Sabiedrība

Pēc gadiem šis saraksts būs kā viegli iedzeltējusi pēdējā fotogrāfija no laika, ko Latvijas vēstures grāmatās aprakstīs kā treknos gadus. 2008. gada sākumā, kad ekonomikā jau parādījās plaisas, dzīres ar algu celšanu valsts un privātajā sektorā vēl ritēja pilnā sparā. Nule pabeigtais Valsts kancelejas pētījums rāda, ka valsts pārvaldē pagājušā gada sākumā algas turpināja augt par 50-150%. Mediji vēsta par tikko pabeigtu revīziju Latvijas Bankā (LB), tā rāda atalgojuma palielināšanos vidēji par 47%. Vairāk nekā pusmiljons latu izmaksāts prēmijās.

Arī valsts uzņēmumu vadībai algas vairākumā gadījumu palielinājās. Vieniem par 1-3% (Latvijas dzelzceļš), citiem par 5-20% (Latvenergo). Dažu uzņēmumu, piemēram, Latvijas valsts mežu, vadībai atalgojums sāka kristies uz zūdošo ekstru, piemēram, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksu, rēķina.

Tomēr 2008.gads joprojām bija dāsnu prēmiju un piemaksu gads. Pateicoties tām, SestDienas topā pirmo reizi - un uzreiz pirmajā vietā - ienāca airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš līdz šim bija slīdējis tīklam garām, jo atsacījās iesniegt amatpersonas deklarāciju. Viņa alga, pēc paša teiktā, esot 14 tūkstoši latu mēnesī, bet kopā ar dažādām piemaksām lidsabiedrības vadītājs pelnīja Ls 29 000 mēnesī.

Citu uzņēmumu vadītāji savus ienākumus valsts darbā deklarācijās uzrāda kopā ar prēmijām. Tāpēc Bertoltu Fliku droši ierindojām pirmajā vietā.

Viņš arī ir vienīgais jaunpienācējs, jo pārējās sejas topā daudz nav mainījušās.

Otrās vietas ieguvējs Aivars Lembergs nedaudz izkrīt no saraksta veidošanas principa - personas, kas valsts vai pašvaldības darbā guvušas vislielākos ienākumus. Taču viņš pērn kā valsts amatpersona guvis otros lielākos ienākumus, pateicoties tranzītbiznesa pārstāvju savulaik izveidotajai Biznesa attīstības asociācijai, kas viņa krimināllietas materiālos figurē kā fonda turētāja tā saucamajam 5% fondam - no tā nelikumīgi maksāts politiķiem.

Grafikā neesam iekļāvuši vairākus vienas iestādes pārstāvjus. Izņēmums ir Latvijas Banka, kuru pārstāv divi, taču, ja tajā ierakstītu arī pārējos LB, Latvenergo un Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes locekļus, no pirmā divdesmitnieka nāktos izstumt vairākus citu uzņēmumu vai iestāžu vadītājus, un tas vairs nesniegtu plašu pārskatu par atalgojuma līmeni. Viņu atalgojums svārstās no Ls 7500 līdz Ls 10 000.

Vēl bez Aivara Lemberga, Rīgas pilsētas zelta bedres - brīvostas - valdes locekļiem un plašai publikai nezināmā politiskā megapelnītāja Kārļa Boldiševica (ZZS) lielākā daļa vislabāk atalgoto amatpersonu ir lielo uzņēmumu vadītāji. Sarakstā esam iekļāvuši arī šobrīd valstij piederošās Parex bankas vadītāju Nilu Melngaili, kuram likums neprasa iesniegt deklarāciju. Viņš pats publiski nosaucis algas lielumu Ls 12 000 mēnesī, bet, iespējams, būtu pelnījis sarakstā atrasties augstāk, jo vēl vairākus desmitus tūkstošu latu ik mēnesi saņem viņa konsultāciju firma, kas iesaistīta bankas atveseļošanā.

ALGAS - ADEKVĀTAS ATBILDĪBAI

Pērnā gada tendence ir skaidra - tikai augšup. Ar uzņēmumu un valsts iestāžu vadības atalgojumu noticis tieši tas pats, kas ar pārējo ekonomiku. Piemēram, Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona darba samaksa no 2004.gada, ko uzskata par pēdējo sabalansētās ekonomiskās izaugsmes gadu, līdz šī gada sākumam ir palielinājusies par 48%.

Daļai Latvijas iedzīvotāju, kuru vidējā darba alga mēnesī balansē ap Ls 500, summas var šķist astronomiskas, taču runa ir par ļoti lieliem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 100 miljonus latu un kuros strādā vairāki tūkstoši darbinieku.

"Lielās algas ir bankās, telekomunikācijās, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumos, un šāda līmeņa speciālisti ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi," saka vadības konsultante, personāla atalgojuma speciālistu Hay Group Latvijas nodaļas pārstāve Līga Rode. "Atalgojums ir adekvāts privātajam sektoram."

POLITISKIE PELNĪTĀJI

Visticamāk, nākamgad šai sarakstā vairs nebūs bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieka Daiņa Liepiņa (LPP/LC), kurš kandidē uz Jelgavas mēra amatu. Dainis Liepiņš ir rekordists ieņemamo amatu skaita ziņā (pērn septiņi) un valsts biznesā pelnīja 133 741 latu jeb Ls 11 145 mēnesī.

Liepiņam daudzās vietas šogad liktu pamest ne tikai padomju likvidēšana mazos un vidēji lielos valsts uzņēmumos un lielo padomju samazināšana no 11 cilvēkiem uz trim, bet arī jaunieceltais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Viņš Šlesera kadrus aizstāj ar citiem "savējiem". Tikai vietu nu jau ir mazāk.

Daiņa Liepiņa vietu kā vislabāk atalgotā politiskā amatpersona valsts uzņēmumos šogad ieņēmis Kārlis Boldiševics.

Bijušais LLU rektora palīgs un iekšējā audita vadītājs, ZZS valdes loceklis savu ienesīgo ceļojumu pa valsts uzņēmumiem sāka pēc partijas atgriešanās Saeimā 2002.gadā. Pērn viņš strādājis piecos valsts vai pašvaldības amatos - Lauku atbalsta fondā un Latvijas valsts mežu valdē (tur teorētiski būtu jāstrādā katru dienu), bijis frakcijas konsultants Saeimā (tas arī ir ikdienas darbs), bijis Jelgavas domes Privatizācijas komisijas loceklis un Jelgavas ūdens atbildīgais speciālists. Boldiševics darbojas arī vairākās sabiedriskajās organizācijās un pirmo gadu ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvis ZZS politiskajam patronam Aivaram Lembergam tuvās Latvijas kuģniecības (LK) padomē.

VSAA pieder 10% LK akciju, bet līdz pērnajam gadam nebija tajā sava pārstāvja. VSAA nekad nav guvusi labumu no LK daudzmiljonu peļņas, jo dividendes tā nav maksājusi.

Pateicoties partijiskajai piederībai, Kārlis Boldiševics pērn valsts darbā nopelnīja 172,7 tūkstošus latu - par galvu reibinošu 81% vairāk nekā gadu iepriekš.

Partijai kopš 2003.gada viņš ziedojis Ls 30 898 - nedaudz mazāk, nekā šajā pašā laika posmā Dainis Liepiņš ziedojis sava bijušā priekšnieka Šlesera vadītajai LPP/LC.

GRĀMATVEŽU EKVILIBRISTIKA

Šī atalgojuma topa sastādīšanu vienmēr apgrūtinājis fakts, ka, baidoties no sabiedrības sašutuma, amatpersonas manipulē ar diviem jēdzieniem - alga un atalgojums (otrajā ietilpst arī dažādas piemaksas, prēmijas un ekstras). Piemēram, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs SestDienai norādīja, ka viņa alga pērn patiesībā samazinājusies, taču viņš saņēmis pabalstu par neizmantoto 2007.gada atvaļinājumu - tādēļ 5% pieaugums. Viņa vietniekam Andrim Ruselim izmaksāta prēmija par pārvēlēšanu amatā, jo "mums ir tāda tradīcija" (amatā LB vadītāja vietnieku pārvēl Saeima), tāpēc Andra Ruseļa pērn saņemtais atalgojums palielinājies par 32% (prēmijas lielumu deklarācijā viņš nenorāda).

"Nākamgad Latvijas Bankas deklarācijās būs milzu kritumi, pat par 30%," saka Ilmārs Rimšēvičs.

Pēc desmitiem izpētītu amatpersonu deklarāciju par pagājušā gada ienākumiem jāsecina, ka solītā samazināšana notiek samērā fiktīvi - uz uzkrājošās apdrošināšanas, atvaļinājuma pabalstu un prēmiju rēķina. Algas, kādas bija, tādas ir. Vai tuvu tam.

CIRVIS KRĪT

Pārmaiņas šogad tiešām skars uzņēmumu vadītājus un ministriju valsts sekretārus. Pirmkārt, šogad nedrīkstēs maksāt prēmijas. Otrkārt, valsts sekretāri vairs nesaņems atlīdzību par to, ka ir valstij piederošo kapitāldaļu turētāji. Tas līdz šim bijis ļoti ienesīgi. Piemēram, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks no Ls 57 325 gada ienākumiem tikai Ls 24 520 saņēma kā algu, pārējo - kā kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijai pakļautos uzņēmumos.

Valsts sekretāru algu tendence pērn parāda, ka nekas nav mainījies - vienas kategorijas darbinieku algas būtiski atšķiras, un pat pieaugums/samazinājums nav vienāds. Gadu iepriekš vislabāk atalgotā Reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma pērn piedzīvojusi algas samazinājumu par 20% un saņēmusi Ls 5219 mēnesī. Tikmēr bijušajam Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim, kurš pērn pārgāja uz šo amatu Finanšu ministrijā, mēneša ienākumi pieauguši par 51% - no Ls 3721 līdz Ls 5621 mēnesī.

Viņu deklarācijām nākamgad vajadzētu izskatīties pavisam citādi, jo saskaņā ar valdības taupības lēmumiem neviens valsts sekretārs nevarēs saņemt vairāk par Ls 2852 mēnesī.

Šoreiz taupības cirvis trāpījis arī uzņēmumu vadītājiem (izņemot daļēji valstij piederošo airBaltic vai Lattelecom, īpašā statusā esošo Parex banku, ar citiem likumdošanas aktiem regulētās ostas vai Latvijas Banku, kas nav atkarīga no valdības un savus tēriņus samazina, ja pati grib).

Prasība ekonomiskās spriedzes apstākļos atņemt neadekvātus bonusus uzņēmumu vadītājiem un populisma atdzimšana ir vērojama jebkurā krīzē, nesen atgādināja žurnāls The Economist.

ASV baņķieri sašutuma vētru izpelnījās par dzīvesstila pārmērībām, vienkāršajam cilvēkam neaptveramām prēmijām, kas lika ASV likumdevējiem aizrunāties līdz tik populistiskam risinājumam kā 90% nodoklis.

Latvijā to pašu izdarīja ar valsts uzņēmumu padomju un lēnām arī valžu politizēšanu, labi atalgotās vietās ieceļot "šoferu dēlus", kuru profesionalitātes galvenais kritērijs bija saites ar partiju vai attiecīgo ministru.

Cilvēku dusmas vēl vairāk pastiprināja atklājumi par dāsnajām un no sabiedrības acīm slēptajām papildu atalgošanas shēmām. Valsts kontrole nesen tādas atklāja visos Valsts nekustamo īpašumu līmeņos. Visiem darbiniekiem maksāja pabalstus par bērna piedzimšanu, tuvinieka bērēm, kāzām sešu minimālo mēnešalgu apjomā, atvaļinājuma pabalstu veselības uzlabošanai 80% no algas, piecu minimālo algu pabalstu 50 un 60 gadu jubilejā, sedza mācību maksu un pirka dārgas veselības apdrošināšanas polises. Valdei papildus bija arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumi, kuros gadā iemaksāja Ls 4000, un atlaišanas gadījumā bija paredzēta sešu mēnešu kompensācija algas apjomā.

Faktiem krājoties un spriedzei palielinoties, Saeima šī gada martā negaidīti pieņēma likumu, kas lielo uzņēmumu valdēs algu nosaka pēc formulas - sabiedriskā sektora darbinieku vidējā alga reiz pieci, tas saskaņā ar jaunākajiem datiem būtu ap Ls 3000 pirms nodokļiem. Mazākos uzņēmumos valdes algas būs mazākas - par precīzu lielumu vēl lems valdība. Taču dažiem uzņēmumu vadītājiem tas nozīmē samazinājumu par 60-70%.

Personāla atalgojuma speciālistu HayGroup pārstāve Līga Rode norāda, ka privātajā sektorā Saeimas noteiktā alga ir uzņēmumos ar 50 miljonu latu apgrozījumu un apmēram 1000 darbiniekiem. "Liela daļa valsts komercsabiedrību pieskaitāmas lieliem un ļoti lieliem uzņēmumiem. Privātajā sektorā tāda lieluma uzņēmumu ir maz - gandrīz tikai lielie mazumtirgotāji, taču viņu biznesa sarežģītība būtiski atšķiras no telekomunikācijām vai bankas," viņa saka. "Ja algas ierobežojums ir terminēts un īslaicīgs, vadītājs, kas patiesi ir ieinteresēts uzņēmuma izdzīvošanā un attīstībā, to nepametīs. Ja šāda alga saglabātos ilgtermiņā, labākos vadītājus valsts uzņēmumi pazaudēs."

Taču algas griež arī privātajā sektorā. HayGroup martā Latvijā veiktais pētījums rāda, ka par algu palielinājumu runā tikai starptautisko firmu Latvijas filiāles. 8% vietējo uzņēmumu jau samazinājuši vadības algas par 5-15%, tiesa, daļa uz saīsinātas darba nedēļas rēķina, un par 20% samazināšot arī bonusus, ko vadošie darbinieki saņem papildus algām.

Vielu pārdomām dod arī kāds treknajos gados piemirsts fakts. Saskaņā ar valdības noteikumiem līdz šim alga lielāko uzņēmumu valdēs nedrīkstēja pārsniegt Ls 4000 mēnesī (vēl drīkstēja maksāt trīs prēmijas gadā, kopā tas būtu Ls 5000 mēnesī). Vai kāds to ievēroja? Protams, atrada dažādus veidus, kā noteikumus apiet.

SestDienas veidotajā amatpersonu atalgojuma topā šādi skaitļi sāk parādīties ap 60.vietu.

Šogad atalgojuma griestu apiešanu grūtāku padarīs aizliegums valsts pārvaldes un uzņēmumu darbiniekiem maksāt prēmijas. Vai 2008.gads tiešām būs bijis pēdējais no treknajiem, mēs varēsim pārliecināties nākamgad, kad aprīlī amatpersonām būs jāiesniedz jaunākās deklarācijas.