Sabiedrība

Šī nav laba diena ne Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas strādāt citā Eiropas valstī, ne vienam no ES stūrakmeņiem – brīvai pakalpojumu kustībai.

Latvijas kompānija Laval šorīt faktiski zaudējusi pusi argumentu lietā pret zviedru arodbiedrībām, kas pirms nepilniem diviem gadiem nobloķēja Vaksholmas skolas būvi, pieprasot slēgt zviedru koplīgumu un, pēc uzņēmuma domām, prasot maksāt lielākas algas nekā saņem vietējie celtnieki.

Eiropas Kopienu tiesas (EKT) ģenerāladvokāts Paolo Mengoci nule paziņojis savu viedokli lietā. Tas nav gala lēmums – advokāta domas tiesai nav saistošas, bet 80% tiesa pēc tā vadās, taisot spriedumu.

Zviedrijas darba tiesa, kas skata Laval prasību pret arodbiedrībām, prasīja EKT atzinumu par koplīgumu prakses atbilstību ES likumiem. Pēc pusotra gaidīšanas šī ir pirmā indikācija par to, ko viņiem varētu atbildēt.

Nav ļaunuma bez labuma – pēc tiesas sprieduma rudenī būs skaidri juridiskie principi, ar kādiem Latvijas uzņēmumiem jārēķinās, strādājot citās valstīs, arī, ja tie ir nepatīkami.

Advokāta atzinuma esence ir šāda:

* koplīgumu pieprasīšana citas valsts uzņēmumiem ir likumīga;
* zviedru sistēma, kurā visa vara par darba līgumu lietām ir arodbiedrībām, nav pretēja ES likumiem un nodrošina tajos prasīto darba ņēmēju aizsardzības un vienlīdzīgas attieksmes pret uzņēmējiem mērķu sasniegšanu.
* arodbiedrības drīkst rīkot blokādes, lai piespiestu citu valstu uzņēmumus maksāt attiecīgās valsts algas.

Atzinumu pilns teksts:

• Atzinums par Laval
• Atzinums par Seamen

Atzinumā ir sīkas atrunas, ka arodbiedrību prasībām jābūt samērīgām un tās drīkst pamatot tikai ar vispārējo interešu mērķiem, tādiem kā darba ņēmēju aizsardzība vai sociālais dempings, un zviedru tiesai vajadzētu vērtēt, vai Latvijas likumi un būvnieku darba noteikumi viņiem jau negarantēja līdzvērtīgu aizsardzību.

Nav šaubu, ka zviedru arodbiedrības apgalvos, ka to mērķis apkaunojošajā, ksenofobiskajā akcijā pie latviešu būvlaukuma vārtiem bija tieši tāds, nevis vēlme padzīt konkurentu no savas teritorijas. EKT nav vērtējusi konkrētās lietas apstākļus. Tā skata tikai Zviedrijas likumu atbilstību ES likumiem.

Laval lietas apstākļu vērtēšana paliks Zviedrijas darba tiesas rokās, kam vajadzētu beidzot pateikt, kam bija taisnība – latviešiem, kas aizstāvējās, ka prasības bija pārspīlētas, vai arodbiedrībām, kas uzņēmumu apvainoja dempingā. Atceroties lietas vēsturi nav nekāda pamata cerībām, ka tiesa saņemsies aizstāvēt svešzemniekus pret politiski ietekmīgo rotveileru patvaļu, kas varēs novicināt ģenerāladvokāta atzinumu un teikt: “re, mums ir tiesības prasīt visu, ko mēs gribam, maksājiet ragā”.

Neatkarīgi no rezultāta, vairumam latviešu Laval paliks kā divkosīgs, pēc protekcionisma smirdošs kauna traips Zviedrijas sejā.