Ludmila

Plāni

Zemgus

Ziņo mums

Par svarīgiem notikumiem un lietām Latvijā rakstiet mums: politika@diena.lv

Vēsture fotogrāfijās

Ieskaties Nacionālā vēstures muzeja krājuma fotogrāfijās, kas tapušas laikā no 19. gs. otrās puses līdz valsts izveidošanai.

Vieta tavam foto

Pievieno savus foto šeit, sūti aculiecības uz tautas_balss@diena.lv

Dienas projekti

Pieslēdzies, Latvija!

Latvijas lepnums

Lasiet jaunos stāstus un sūtiet mums savus stāstus uz adresi latvijaslepnums@diena.lv

Sabiedrība

Blogi

Cīņa pret nabadzību?

Igors Šuvajevs

Otrdiena, 9. februāris (2010) 16:02

A A

Komentāri: 15 Vērtējums:

-2

+14

Skaists lozungs — cīņa pret nabadzību. Bet kāpēc pret to cīnīties? Varbūt labāk būtu — nepieļaut, novērst to? Militārās metaforikas izmantošana dažkārt ir nodrošinājusi traģiskas sekas. Turklāt mūsdienās šo cīņu apgrūtina tas, ka vieni ir specializējušies peļņā, bet otri — zaudējumos. Tā ir dzīve uz citu rēķina, parazitēšana, kas atspēlējas arī uz peļņas guvējiem labklājības pasaulē. Modernā verdzība ar tās vienreiz lietojamiem cilvēkiem lielā mērā nodrošina labklājības pasauli, kuras nepieciešama sastāvdaļa ir nabadzība, trūkums. Nabadzība ir vēsturiska, un mūsdienās to lielākoties raksturo trūkums. Taču trūkums raksturo arī profitējošos, "bagātos", turklāt ne tikai izpratnes ziņā. Trūkumcietēji ir kā nabagie, tā bagātie. Mūsdienās dominē patērētājsabiedrība, kuru raksturo nevis saprātīga izmantošana, bet gan tērēšana, kas rada tērētu indivīdu, kam vienlīdz grūta ir nabadzība un pārticība.

Bet lai nu paliek globālie mērogi, der paskatīties uz pašmājās notiekošo. Gandrīz vai Eiropas centrā veidojas trešā pasaule vārdā Latvija. Un šāda pasaules rodas arī Latvijas sabiedrībā. Tiek lēsts, ka par nabadzīgiem var uzskatīt vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju mitinās trūkumā, t.i., apstākļos, kad pietrūkst naudas līdz iztikas minimumam. Vairāk nekā pusei strādājošo ikdienas lietojumam paredzētā alga nepārsniedz iztikas minimumu. Pilnīgi skaidrs, ka ar ekonomisko izaugsmi nepietiek, lai novērstu nabadzību un nevienlīdzību. Nabadzības riska indekss Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā, lai gan tā slieksnis ir viens no viszemākajiem. Savukārt ienākumu nevienlīdzība ir vienkārši kolosāla, Latvijā ir augstākais nevienlīdzības koeficients — 20%. Principā tas nozīmē, ka nabadzīgie kļūst aizvien nabadzīgāki, bet bagātie — aizvien bagātāki. Šajā saistībā gan var atzīmēt divus fenomenus. Kultūrvēsturiski ir izveidojies tā, ka cilvēki, kaut arī objektīvi tiek pieskaitīti pie nabadzīgajiem, paši sevi par tādiem neuzskata, jo ne jau materiālā labklājība ir dzīvē svarīgākais. Bet bagātie lielākoties ir tie, kas ir izsitušies, proti, nevis savā darbā un ar to kaut ko sasniegušie. Līdz ar to zeļ iznirelībai raksturīgās īpašības, turklāt iznireļi cieš no visdažādākajām komplikācijām, jo neapzināti tomēr aptver, cik viņi ir nabadzīgi. Šādu darboņu inflācija (inflatio — uzpūstība) iet roku rokā ar noslēgšanos savā pasaulītē.

Bet kāda loma šajos procesos ir valstij? Retorikas līmenī viss ir kārtībā. Taču principā programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība" Latvijai ir uzspiedusi Eiropas Savienība. Tāpēc likumsakarīgi rodas jautājums, kā Latvija izmanto Eiropas Sociālā fonda sniegto finansējumu. Vairāk par trim miljoniem latu ir atvēlēti tam, lai jaunieši bezdarbnieki apgūtu pirmās darba iemaņas, lai tiktu pieskatīti pirmsskolas bērni, kamēr vecāki bezdarbnieki ir iesaistīti NVA pasākumos. Gandrīz trīs miljoni latu ir saistīti ar tā sauktajiem dīkstāves kuponiem. Vairāk par trīsdesmit miljoniem latu ir atvēlēti tā sauktajiem stipendiātiem. Kā tiek izmantots finansējums? Vai par to visu vispār ir pieejama kāda informācija? Toties kaut kas cits tiek nemitīgi daudzināts: pašapziņas paaugstināšanas, motivēšanas, karjeras plānošanas konsultācijas. Taču, lai motivētu, ir vajadzīgi motivētāji, kurus arī nepieciešams motivēt un kuriem nepieciešams iemācīt motivēt. Un tā — uz vella paraušanu! Tiek lēsts, ka šogad ap 200 tūkstošiem cilvēku varētu pienākties trūcīgās personas statuss. Taču, lai par tādu kļūtu, cilvēkam pašam ir jāreģistrējas, — iespējams, ka tas ir viens no visvienkāršākajiem cilvēka pazemošanas līdzekļiem. Tā vietā, lai tiktu mazināta nabadzība, atstumtība un trūkumcietība, cilvēks tiek atstumts vēl vairāk, liekot turklāt vēl saprast, ka viņš nav nekam derīgs.

Plātīzeru un gvelzēju netrūkst. Taču aptaujā, piemēram, noskaidrots, ka lielākā daļa neizprot atšķirību starp pensiju sistēmas līmeņiem, vairums tajā saskata saistību ar nabadzību un atstumtību. Zīmīgi, ka visniecīgākā izpratne ir jauniešiem. Neizpratni, nomāktību acīmredzot vairo ne jau dzīve trūcīgos apstākļos, ne jau tā vairo ciešanas. Drīzāk jau tās vairo tas, ka par savu darbu nākas dzīvot trūkumā, kamēr darbonis — nevis strādājot, bet darbojoties — slīgst pārtikušā pašapmierinātībā. Savulaik vārds "cietīgs" tiek attiecināts nevis uz cilvēku, kas cieš, bet gan uz centīgu cilvēku. Cieš no netaisnības un tā, ka paša centība netiek novērtēta, ka tai liek priekšā visdažādākos — arī administratīvos — šķēršļus.

Šie ir tikai daži jautājumi, par kuriem diskutēs sarunā "Cīņa pret nabadzību?", kas notiks 2010.gada 11.februārī pulksten 17:00 Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulv. 28, Rīgā. Šāda diskusija pirmoreiz tiek organizēta jaunatvērtajā ES mājas sarunu istabā 1.stāvā. Kā eksperti sarunā piedalīsies arī sociologs, "Latvijas Fakti" direktors Aigars Freimanis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla priekšsēdētāja Inete Ielīte, kā arī sociālā darbiniece, Mpf. Ilze Viņķele.

Citi šī autora blogi

Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:1 x
Memory 09.02.2010 18:18

'' Skaists lozungs — cīņa pret nabadzību. Bet kāpēc pret to cīnīties? Varbūt labāk būtu — nepieļaut, novērst to? '' - CIK GAN ātri paiet laiks, vai ne ? TIKKO vēl skolā un plašsaziņas līdzekļos lasījām par ' Cīņu/kauju par ražu - Bitva za urožaj ' - un viena otra filosofa/publicista jautājumiem par tādas cīņas jēgu (kāpēc pašiem sev radīt liekas problēmas, lai tās pēcāk varonīgi pārvarētu?) - kā, skat - vēl viens vēstures spirāles loks beidzies, a jautājumi jau pēc satura tie paši ? Ir ko pafilosofēt, ir ko pārdomāt - a kāpēc reformu plānotāji tādu sociologa&filosofa A.Zinovjeva grāmatu ' Dzeltenā māja/ЖЕЛТЫЙ ДОМ (angļu var. 'The Madhouse') tik' ilgstoši neļāva ne ievest, ne publicēt ?
p.s. Dzeltenā māja - tā Latvijā vairs nav tā ēka Brīvības bulvārī 32b, tā tagad ir Lomonosova ielā 1a ?
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 2 Balsu skaits:5 x
drakons 09.02.2010 22:25

Īstie eksperti - vai kāds no viņiem reāli ir sastapies ar nabadzību? Kad, kur un cikos?
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 3 Balsu skaits:2 x
Cool 10.02.2010 09:19

Tukša muldēšana !
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:1 x
LB » Cool 10.02.2010 10:40

Tieši tā. Tie cilvēki, kas runā, noteikti kaut ko saņem. ES apmaksā tukšu muldēšanu par nabadzību un tā virtuāli rada ' nabadzības apkaro''sanu' - cik tur tālu no līdzības ar pirmatnējiem, kas ar runāšanu cenšas panākt lietu; te ar runāšanu cenšas apkarot nabadzību. Ģeniāli!! Un ar izcilu filosofu
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:2 x
likvidēt ministriju 10.02.2010 10:59

Labklājības ministrija mums nav vajadzīga, jo

Ja 98% iedzīvotāju ir nabagi, tad par ko ir jācīnās, pārējie bauda sabiedrības krējuma statusu...
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:1 x
Viedoklis 10.02.2010 13:35

Manuprāt, gan šādā runāšana ir vērtīga. Dažreiz ciniska, bet vērtīga. Jo vairāk par to tiek runāts, jo biežāk to dzird tie, kam par to jāatbild un tie bagātie, uzpūtīgie ļautiņi, kuriem šķiet, ka visi brauc ar mersedesiem un iepērkas Palazzo Italia. Jo vairāk liksim viņiem to dzirdēt un par to domāt, jo ātrāk viņi sapratīs, ka nabadzība nav tukšas pļāpas vai tāla, mums nepazīstama realitāt, ko redzam meksikāņu seriālos. Šiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka realitāte ir tepat aiz loga! Tikai nemitīgi par to runājot, varam likt viņiem domāt, iespējams iedziļināties un pat sākt rīkoties!
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:2 x
kritiskā 10.02.2010 13:57

Tā nu ir sanācis, ka elite pie mums ir tie, kas māk šeptēties un lietas bīdīt, un viņiem par to nekas nav, tapēc rodas izkropļota izpratne par darba, godīguma, izglītības nozīmi, un tas, kurš nemāk šeptēties, ir lohs un pats vainīgs, kapēc tā? Manuprāt, tapēc, ka mums nav demokrātijas tradīciju un patstāvīgas dzīvošanas pieredzes, piedevām, 40 gados labākos izveda vai apšāva, palika tie, kas palika- kalpu tauta, pielīdēji un pakalpiņi, kuri vienlaicīgi ienīst un dievina savus vadoņus, tapēc regulāri un neatlaidīgi tos ievēl
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
E » LB 10.02.2010 14:09

teiku sis citats ir labs.
Cieš no netaisnības un tā, ka paša centība netiek novērtēta, ka tai liek priekšā visdažādākos — arī administratīvos — šķēršļus.

tur jau ta lieta, ka parasti reti kurs grib ko labot, ari kronvalda bulv. 13. ir muzejs, jo tur razo vien eksponatus, turklat eksaltetus.

nu.. jaa muzejs vispar nemil skanu.
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 3.5 Balsu skaits:3 x
Memory 10.02.2010 16:25

ZĪMĪGI, ka amerikāņu miljonāra atziņas ir Diena.lv pirmajā lapā, - der salīdzināt, lai labāk izsprastu problēmas 'saknes':
Džons Braients: '' Šī nav kapitālisma un brīvā tirgus, bet gan alkatības izgāšanās. ''
I.ŠUVAJEVS:''Bet bagātie lielākoties ir tie, kas ir izsitušies, proti, nevis savā darbā un ar to kaut ko sasniegušie. Līdz ar to zeļ iznirelībai raksturīgās īpašības, turklāt iznireļi cieš no visdažādākajām komplikācijām, jo neapzināti tomēr aptver, cik viņi ir nabadzīgi. Šādu darboņu inflācija (inflatio — uzpūstība) iet roku rokā ar noslēgšanos savā pasaulītē.''
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
E » eksaltetajai 10.02.2010 17:34

nabadzibas viens no ta celoniem, ir informacijas nenodrosinasana, kas rada izolaciju, noslegsanos, un par to ir atbildigas tas institucijas, kuras sadi rikojoties garigi izvaro un draz nevajadzigas lietas, bez apdoma kur tas likt bez ilgtermina plana kas notiek talak. !sava pasaulite ir tiesi sas institucijas, nevis cilveki, kas del tas cies.
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:1 x
E 10.02.2010 17:36

kapec sudraba neapmekle to kronvalda bulvara eku nr. 13. un nepaceko kadas nejedzibas un kurs gadsimts tur valda? tur vajag kartigu tirisanu, savadak tur ir inflacija :)
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
Jukums 13.02.2010 10:14

Mums ir jāmaina situācija valstī un to mēs varam izdarīt: 1. domokrātiska vēlēšanu ceļā. 2. ja tas neizdodas (nav normalu partiju), tad tautas nemieru ceļā. 3. Ja nevaram mainīt situāciju, tad atliek tikai aizbraut - lai biezie un viņu pakalpiņi paši slauka savas treknas pakaļas.
Katrā ziņā - situācija ir jāmaina. Un partijas pasas to nedarīs, ja mēs to kategoriski neprasīsim. Jo partijām ir labi tā ka ir.
Un JL sodien atkal runās par Vienotību, bet ne par posta cēloņiem - kur nu vēl līdz darīšanai, ja jau pat reālā situācija nav apzināta. Precīzāk - nemaz nav vēlēšanas to apzināt, kur nu vēl ko mainīt.
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
dzimmijs13 14.02.2010 07:36

"Cilvēkresursi un nodarbinātība" Latvijai ir uzspiedusi Eiropas Savienība - teiksim tā, ja mums pašiem būtu sava darboties spējīga programma, neviens neko neuzspiestu. Bet par "izsitušos šeptmaņu" noslēgto pasaulīti - šo pasaulīti "baro" arī tā nošņurkusī lielveikala pārdevēja, kura kāri lasa "slavenību' seksuālos piedzīvojumus dzeltenajā presē. Mums jau pašiem ir vēlēšanās izsisties nestrādājot, kaut vai piedaloties kādā bezjēdzīgā TV šovā.
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
Tvaika ielas sanitārs 15.02.2010 00:49

Komunistiem tipiskie stereotipi par "parazitēšanu" un "nabadzību kā neizbēgamu sastāvdaļu". Autoram negribas bez marksisma apgūt arī kādas citas teorijas? Un ja "dzīvot uz citu rēķina parazitējot" ir tik viegli, kāpēc autors to nedara, bet nodarbojas ar vaidniecību Dienas portālā?
Atbildēt
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
Tvaika ielas sanitārs » Jukums 15.02.2010 00:53

Nemieru ceļā var mainīt tikai acu skaitu pierē, kad no divām paliek viena. Tiem aizbraukt gribētājiem atgādinu, ka rī TUR būs jāstrādā, un ja te jūs esat savas valsts pilsoņi, tad tur būsiet labākajā gadījumā viesstrādnieki, sliktākajā - ekonomiskie bēgļi.

Komentēt rakstu

Apskatīt visus komentārus |15|

Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.