Piektdiena, 19. marts
Autors: Diena
Latvija pagājušā gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu - šie līdzekļi ir paredzēti galvenokārt budžeta deficīta segšanai un banku sektora stabilizācijai. Eiropas Komisija 27.jūlijā piešķīra Latvijai starptautiskā aizdevuma nākamo kārtu - 1,2 miljardus eiro.
Situācija Latvijā un valdības nestabilitāte ir satraukusi arī Eiropas Komisiju (EK), vēstī Latvijas Radio. Iekšpolitisko notikumu attīstībai Latvijā uzmanīgi seko EK monetāro lietu komisāra Hoakina Almunijas birojs.
Valdības krišanas gadījumā var nākties sākt no jauna visas sarunas ar EK par finansiālo palīdzību. H. Almunija birojs norādījis, ka sagaida no Latvijas pieturēšanos līdzšinējiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem un valdības krišanas gadījumā jaunajiem izpildvaras vadītājiem vajadzēs sarunas par aizdevuma nosacījumiem sākt no jauna. Radio norāda, ka pagaidām šī ir neoficiāla informācija, bet dienas gaitā komisārs varētu izplatīt oficiālu paziņojumu.
Eiropas Komisija (EK) rūpīgi seko politiskajai situācijai Latvijā un ir nedaudz norūpējusies par to, lai gan tas nekādā gadījumā neietekmēšot lēmumus par palīdzības sniegšanu Latvijai, liecina aģentūras LETA avoti EK. Tomēr patlaban netiek plānots pārskatīt palīdzības apjomu Latvijai, un par šo tēmu netiks veiktas nekādas spekulācijas.
EK noliedz plašsaziņas līdzekļos parādījušos informāciju, ka ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja pēdējās dienās būtu nācis klajā ar komentāriem par Latvijas situāciju vai pieļāvis finansējuma pārskatīšanu mūsu valstij.
EK cer, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiks turpināta un par ieviešamajām reformām būs "nacionāla vienotība", lai kas arī būtu pie varas.
Savukārt uz Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas (PCTVL) jautājumu, kurā deputāte vēlējās uzzināt EK vērtējumu par īstenotajiem pasākumiem un strukturālo reformu gaitu Latvijā, Almunja norāda, ka nopietnās ekonomiskās situācijas atrisināšana Latvijā neapšaubāmi rada smagu slogu visai sabiedrībai. Tomēr, ja ES kopā ar citām starptautiskajām organizācijām un nacionālajiem aizdevējiem nepiedāvātu šo vērienīgo starptautisko finanšu palīdzības programmu, pielāgošanās process būtu vēl smagāks un ietekmētu jo īpaši vistrūcīgākos iedzīvotāju slāņus.
Ņemot vērā ekonomisko nelīdzsvarotību un neparedzētos notikumus, kas skāruši vairākas nozares un nominālo atalgojumu un ienākumus, tostarp valsts sektorā, jāveic korekcijas, lai Latvijas ekonomika atkal kļūtu dinamiska un valsts finanses - ilgtspējīgas, uzskata ES komisārs.
EK atbalstīja pasākumu kopumu, kuru, apstiprinot 2009.gada papildu budžetu, jūnijā pieņēma Latvijas varasiestādes, lai nodrošinātu ekonomikas un budžeta stabilizācijas programmas ilgtspējību. Vienlaikus apspriedēs ar Latvijas varasiestādēm EK norādīja uz to, ka, veicot Latvijas varasiestāžu noteikto vajadzīgo ekonomisko stabilizāciju, jāpieliek pūles, lai vienotos par augstvērtīgiem un ilgtspējīgiem pasākumiem un lai pēc iespējas lielākā mērā aizsargātu mazāk nodrošinātos iedzīvotājus. EK arī uzsvēra to, cik būtiski stabilizācijas procesā iesaistīt visus politikas, ekonomikas un sociālos partnerus. Šiem norādījumiem piekrīt arī Starptautiskais Valūtas fonds un galvenie starptautiskās finansiālās palīdzības programmas partneri, savā atbildē skaidro Almunja.
Attiecībā uz korekcijas sastāvu un valsts izdevumiem Almunja norāda, ka valsts finanšu atgriešana ilgtspējīgā pozīcijā nozīmē plašas strukturālās reformas, kuru mērķis ir arī uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. Valsts pārvaldē jau tiek veikti būtiski ietaupījumi, samazinot darbinieku skaitu un to atalgojumu, un valsts iestāžu konsolidēšana jau ir beigu posmā.
Tomēr nepieciešamās fiskālās korekcijas apjoms ir tik plašs, ka to nevar veikt, tikai nosakot ietaupījumus valsts pārvaldē. Ir uzsāktas vai tiek plānotas būtiskas reformas plašākā valsts sektorā izglītības un veselības jomā. Šajās reformās var izmantot labāko starptautisko praksi, arī piesaistot ekspertus no Pasaules Bankas, EK un citām starptautiskām iestādēm, kā tika plānots iepriekš. Neapšaubāmi, jo aktīvāk un sekmīgāk īsteno šādas strukturālās reformas un jo lielāku atbalstu sniedz iedzīvotājiem, kuriem jāsaskaras ar šādām pārmaiņām, jo lielāka perspektīva ir ekonomikas atveseļošanai un ilgstošai ekonomikas izaugsmei, kas nāk par labu visiem Latvijas iedzīvotājiem, uzskata ES komisārs.
(papildināta no 3. rindkopas)
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Pieprasījums pēc darbaspēka valstī turpina samazināties. Samazinoties pieprasījumam, sarūk arī brīvo darba vietu skaits. Tā gandrīz par ceturtdaļu jeb 22% pērngada nogalē sarucis darba vietu...
TP līdera Andra Šķēles runasvīrs Romāns Meļņiks aģentūrai BNS atzina, ka Dāldera rīcību uztver kā saprotamu, jo ministrs ir nobažījies par iesākto darbu turpmāko virzību kultūras...
Saskaņas centram (SC) nav piedāvāts ieiet Valda Dombrovska (JL) valdībā un šis politiskais spēks arī to nevēlētos, jo neredz iespēju sadarboties ar Jaunā laika partneriem apvienībā Vienotība,...


Latvijā uz vienu cilvēku saražoto sadzīves atkritumu apmērs ir mazākais Baltijas valstīs, liecina piektdien publiskotie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati, kas...
4. Atmodas Tautas armijas publicētie dati par Rīgas un Ventspils brīvostām liecina, ka vislabāk atalgotā persona šo ostu vidū pērn strādājusi Venstpilī, kur vidēji mēnesī saņemts atalgojums...
Pieprasījums pēc darbaspēka valstī turpina samazināties. Samazinoties pieprasījumam, sarūk arī brīvo darba vietu skaits. Tā gandrīz par ceturtdaļu jeb 22% pērngada nogalē sarucis darba vietu...






...Nedomāju ,ka poļitšuniņām kāds vairs noticēs. Steidzami jāmaina vēlēšanu sistēma, lai vēlētu konkrētus deputātus konkrētā vietā! Uzliekot paaugstu slieksni balsīm , kuras jāsaņem, lai kļūtu par deputātu kandidātu. Jāizliedz ministriem nākt no deputātu vidus un staigāt atpakaļ uz zaeimu!
Ministriem jānosaka kvalifikācijas prasības, jo poītruki vēl var būt zaeimā, bet nevis VALDĪBĀ!
Esošās partijas jāaizliedz ar likumu un jāsāk organizēt jaunas, aizliedzot esošajiem biedriem desmit gadus iestāties jaunajās! LIKUMĀ jāparedz, ka var reģistrēt partiju ne mazāk ar 20 000 biedru, kas pārstāv visus reģionus! Pārējie ir sabiedriskie viedojumi, kas cīnās par sava maka interesēm!
tuplisti grib panaakt prezidenta izsludinaatas veeleeshans, lai izvairiitos no atbildiibas
Mentols 15:09 15.Sep.
Nu jau atkal sāk šantažēt - ja JL valdība krīt, Eiropa novērsīšoties. Kaķim jāsmejas. Valdības visur krīt un ceļas, tāpēc jau nekur nekas neapstājas. Un aizdevuma nosacījumus pat derētu pārskatīt. Šobrīd tie ir galīgi aplami un Latvijai klaji neizdevīgi - vinnē tikai zviedru bankas. Idiotisms ir tādu naudu aizņemties, lai stutētu ārzemnieku baņķierus, bet vietējiem pilsoņiem tāpēc novilkt pēdējo kreklu. Lai neaizdod! Tik patrieciet tos nejēgas tur valdībā, mums ir pietiekoši daudz gudru cilvēku, kuri pratīs valsti nostādīt uz kājām - dodiet tikai tiem iespēju!
UH! Sorosīti sarosījušies, lai pakļautu latviešu "uzņēmējus" - Šķēli, Lembergu un Šleseru. Kurš sniegs mums palīdzīgu roku? Nebaidies, jo Pie Kremļa vārtiem stāv Šleseris sārts, tam rokā ...
mums ir pietiekoši daudz gudru cilvēku, kuri pratīs valsti nostādīt uz kājām --- kalviits un nekas sevishkjs to jau prata. veel arii godmanis...
ps. uzraksti kaut ko sakariigaaku...
tu domaa, ka naakamie valsts vadiitaaji ies iespringt lai atvieglotu svf nosaciijumus? mulkjis.... vinji iesprings lai sadaliitu sho aizdevumu sev.
Kāpēc ļauj tādus ņurņikus tajos krēslos sēdināt? Vai atceries kā Eiropā dažu rūpnīcu stradnieki nelaida ārā no rūpnīcām zaglīgos direktoriņus? Demokrātiski.
Tas jau nu nbūs Almunija, kas noteiks, kāda valdība būs Latvijā.
Redz cik fiksi noreaģēja. No rīta rakstīju ,ka TPisti un buldozeristi ošņā gaisu kas notiks ar aizdevumu , ja gāzīs valdību un te Almunja jau publiski dod bietē. Izskatās ,ka valdības stabilitātes jautājums uz laiku ir noņemts. Pie kam tāpat ir skaidrs ,ka valdības maiņai ir divi iemesli - Šlessera ambīcijas un Šķēles privātā vēlme devalvēt latu, citu iemeslu nav un arī reālu ieguvumu ,kas ko te mainītu nav.
Komisāram jau sen vajadzēja saprast ka Latvijā ir nestabila situācija. Kāda tad tā var būt ja valstī ir milzīga Maskavas 5. kolona.
Viss būs labi,komisāra kungs. Šo vietu sauc Lāču (vai citu zvēru) bedre. Te mēs pa nakts melnumu ēdam nepilsoņus un zviedru bankas. Vienu nesaprotu - tēloto pārsteigumu.
Nezinu par skiili (TP), bet TEV gan patīk kā Tavs lāčuks noraudājies un apčurājies vada un laupa pilsonīšus! Nu grandiozs paskats!
Bet vai tad daļu naudas mēs jau neesam izklakarējuši? Tā tik un tā būs jāatdod uz tādiem nosacījumiem, ar kādiem tika aizdota.
Nē almunija ne, bet viņa biroja nauda.
vispaar jau muus gaida jestrs rudens..rieciens ar shlesseru domaa ka pasaulee shos nepaziist, smadzenes jau taa uzpampushas ka neko citu kaa naudas ziimes un to skaitu vairs nesaprot..ai kaa paziist..un bez EU ir arii veel USA..un neviens sho zemi krievam vairs neatdos..domaajat ka amiishi ir stulbi, ka buuvee sheit lielaako veestnieciibu austrumeiropaa? un domaajat ka Almunja shodien aiz nau ko dariit te taa parunaaja?
Smuki , intiliģenti un galvenais pamatoti ir Jūsu teksti "lāčuks noraudājies un apčurājies vada un laupa pilsonīšus".
Pie varas lauzas sleseristu un skelistu noziedzigais grupejums,kas var radit Latvijas valstii vel bistamaku situaciju.
Nedomāju gan, ka tas, ka Almunija biedē, ka, nomainoties valdībai, Latvija nesaņems aizdevumu, šķēli var atturēt no valdības gāšanas. Šķēlem tas variants taisni izdrevīgs, jo tad jau oficiāli nebūs cita izeja, kā devalvēt latu, pie kam vainu varēs uzgrūst EK un SVF.
Nu tad BEIDZOT....
Finks: "....iejauksies ārzemes un tad viss strauji mainīsies...viņi muks..."
Nemanu loģiku.