Sestdiena, 20. marts
Autors: Diena
Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) skolotāju arodbiedrībai iesniegusi konkrētus priekšlikumus pedagogu darba samaksas jaunā finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” īstenošanai, kas paredz, ka minimālā alga par vienu likmi (21 stunda) varētu būt 250 lati.
Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) skolotāju arodbiedrībai iesniegusi konkrētus priekšlikumus pedagogu darba samaksas jaunā finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” īstenošanai, kas paredz, ka minimālā alga par vienu likmi (21 stunda) varētu būt 250 lati. Šodien notika premjera un nozares ministres tikšanās ar skolotāju arodbiedrību, bet vēlāk pēcpusdienā ar T.Koķi tiksies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Iepriekš šāda tikšanās netika plānota.
Atgādinām, ka pēc algu cirpiena skolotājiem par vienu slodzi sanāca vien 180 latu uz papīra.
Lai īstenotu ieceri par 250 latiem mēnesī pirms nodokļu samaksas, jaunievēlētajiem novadiem un republikas pilsētu pašvaldībām būs nekavējoši jālemj par savā teritorijā esošā skolu tīkla pārstrukturizēšanu atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajai proporcijai – 8 skolēni uz 1 pedagogu novadā un 10,2 skolēni uz 1 pedagogu republikas pilsētās. Šie skaitļi ir ministrijas piedāvājums, kas vēl tiks diskutēts gan ar arodbiedrību, gan jaunievēlēto novadu un pilsētu vadību, lai nonāktu pie optimāla risinājuma esošā budžeta finansējuma ietvaros, uzsver amatpersonas. Šobrīd vidēji Latvijā ir 9,1 skolēns uz 1 pedagogu, citās Eiropas Savienības valstīs šī proporcija ir no 13 līdz pat 18 skolēniem uz 1 pedagogu. Lietuvā – 11 skolēni, Igaunijā – 13 skolēni.
„Diemžēl, mēs šobrīd esam spiesti veikt tik smagus samazinājumus, jo jaunā finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanu nesākām agrāk. Par šo modeli bija zināms jau iepriekš, mūsu Baltijas valstu kaimiņi ir to uzsākuši un viņu izdevumu samazinājumi izglītībai līdz ar to ir ievērojami mazāki nekā to esam spiesti veikt mēs. Bet cita ceļa mums vairs nav, ja vēlamies saglabāt izglītības kvalitāti un pieejamību,” atzinusi ministre T.Koķe.
Ministru prezidents sarunā atzina, ka lineārs samazinājums izglītības nozarei, kas nozīmētu atkārtotu izdevumu „griezienu” par 20% nav nopietni apsverams variants, jo tas tikai paildzinātu nozares ekstensīvu eksistenci, atliekot reformas uz nenoteiktu laiku. Tāpat arī sarunā tika uzsvērts, ka administrācijas izdevumi izglītības iestāžu tīklā ir jāsamazina līdz 15%. Šobrīd tie sasniedzot 20% un vēl vairāk.
IZM ierosina arī atslogot mācību saturu, paredzot pedagogiem laiku prasmju apgūšanai. Valdības vadītājs rosināja ministriju pēc iespējas atteikties no dažādām administratīvām prasībām un noteikumiem, kas varētu kavēt skolu tīkla reformēšanu. Piemēram, pieļaujot, ka matemātikas skolotājs nepieciešamības gadījumā var pasniegt arī fizikas stundas bez īpaša sertifikāta. Arī ministre T.Koķe piekrita, ka skolām īpaši lauku apvidos, nākotnē jākļūst par multifunkcionāliem izglītības centriem, kas apvieno gan pirmsskolas, gan pamatskolas, gan citas izglītošanās jomas.
Šobrīd skolotāji ir devušies atvaļinājumos, saņemot atvaļinājuma naudu par diviem mēnešiem pēc iepriekšējās likmes. Līdzās darba samaksai par likmi pedagogiem joprojām saglabātas piemaksas par individuālo darbu, par gatavošanos stundām, darbu labošanu, klašu audzināšanu. Šīs piemaksas nav paredzēts atcelt arī turpmāk.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
TP līdera Andra Šķēles runasvīrs Romāns Meļņiks aģentūrai BNS atzina, ka Dāldera rīcību uztver kā saprotamu, jo ministrs ir nobažījies par iesākto darbu turpmāko virzību kultūras...
Pieprasījums pēc darbaspēka valstī turpina samazināties. Samazinoties pieprasījumam, sarūk arī brīvo darba vietu skaits. Tā gandrīz par ceturtdaļu jeb 22% pērngada nogalē sarucis darba vietu...
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) lēmums apturēt skolēnu autobusu iepirkuma konkursu «liecina par premjera aprobežoto domāšanas veidu,» Dienai sacīja Reģionālās attīstības un pašvaldību...


Atbildīgās institūcijas piektdien aktīvi vēstīja plašsaziņas līdzekļiem par konfiscētām kontrabandas cigaretēm un alkoholu - ar diviem paziņojumiem nāca klajā Valsts ieņēmumu dienests...
Latvijā uz vienu cilvēku saražoto sadzīves atkritumu apmērs ir mazākais Baltijas valstīs, liecina piektdien publiskotie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati, kas...
4. Atmodas Tautas armijas publicētie dati par Rīgas un Ventspils brīvostām liecina, ka vislabāk atalgotā persona šo ostu vidū pērn strādājusi Venstpilī, kur vidēji mēnesī saņemts atalgojums...







Koķe paliek bez DARBA.
Ja pareizi saprotu info, tad nevis 250 latus mēnesī, bet par likmi. Ne tā, "Diena"?"
Ļoti pareizi. Tagad tikai uz vietām izglītības darbiniekiem jāķeras pie darba, lai ātrāk visu sakārtotu.
Skolotājiem ir izdevīgi nepieminēt , ka par slodzi. Jo pārējie, kas ar slodzi saprot darbu 8 stundas dienā, neiedomājas, ka skolotājs var sastrādāt arī 2,5 slodzes :)
kamēr Igaunijā skolotāja alga ir 470 lati... Nu ko, mīļā miera labad skaitām miljardus KK izzagtai Parex bankai, kamēr pārējā tautas daļa uzlikta uz koncentrācijas nometnes režīma!
Malacis Koke. Strada nevis spelejas ar demisijam! Jasamazina skolotaju skaits nevis vinu alga, lai paliek labakie.
nu ko , pat metinaataajs saņem vairaaak , nu kote vairs.UZ PODA VAR SEEDEET KOĶE
domāju,ka tas ir pilnīgi pietiekoši,jo lai paskatās uz tiem vecākiem,kas tik tikko kājas velk,kuri pat izdzīvo no vecmāmiņu pensijām,vai labākajā gadījumā no gadīojuma darbiem.
Šobrīd vidēji Latvijā ir 9,1 skolēns uz 1 pedagogu, citās Eiropas Savienības valstīs šī proporcija ir no 13 līdz pat 18 skolēniem uz 1 pedagogu. Lietuvā – 11 skolēni, Igaunijā – 13 skolēni.
Man vienīgajam šķiet, ka skaitļi neiet kopā. LIT un EST nav savienībā. Jebšu tas ir pliks populisms un manipulācija ar skaitļiem?
Man skolotāja teica, ka visa skola ir bezalgas atvaļinājumā. Laikam meloja, ja jau "Šobrīd skolotāji ir devušies atvaļinājumos, saņemot atvaļinājuma naudu par diviem mēnešiem pēc iepriekšējās likmes" ?!
jūnijā - alga
jūlijā, augustā - atvaļinājuma nauda par diviem mēnešiem
melot nav labi
> Šobrīd vidēji Latvijā ir 9,1 skolēns uz 1 pedagogu
Rubbish. Us, wild 'n shiny eyed fanatics, are very adept at using "false proxies" instead of numbers Joe 'n Jane the Public understand. That's what we're paid for! Which is why we can have catastrophal lack of "pedagogi" one day, and the need to fire some third of them the next day.
Koķe ir cienījama, galvu nenolaiž, iet, risina, cīnās. Novēlu viņai izturību. No šiem cilvēkiem īstenībā jāpaņem piemērs, kā par spīti visam kaucēu un nekā nedarītāju baram var censties paveikt, rast kompromisu u.c. Skolu mums ir par daudz un no mazajām skolām nav nekāda labuma, skolotāji tur mūžīgi-pie mums kā ģimenē, galviņu noglaudam, ūdeni padodam...Liekulība tā visa ir. Kas tā par skolu, kur nav vairāk kā 120-150 skolēnu. Skolā ir jāmācas nevis jāākstas.
...protams ka meloja ! viniem melot vel padomju laikos bija pienemts! ....un laikam Jus neziinat kads vienmer bija "karsh" par stundas sadalishanu !? ( "skoltajiem" bija tadas sejas ka - action-trilleraa...)...nu tieshi ha-ha...
250 Ls uz papīra, bet par trešdaļu mazāk uz rokas. Tātad - 170 Ls. Viena slodze ir 21 kontaktstunda + gatavošanās stundām. Teorētiski, var salikt arī divas slodzes skolotājam stundu sarakstā, bet tas vairs nebūs darbs, bet haltūra pat pie labākās gribēšanas. Jo nav skolotāja darbs kā pārdevējai vai šoferim vai apsargam. Es savam bērnam negribu šādu pārgurušu haltūristu, ko valdība iedzinusi finansiālā bezizejā, liekot strādāt vairākas slodzes. Es gribu normālu, vismaz 8 stundas gulējušu un stundām sagatavojušos skolotāju, kurš no savas algas spēj nopirkt arī kādu grāmatu. Nu vismaz specialitātē. Bezbērnu ālavniekam Valdim Dombrovskim šo vecāku uztraukumu nesaprast. Kauns par Latviju un premjeru.
Mēs bieži dzirdam, ka lai izkļūtu no "dižķibeles" mums ir jāatīsta "augstas pievienotās vērtības ražosāna". Gudri cilvēki stāsta, ka tam vajadzīgi augsti kvalificēti kadri. Tiem, kas šos potenciālos kadrus gatavos, mēs esam ar mieru maksāt 250Ls mēnesī. Cik no Jums par šādu algu strādātu? Pat traukus mazgājot Lidiņā var nopēlnīt 350Ls. Tā pat kā labos vecajos laikos, strādnieks pelna vairāk kā buržujs...
Tie, kas domaa, ka slodze skolaa ir taa pati, kas slodze birojaa, ruugti maldaas. Novadiet 40 minuutes bez sagatavoshanaas, pameegjiniet, iipashi viduskolaa. Katrai 40 minuusu stundai ir apaksaa vismaz triisreiz ilgaaks sagatavosanaas laiks. Ja skolotaajs grib kvalitatiivu stundu. Jo, kad straadaju skolaa, man nebija nevienas briivas sestdienas vai sveetdienas. Nebija briivu vakaru, jo nemitiigi gatavojos stundaam. Un visu laiku stress.... Stundas novadiishana nav tas pats, kas stundas nosedeeshana birojaa pie datora. Intensitaate nav saliidzinaama, mani sapratiis tie, kas pashi kaadreiz ir staaveejusi jebkuras auditorijas prieksaa. Kvalitatiivas stundas - tas ir nezeliigs darbs. Darbs birojaa man tagad liekas kaa atpuuta, patiesaam.
nemot vera valdibas planus par slodzi maksat 250 vai mazak uz papira, es jau esmu iesniegusi atlugumu. No 1. septembra skola vairs nestradasu. Zinu, ka daudzi ir sasutusi - ka tas iespejams, ka skolotaji nav miera ar sadu samaksu krizes apstaklos. Dargie sasutuma paudeji - varu jus iepriecinat, no 1. septembra es nesanemsu jusu nodoklos samaksato naudu, bet gan 2x vairak pelnisu privataja sfera. Bernus jus, visticamak, macisiet pasi, jo neesmu es vieniga. Man ir sajuta, ka skolas nepaliks spejigakie skolotaji. Esmu vel pietiekami jauna un izglitota, lai spetu atrast darbu ari sajos apstaklos. Protams, man ir loti zel atstat skolu, jo labakais novertejums bija bernu sekmes un atziniba, bet piedodiet - mums katram ir kaut kads pascienas slieksnis, kuram parkapt nav iespejams.
PS. Skola stradaju vienu slodzi, lai spetu kavlitativi sagatavoties. Mana gadijuma tas nozimeja videji 8h diena ar gatavosanos, darbu labosanu + birokratiju.
Nesaprotu, kā iespējams apvienot principu "nauda seko skolēnam" un Ls 250 par slodzi. Ja skolēnu skaits klasē nav tik liels, lai sanāktu šie Ls 250 par slodzi, no kurienes nāk trūkstošā nauda? No pašvaldībām? Ja tā, kāda interese pedagogam mācīt vairāk bērnu, ja saņem tik pat? Tas pirmkārt. Otrkārt, ko darīt, ja skolēnu skaits uz pedagogu ir tik liels, ka skolotājam par slodzi sanāk Ls 400? Naudu atpakaļ valsts budžetā?
Ja patiešām esat skolotāja, cepuri nost! Prom! Jo neviens šeit blējējs nesaprot, nezina un negrib zināt, kas tas ir 21 kontaktsunda, cik dažādu klašu tajās ietilpst, cik jāgatavojas un kā jāatbild par rezultātu. Man vairs nav kur dēties - turpināšu atbildēt, bet par katru jauno, īpaši sievieti, priecājos, ja aiziet, jo šis darbs, patiešām darbs, atņem vīram, atņem bērniem, atņem pašai sev - kā vārdā? Misijas? Ar misiju ģimeni nepabarosi, nesamaksāsi pat samazinātās gāzes cenu. Jaunie, laidieties lapās - būsiet gan ieguvēji, gan laimīgi!
Ja tāda nauda skolotājiem, tad nav jābrīnās, ka mūsu valsts ir uz bankrota robežas. Ko neēdis skolotājs var iemācīt bērniem? Padomājiet, cik mums grūti savam bērnam iemācīt dzejoli vai nolasīt pasaku, jo tas mūs nogurdina,tad kāda slodze ir skolotājam!