Sabiedrība

Latvijas mediji, kuri pirms teju desmit gadiem ieguvuši augstākos rezultātus preses brīvības nodrošināšanā, savas pozīcijas neatlaidīgi turpina zaudēt.

Tā, vērtējot starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" ("Reporters sans frontieres") veidotā ikgadējā pasaules preses brīvības indeksa rezultātus un Latvijas iegūto dalīto 13. līdz 15.vietu, sacīja mediju eksperte Anda Rožukalne.

"Iepriekš paredzami, viduvēji rezultāti. Reāli mums ir nopietnas problēmas tieši preses brīvībā un izpratnē par to. Ir daudz iespēju uzlabot mediju neatkarības un žurnālistikas brīvības jomā," pauda Rožukalne, par piemēriem minot reklāmdevēju un politiķu spiedienu uz medijiem, kā arī to īpašnieka iekšēju spiedienu un kompromisiem medija darbā.

"Indekss parāda, ka agrākie ieguvumi tikpat ātri vien tiek atmesti kā nebūtiski. Priekšplānā ir [medija] izdzīvošanas un ekonomisko interešu jautājumi," eksperte piebilda, par būtiskāko un rupjāko pārkāpumu minot gadījumu, kad ar vārdiem "bojāts horizontālais taimkods" toreizējais Latvijas Televīzijas šefs Jānis Holšteins skaidroja iemeslu, kādēļ Latvijas Televīzija īsi pirms vēlēšanām Krievijā atcēla filmas "Putina sistēma" demonstrēšanu pretēji sākumā plānotajam.

Viņa arī uzsvēra, ka nākotnē Latvijas pozīcija šajā reitingā, visticamāk, neuzlabosies, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, ko arī mediji izvirzīs priekšplānā, "lai žurnālistika ir izdevīga, spējīga pastāvēt un tā labad arī ziedos kaut kādu daļu no savas brīvības".

Jau vēstīts, ka starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" ("Reporters sans frontieres") veidotajā ikgadējā pasaules preses brīvības indeksā Latvija kopā arī Austriju un Jaunzēlandi dala 13. līdz 15.vietu.

175 pasaules valstu preses brīvības novērtējumā Latvija tāpat kā pērn saņēmusi trīs punktus, turklāt mazāks piešķirto punktu skaits liecina par lielāku preses, žurnālistu un interneta brīvību. Pagājušajā gadā ar tādu pašu punktu skaitu Latvija kopā ar Beļģiju, Jaunzēlandi, Slovākiju, Šveici un Zviedriju ierindojās 7. līdz 12.vietā.

Igaunija šogad indeksā ierindojusies 6.vietā, turklāt salīdzinājumā ar pērno gadu tai piešķirtais rezultāts būtiski uzlabojies - no diviem līdz 0,5 punktiem.

Savukārt Lietuva ierindojusies 10.vietā ar 2,25 punktiem. Tas ir daudz labāks vērtējums nekā pagājušajā gadā, kad Lietuva, Čehija, Nīderlande un Portugāle ar četriem punktiem atradās tikai 16.-19.vietā.

Pirmajās piecās reitinga vietās ar nulle punktiem šogad ierindojusies Dānija, Īrija, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Līderu grupā vislielāko kāpumu gada laikā piedzīvojusi Dānija, kura pērn ar 3,5 punktiem ieņēma 14.-15.vietu.

Savukārt pērnā gada līderes Īslande un Luksemburga šogad atrodas attiecīgi tikai 9. un 20.vietā.

Sarakstu tāpat kā pagājušajā gadā noslēdz Turkmenistāna, Ziemeļkoreja un Eritreja, kurām piešķirto punktu skaits arvien pieaug.