Sabiedrība

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visvairāk balsu saņēmušas centriski labējās partijas, kam Eiropas vēlētāji uzticējuši ekonomikas krīzes risināšanu. Lai gan kreisās partijas centās pārliecināt vēlētājus, ka tagadējā krīzē vainojama labējo spēku atbalstītā politika, šis arguments nav pārliecinājis lielāko daļu eiropiešu.

Kreiso neveiksme

Labējās partijas uzvarēja gandrīz visās lielākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs: Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, Itālijā un Spānijā. Eiropas sociāldemokrāti atzina, ka saņēmuši smagu triecienu. Piemēram, Lielbritānijā valdošā Leiboristu partija bija spiesta samierināties ar sliktāko rezultātu kopš Otrā pasaules kara. Par leiboristiem nobalsoja tikai 15% vēlētāju, un viņi zaudēja ne tikai Konservatīvo partijai, bet arī eiroskeptiķu Neatkarības partijai. Šāds iznākums palielinājis spiedienu uz Lielbritānijas premjeru Gordonu Braunu, kurš vilcinās izpildīt opozīcijas prasības par atkāpšanos.

6,2% balsu un divas EP deputātu vietas ieguva radikālā Britu nacionālā partija, kas tiek apsūdzēta rasismā un naida kurināšanā. Galēji labējās partijas guvušas labus panākumus vēl vairākās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Ungārijā un Austrijā. Zviedrijā par pārsteigumu parūpējās Pirātu partija, kas vēršas pret autortiesību likumiem un cīnās par interneta lietotāju tiesībām brīvi apmainīties ar failiem. Pirātu partija saņēma 7% balsu un varēs sūtīt vienu pārstāvi uz EP.

Zema aktivitāte

Paredzams, ka spēku samērs EP īpaši nemainīsies, jo lielākā frakcija joprojām būs Eiropas Tautas partijai (konservatīvo spēku apvienībai). Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Eiropas konservatīvās partijas ieguvušas 265 vietas parlamentā, kurā kopumā būs 736 deputāti. Otrā lielākā būs Eiropas sociāldemokrātu frakcija, viņi ieguvuši 162 vietas. Iespējams, konservatīvie varētu veidot koalīciju ar Eiropas liberāļiem, kam būs 80 deputātu.

EP vēlēšanās piedalījušies 43% balsstiesīgo Eiropas Savienības iedzīvotāju. Tas ir sliktākais rādītājs EP vēlēšanu vēsturē. Sevišķi zema vēlētāju aktivitāte bija Slovākijā un Lietuvā, kur vēlēšanās piedalījās tikai ap 20% pilsoņu. Jāņem vērā, ka Lietuvā kopš oktobra notikušas gan Seima, gan prezidenta vēlēšanas. Šoreiz uzvarēja valdošā Tēvzemes savienība, kas uz Briseli sūtīs četrus deputātus. Sociāldemokrāti ieguvuši trīs mandātus, bet no citām partijām pie EP deputāta krēsla, iespējams, tikuši divi skandalozi politiķi — no Lietuvas prezidenta amata padzītais Rolands Pakss un miljonārs Viktors Uspaskihs. Igaunijā uzvarēja Tallinas mēra Edgara Savisāra vadītā Centra partija, kas uz EP sūtīs divus deputātus.

***

Rezultāti

Eiropas Parlamentā turpmāk būs 736 deputāti

ETP (konservatīvie): 265

Sociāldemokrāti: 162

Liberāļu apvienība: 80

Zaļo apvienība: 51

Nāciju Eiropas grupa: 35

Apvienotā kreiso grupa: 33

Neatkarības/demokrātijas grupa: 19

Citas partijas: 91