Sabiedrība

Līdzšinējais Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuelu Barrozo saņēmis Eiropas Parlamenta atbalstu vadīt komisiju vēl četrus gadus. Par Barrozo apstiprināšanu balsoja 382 deputāti, pret - 219, bet atturējās 117 eiroparlamentārieši.

Par savu atbalstu iepriekš paziņoja Eiropas Tautas partija, liberāļi un konservatīvie, bet noskaņoti balsot pret bija sociālisti un zaļie, šajās grupās pārstāvēti arī Aleksandrs Mirskis (SC) un Tatjana Ždanoka (PCTVL). Balsojums bija aizklāts.

Līdz ar parlamenta pozitīvo balsojumu var sākties valstu tirgošanās par komisāra amatiem. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) lūdzis komisijas vadītāju Andrim Piebalgam piešķirt līdzšinējo enerģētikas komisāra amatu vai arī amats transporta jomā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nosūtīja apsveikumu Žozē Manuelam Barrozo saistībā ar atkārtotu ievēlēšanu Eiropas Komisijas prezidenta amatā. V.Dombrovskis uzskata, ka Ž.M.Barrozo veiksmīgi vada EK darbu laikā, kad Eiropas Savienība piedzīvo dziļāko ekonomisko un finanšu krīzi pēdējo piecdesmit gadu laikā. "Latvija ir pateicīga par Eiropas Komisijas atbalstu valsts maksātspējas nodrošināšanā un starptautiskā aizdevuma piešķiršanā", savā vēstulē norāda Ministru prezidents.

"Eiropas Komisijas jaunā sastāva galvenais izaicinājums būs atjaunot Eiropas ekonomisko izaugsmi un ilgtermiņā nostiprināt tās konkurētspēju. Lai to panāktu, nepieciešams samazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Eiropas Komisija ir un paliek kopējās ES darba kārtības veidotāja," vēstulē raksta V.Dombrovskis.

"Gribu izteikt atzinību par Jūsu darbu daudzu gadu garumā, pārstāvot un pilnveidojot Eiropas Savienības kopīgās intereses. Vēlos Jums arī pateikties par līdzšinējo sadarbību un pausto atbalstu Latvijai ekonomisko grūtību pārvarēšanā un finanšu sektora stabilizēšanā," vēstulē Ž.M.Barozo norādījis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš arī paudis cerību par turpmāku sadarbības padziļināšanu, strādājot vienotu ES mērķu labā.

Līdzšinējais EK sastāvs turpinās darboties līdz gada beigām, jo tad būs lielāka skaidrība par Lisabonas līguma nākotni. Īrijā oktobrī notiks atkārtots balsojums par līgumu, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šobrīd vairākums īru gatavi teikt jā. Ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, nebūs nepieciešams samazināt komisāru skaitu, kā to paredz pašlaik spēkā esošais Nicas līgums. Pēc Lisabonas līguma ratifikācijas Īrijā, visticamāk, sāksies valstu tirgošanās, kam tiks jaunizveidojamais ES prezidenta amats. Kā viens no stiprākajiem kandidātiem pašreiz tiek minēts britu ekspremjers Tonijs Blērs. 

(papildināta ar 6. rindkopu)