Piektdiena, 12. marts
Par svarīgiem notikumiem un lietām Latvijā rakstiet mums: politika@diena.lv
Ieskaties Nacionālā vēstures muzeja krājuma fotogrāfijās, kas tapušas laikā no 19. gs. otrās puses līdz valsts izveidošanai.
Lasiet jaunos stāstus un sūtiet mums savus stāstus uz adresi latvijaslepnums@diena.lv
Kādreiz vidējā izglītība bija pienākums katram. Nevarētu teikt, ka tas nodarīja īpašu kaitējumu latviešu tautas vispusīgam intelektuālās attīstības līmenim. Piederu pie tiem, kas uzskata, ka vidējā obligātā ir atjaunojama. Kāpēc?
Pirmkārt, darbs kļūst sarežģītāks. Arī vienkāršs darbs. Jāņem vērā, ka ar vidējās izglītības obligātumu jāsaprot izvēle – apgūt klasisku vispārējo vidējo vai arī profesionālo un arodu. Maz amatu, kur pēc gadiem desmit būs vajadzīgs jaunietis ar pamatizglītību. Tāds pirmais papildinās bezdarbnieku rindas. Un pārējie šim maksās pabalstus.
Otrkārt, un tas nav mazsvarīgāk – cilvēku dzīves kvalitāte, pieņemtie lēmumi personiskā un sabiedriskā dzīvē tomēr ir cieši saistīta ar izglītība līmeni. Noziedzības līmenis, kaut vai. Līdz pat spējām pilnvērtīgāk atpūsties un izklaidēties.
Treškārt, tieši tautsaimniecības lejupslīde liek mobilizēt visus cilvēku resursus. Kāda būs Latvija, cik izglītota būs mūsu sabiedrība, kad sāksim atspirgt no krīzes?
Vadošo partiju programmās skaidri ierakstīta obligātās vidējās izglītības atjaunošana, piemēram, 1998. gada Tautas partijas manifestā "Mēs sāksim ar obligātās bezmaksas vidējās izglītības atjaunošanu", Jaunā laika rīcības programmā tuvākie darbi - noteikt vidējās izglītības ieguvi par obligātu līdz noteikta vecuma sasniegšanai. Tikai šo mērķu sasniegšanai nekas īpašs netiek darīts.
Lai arī esmu vairākkārt rosinājis risināt šo jautājumu, līdz šim mums vidējās izglītības obligātuma atjaunošana nav sekmējusies. Skaidrs, ka ne jau sirmgalvjus sūtīsim uz vakarskolu, taču pagalam dīvaini, ja divdesmit četrus gadus veca jauniete vai divdesmitdivgadīgs jauneklis grasītos tā arī palikt ar deviņu klašu bagāžu uz mūžu.
Lai palīdzētu saviem kolēģiem Saeimā beidzot pieņemt šo lēmumu iesniedzu Izglītības likumā priekšlikumus noteikt, ka vidējā izglītības ieguve vai tās turpināšana būs obligāta no nākamā mācību gada tām personām, kurām likuma spēkā stāšanās brīdī būs trīsdesmit pieci un mazāk gadu.
Zinu, ka viedokļi būs krasi un pretēji. Tāpēc, lai pilnvērtīgi strādātu pie grozījumiem Izglītības likumā, gaidīšu arī Dienas lasītāju priekšlikumus, protams, arī konstruktīvu kritiku. Adrese – karlis.sadurskis@saeima.lv
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.




sakuortojit pa prīšku, lai videjuo orūdizgleiteiba ir pa keksi i piec byuteibys. pīsaisteita dorba tiergam i īvuica prasmis, kas nūder omotā.
navys lepej nikam navajadzeigus elektrikus, kas nazyna, kai savīnuot vodus i piec pabeigtys orūdškolys ar elektrika specialitati najādz saslēgt lampenis kēdē i nasalaist teiklu pa eisū.
partū ka golva kubiks i fizika tik gryuta. a tyvuokuo škola vuica elektrikus, ni gaļdnīkus. a autobuss duorgs i lobuok tiuļuok pi sātys.
skaņ jau labi - tautys videjuo izgleiteiba.
tok lobuok aiz laika specializētīs i piec byuteibys, īt vydā dorba tiergā ar konkurēt spiejeigu izgleiteibu i tiergam vajadzeigom prasmem i struoduot. navys vysim treitīs pa školys beņčim. i tod pa taisnū iz bezdarbnīkim i dzāruojim. voi emigrēt nu sovys dzeraunis iz uorzemem i struoduot pavysam kū cytu, na školā vuiceitū.
partū ka golva gryuta voi nav naudys izbraukuot iz školu, kas byutu cytā mīstā.
labaak nodroshinet iespeeju ieguut izgliitibu eksternu, taalmacibas, neklaatienes variantaa, lai katru dienu nav jaaiet uz skolu( vismaz no 7.klases), maaciities individuaala tempaa, ieviesiet maajmaacibu beerniem, kuru vecaaki pashi speej savus beernus apmacit( vismaz pamatskolas kursu, noteitki buus ekonosmiskais efekts gan vecaakiem, gan valstij). Un taas nav murgainas idejas, bet iespeja izveeleties, jo, ticiet man, ne jau paarak daudz vecaaku un beernu izveeletos shos celjus, jo vieglaak jau ir iet uz skolu un atseedeet...
It kā skan labi, bet - tas, kas ir visiem un vēl iegūts piespiedu kārtā, lielākās daļas acīs nav nekāda vērtība. Būs atkal kā padomju laikos, kad visiem bija vidējā izglītība, bet vieniem tā patiešām bija iegūta mācoties, bet citiem - vakarskolā bez smadzeņu apgrūtināšanas ar mācīšanos iegūts formāls atestāts. Toties laba statistika par izglītības līmeni valstī...
kursh ir teicis, ka tam, kam ir tas vidusskoas diploms ir vairaak saprshanas par dziivi un augstaaks inteligjences liimensi nekaa tam , kam taa papiira nav, un eksiste ariiv eel viens jedziens - emocionaalaa inteligjence
Šoreiz piekrītu autoram. Izglītības "ilggadīgums" ir arī viens no jēdzīgiem sociālās spriedzes un noziedzības mazināšanas līdzekļiem. Palaist ganos bez iztikas, izglītības un jelkādas piesaistes lielus jaunuļu barus laikam sanāks pat dārgāk (uzraudzība, eventuālie nodarījumi, cietumu izmaksas) nekā ieguldīt līdzekļus viņu izglītošanai. Jā, neko darīt, ir cilvēks, ir problēma.
Vajadzētu nevis obligāto vidējo izglītību, bet gan sakārtot prof - tennisko izglītību un gatavot kārtīgus amatniekus visās specialitātēs utt., tas būtu daudz jēdzīgāk.
Naivi spriedelējumi!!! Jau tagad cik simtiem un tūkstošiem bērnu neapmeklē skolu un ar lielām grūtībām kaut kā pabeidz (ja vispār pabeidz!) obligāto pamatskolu. Kuri ir noskaņoti mācībām, tie arī bez likuma par obligāto vidējo izglītību turpinās mācības, bet pārējiem arī likums neko nenozīmēs, kā bastoja skolu tā arī bastos, valsts tik krīzes apstākļos lieku naudiņu tērēs. Es gan nebrīnītos, ka aiz šīs skaistās idejas par obligāto vidējo izglītību jau no nākamā mācību gada, pēc kāda laiciņa sekos jauns priekšlikums, ka vidējā izglītība ir maksas, jo valsts no saviem līdzekļiem to nespēj nodrošināt. . Secinājums: KĀRTĒJAIS POPULISMS PIRMS VĒLĒŠANĀM.
Esmu par obligātu LATVISKU izglītību līdz 12. klasei visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Tikai tai vidējai izglītībai ir jāmainās: vairāk ir jāspiež uz profesionālo, lai cilvēks var strādāt un domāt, vai ir nepieciešama arī augstākā (ar pliku vidējo nebūs izvēles). Taču pie mums skuķi ar MBA strādā par sekretārēm, bet ar to BA, pēc visa spriežot, ir švaki. Taču, ja paskatās, kādas vidējās profesionālās programmas tiek piedāvātas....Un ja salīdzinu, piemēram, ar savu tēti, kas, padomjlaiku milicijas skolu beidzis, juridiskajos jautājumos orientējas labāk par daudziem mūslaikos augsti izglītotajiem...
Kas ir "vidējā izglītība" šodien? Kāds ir mācību saturs? Nekāds. Paši skolotāji atzīst, ka vidusskola lielā mērā ir nevajadzīgs un tukšs starpposms.
Līdz ar to, uzspiest to kā standartu jebkuram, būtu vardarbība. Vienīgais risinājums šeit ir par 180 grādiem mainīt mācību saturu un samazināt vidusskolas posmu uz maksimums 2 gadiem. Tad, iespējams, varētu šādu soli arī spert, bet tikai PĒC tam, kad veiktas PĀRDOMĀTAS reformas.
Aicinu vairāk domāt par valsts piedāvātās obligātās izglītības saturu kaut vai pamatsskolas līmenī, tas jau būtu daudz (sākt var kaut vai ar 101 mācību grāmatu - katrai skolai sava, jēgas nekādas).
nezinu, man gribas piekrist autoram. Kaut vai tādēļ, ka daudziem apjēga par mācīšanos atnāk tikai vidusskolas laikā, arī man tā bija, pamateni knapi pabeidzu, bet videni jau beidzu uz 7 un 8.
Vispusīgi jāpiekrīt par profizglītības nozīmes palielināšanu.
Kaut kas līdzīgs bija Vācijas DR padomju laikos. Galvenais uzsvars tika likts uz 9 klašu izglītību.
Pēc tam izglītība tika ievirzīta zināmā profesionālā gultnē. Patreiz normālu, eksakti orientētu un zinošu jauniešu trūkums ir katastrofāls. Tikvien zināšanas, kā "lejuplādēt" vai bojājuma gadījumā apmainīt aparātus. Var jau saprast, jo ražošanas prakšu nav, jo nav pašas ražošanas.
Negribētos piespiest cilvēkus obligātā kārtā apgūt sviestaino vidusskolas programmu. Ir jau no vienas puses cilvēkiem jābūt izglītotiem, bet piespiešana diez vai būtu pareizais veids.
Kāpēc? Ja ir blati pie direktora ar pamatskolu var kļut par ļoti lielu priekšnieku pat CV neiesniedzot kadru daļā...
Visi nav vienādi un nevar visiem iedot vienādu vidējo izglītību.
Spriest un lemt par izglītību vajadzētu tiem, kas vismaz 4 bērnus izskolojoši. Tad varbūt nebūtu tās pilnīgās bezjēdzības skolu programmās un skolotāju darbā, mēģinot pilnīgi visiem kaut kādu minimumu iemācīt. Vajag mācīt tos, kas spēj un grib ko iemācīties atbilstoši viņu spējām. Bet te nevajag savu divriteni izgudrot. Kā mācas somi, zviedri?
Piekrītu, ka jāmaina izglītības sistēma. Pat pamatskola varētu būt 8.klases. Vidusskolā ļaut pēc pāris gadiem atkal izvēlēties- akadēmisku tālākstudēšanu vai arodu ar kaut ko.. Taču zinu, cik grūti grozīt, saskaņot, nodrošināt likumīgo pusi un sertificēšanu... Nezinu, kā palielināt vecāku līdzdalību, atbildību. Domāju, ka skolā par daudz ļaujam skolēniem snauduļot un apdancojam viņus. Tiesa, direktori uz to spiež, esmu pret direktora tiesību palielināšanu. To varētu kāda īpaša padome, ne vienpersonīgi direktors, kurš dažreiz vairāk zina par logu rāmjiem nekā par mācību metodēm. Vēl (lai piedod tie, kuri ir izņēmums) -vai ir daudz skolu direktoru bez personīgās mājas? Ar to gribu teikt, ka skolu materiālā puse nav caurspīdīga, netiek kontrolēta, direktori ar "draugu grupu" var izmantot skolas resursus savās interesēs.