Piektdiena, 19. marts
Reiz grāmatu tirgū Grieķijā man gadījās interesants piedzīvojums. Kāds Austrumeiropas rakstnieks - savā valstī atzīts, Eiropas rakstniecības biznesā iesvaidīts, konferenču un diskusiju klišejiskajā valodā trenēts - nokļuva situācijā, kurā viņam vajadzēja reaģēt kā vīrietim, bet viņš spalgā, pārbiedētā balsī gluži kā jaunkundze spiedza - help, jo no bailēm vairs atcerējās tikai angļu valodu.
Nedēļas sākumā labas literatūras cienītāji, iespējams, klusītēm svinēja kādu «nepatīkamu» jubileju. Pirms 50 gadiem, 1959.gada 15.novembrī, klusā Amerikas provinces nostūrī Kanzasā tika pastrādāts prātam neaptverams noziegums, kam vēlāk bija lemts kļūt par slavenāko literāro slepkavību, kādu vien iespējams iepazīt, ievietotu «starp grāmatas vākiem».
Vai mēs varam vienoties vismaz par to, ka ir vakars, ka sēžam pie Baltijas jūras un ir vēss? - Kāds te vakars, nupat pamodos. Un kāda starpība - ūdens paliek ūdens. Vajag pareizi saģērbties, nebūs ne auksts, ne karsts, ne sauss, ne slapjš.
Bezrūpīgi baudīt vasaru šobrīd iespējams vien sinoptiķiem, kas jo dienas, jo vērienīgākas fantāzijas uzdod par prognozi, par to nenesdami ne mazāko atbildību, gan, protams, mūsu mīļajiem...
Starp daudzām dažādām interesēm un patikšanu par dzīvi mani allaž interesējusi latvieša daba, bieži mēģinu uz vēstures notikumiem raudzīties caur mentalitātes atslēgu. Bet kur ņemt...
Rinda uz rentgenu vilkās jau labu pusstundu. Katrs jaunpienācējs vispirms centās apmānīt sēdošos, apstāstot savu privilēģiju rindā negaidīt. Tā — cits pēc cita. Jauni motociklisti, sūri...
Vilciens bija pustukšs, bet ātrs, jo dažās stacijās nepieturēja. Galapunkts - Sauleszeme. Līdzās apsēdās runīgs vīrietis. Pakausī atstumta melna hūtīte, skatiens ar izmešanai gataviem āķiem....
Mani sajūsmināja viņas intereses trūkums par dzīves plānošanu, apstākļu iespējamībām, pilnīgā bezatbildība par sekām savā dzīvē. Sievietei tika jautāts, vai, būdama Amerikas mežonīgajos...
Tev nebūs ielaist sevī naidu. Tu esi redzējusi Kalvīša naidā izvalbītās acis, dzirdējusi zvēram līdzīgos rēcienus Saeimas sēdē, tu taču redzi, cik tas izskatās klīniski baisi, cik tuvu...
Ilgu laiku nebiju braukusi uz Latvijas laukiem ar sabiedrisko transportu, tālab ceļš izvērtās iespaidiem krāšņā piedzīvojumā. Pirmais secinājums pēc divu dienu ceļiem bija — netici rakstītam...
Ja paskatās uz dzīvi no malas, ja tu esi piepeši no tās izkāpis, tad daudz kas rādās tumšās un vardarbīgās krāsās. Var šķist, ka visa esamība ir tāds cīkstiņš, lai tikai sevi noturētu...
Janvāris man vairs nav nostalģija par 1991.gada pagājību. Kāds no atskaites punktiem gan. Šogad īpaši skurbinošs apziņā kārtējo reizi iegriezās jēdziens "brīvība". Lai cik...
Lasīju R.Robertsona Kafku un izdzirdēju Džemmas Skulmes sacīto personālizstādes sakarā TV, ka viņa gribētu, lai cilvēki viņas glezniecību skatītu un vērtētu viņas teritorijā, kas ir...









