīnas iestādēs, kuru dēļ cilvēki vairs nevar atļauties apmeklēt savus ārstus, kā arī veselības apdrošināšanas polises neesamība, 65% aptaujāto lika aizdomāties par iespēju mainīt pašreizējo ārstniecības iestādi pret lētāku.

Pētījuma dati rāda, ka lielākoties veselības apdrošināšanas polišu nav cilvēkiem ar zemiem ienākumiem – 83,1% aptaujāto, kuru ienākumi ir zem 200 latiem mēnesī, nav iegādājušies sev polisi vai arī darba devējs viņus ar tādu nav nodrošinājis.

44% aptaujāto atzīst, ka veselības apdrošināšanas polise viņiem ir ārkārtīgi būtiska, jo sniedz zināmu drošības sajūtu – ja pat konkrētā brīdī paša rocība to neļaus, viņi varēs doties pie ārsta un pakalpojuma izmaksas segs apdrošinātājs. Īpaši tas attiecas uz Latgalē dzīvojošajiem, kur 50% aptaujāto atzina, ka galvenā ir drošības sajūta.

Savukārt 20% aptaujāto, uzsvēra, ka veselības apdrošināšana viņiem ir ārkārtīgi būtiska, jo paši nevar apmaksāt medicīnas pakalpojumus, īpaši pašreizējos apstākļos, kad, kā atzīst 62,6% aptaujāto, cenas uz medicīnas pakalpojumiem ir krietni pieaugušas, turklāt 73% tās vērtē kā augstas.

BTA novērojumi liecina, ka uzņēmumi saviem darbiniekiem pērk daudz lētākas veselības apdrošināšanas polises ar mazāku segumu nekā pirms diviem gadiem, lai ietaupītu uzņēmuma naudu.

Uzskaitot vairākas situācijas un jautājot, ar kurām cilvēki saskaras visbiežāk, apmeklējot medicīnas iestādes, vispopulārākā atbilde, protams, bija cenu pieaugums, ko lielākoties uzsvēra pētījuma dalībnieki vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

Savukārt 24,3% aptaujāto atzina, ka ir dažādas cenas, saņemot vienus un tos pašaus pakalpojumus, – ja maksātājs uzrāda veselības apdrošināšanas polisi, cena ir augstāka, nekā maksājot pašam, ko visvairāk savās medicīnas iestādēs ievēroja Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī cilvēki, kuru ienākumi ir virs 400 latiem. Bet 19,4% ir novērojuši, ka tiklīdz tiek uzrādīta apdrošināšanas polise kā maksājuma veids, ārsti viņus sūta pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem, kuru nepieciešamību respondenti apšaubīja. 

"Arī mūsu darbinieki, kuri strādā klientu servisa centros, ir saskārušies ar līdzīgām sūdzībām. Pēdējā laikā cilvēki nereti nāk pie mums vai zvana, lai interesētos par savas apdrošināšanas limitiem, proti, vai tie jau izsmelti, jo cenas medicīnas iestādēs ir ļoti augstas, ārsti arvien biežāk sūta uz nevajadzīgām pārbaudēm, par kurām tiek iekasēta lielāka summa nekā norādīts oficiālajā medicīnas iestādes cenrādī. Ne velti arī pētījums uzrāda, ka tikai 17% aptaujāto, cena, ko viņi maksā par pakalpojumu medicīnas iestādē, nav svarīga. Septiņi procenti pētījuma dalībnieku gan atzina, ka šis aspekts viņus neinteresē, jo pakalpojumu sedz apdrošinātājs, savukārt pārējie tomēr interesējas un pievērš uzmanību pakalpojumu izmaksām. Lielākā daļa jeb 58% aptaujāto to dara, jo vēlas pārliecināties, ka maksā adekvātu cenu par pakalpojumu. Tas ir būtisks signāls medicīnas iestādēm, lai pārskatītu savu cenu politiku, vai tā ir atbilstoša šī brīža situācijai," stāsta G. Dandzbergs, AAS "BTA" valdes priekšsēdētājs.

Pētījumā piedalījās 597 respondenti – Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.