Piektdiena, 12. marts
Autors: Corbis
Iespējams, jau tuvākajās dienās noskaidrosies, cik liela būs starptautisko finanšu institūciju palīdzība Latvijas valdībai. Oficiāla apstiprinājuma, ka par palīdzību Latvijai paziņos jau šonedēļ, vēl nav.
Valstij vajag 100% Parex, lai saņemtu starptautisko finansētāju kredītus
Iespējams, jau tuvākajās dienās noskaidrosies, cik liela būs starptautisko finanšu institūciju palīdzība Latvijas valdībai. Jau šonedēļ, visticamāk, tiks paziņots, cik liels būs Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevums, cik daudz naudas Latvijas finanšu sistēmas stabilizēšanai un ekonomikas atjaunošanai aizdos Eiropas Komisija (EK) un cik liels būs Zviedrijas valdības, iespējams, citu ziemeļvalstu finansējums.
Oficiālu apstiprinājumu, ka par finanšu palīdzību Latvijai tiks paziņots jau šonedēļ, Dienai pirmdien neizdevās iegūt. Gan premjera pārstāvis Edgars Vaikulis, gan Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Bērziņa attiecās to komentēt, sakot, ka skaidrība būs līdz Ziemassvētkiem. Arī EK ziņas nesniedza. Tāpat atturīga bija Zviedrijas finanšu ministra preses pārstāve Anna Šarlota Johansone, lakoniski atbildot, ka ministrijai "šodien par šo tēmu nekas nav sakāms."
Jau šobrīd daļa starptautiskā finansējuma ap 400—500 miljoni eiro (ap 280—350 miljoni latu) tiek paredzēta Parex bankas stabilizēšanai. Finansējums tam varētu nākt no Zviedrijas valdības, arī citām institūcijām. Gadījumā, ja finansējumu Parex dos zviedru valdība, tad aizdevumu sniegs Zviedrijas Centrālā banka, kura naudu ieskaitīs Latvijas Bankai (LB). Abu valstu centrālās bankas parakstīs vienošanos par aizdevumu, un tikai pēc tam LB pret ķīlu izsniegs kredītu Parex.
Kā Dienai uzsvēris Parex prezidents Nils Melngailis, banka valdībai prasīs līdz 500 miljonu eiro kredītu, lai stabilizētu situāciju un, lai "katru dienu mums un klientiem nav jādomā, vai tiksim pie līdzekļiem." N.Melngailis pauda cerību, ka valdība par kredīta došanu lems jau nedēļas sākumā. Taču premjera preses pārstāvis E.Vaiklulis par to pārliecināts nebija, uzsverot, ka otrdien valdībā par Parex nelems.
Lai Latvijai aizdoto naudu varētu izmantot Parex stabilizēšanai nepieciešams izpildīt Eiropas Savienības prasību par 100% bankas atrašanos valsts īpašumā. Tas ir iemesls, kāpēc FM jau aizvadītājā nedēļā sākusi saraksti ar Parex mazākuma akcionāriem — vairākām Latvijas privātpersonām un ārzemju investīciju fondiem, kuriem kopā pieder 15% bankas akciju. Pagaidām vienīgais no gandrīz 60 mazākuma akcionāriem, kas piekritis Parex akciju pārdošanai valstij, valsts a/s Hipotēku un zemes banka personā, par simbolisku cenu — nepilnu santīmu jeb vienu eiro centu ir zviedru banka Svenska Handelsbanken. Pirmdien slēgtā ārkārtas valdības sēdē vienošanās ar zviedru banku apstiprināta, Hipotēku bankai par nepilnu santīmu tā pārdos visas sev piederošās ap 200 000 Parex akcijas.
Lai arī vēstulēs, ko FM izsūtījusi Parex mazākuma akcionāriem, aicinot izteikt viedokli par Parex akciju pārdošanu valstij, nav norādīta cena, noprotams, ka visi mazie akcionāri tiks aicināti sekot Handelsbanken piemēram un akcijas valstij pārdot par simbolisku cenu. Šaubas, ka FM tas izdosies, gan raisa vairāku bankas mazo akcionāru Dienai atzītais, ka viņi nav gatavi rīkoties līdzīgi kā zviedru banka. Tā piemēram, pēc gāzes kompānijas Itera Latvija šefa Jura Savicka (pieder pa 0,01% akciju) atzītā, viņš negatavojas akcijas valstij pārdot par simbolisku cenu. Līdzīgu viedokli pauda arī sabiedrisko attiecību konsultants Filips Rajevskis (pieder 16 000 akciju).
Tiesa gan, kādas augstas valsts amatpersonas, kas saistīta ar Parex pārņemšanu, Dienai sacītais liecina, ka ir paredzēts arī scenārijs gadījumam, ja mazie Parex akcionāri nebūs ar mieru par simbolisku samaksu šķirties no bankas akcijām. Proti, sagaidāms, ka tad valsts iedarbinās nacionalizācijas mehānismu. Ar FM svētību jau esot sagatavots likums par nacionalizāciju, kurš, visticamāk, ja neizdosies vienoties ar mazajiem akcionāriem, steidzamības kārtā tiks iesniegts pieņemšanai Saeimā. Saskaņā ar to, valsts pārņems visas bankas akcijas, nosakot kompensāciju. Nacionalizācijas likuma pieņemšanu FM patur kā pēdējo iespēju, baidoties, ka šāds likums būs slikts signāls finanšu tirgū.
Valdība par 85% Parex akciju pirkšanu par diviem latiem no abiem lielākajiem bankas līdzīpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovciska izlēma pirms nepilnām divām nedēļām. Bankas stabilizēšanai Valsts Kase Parex līdz šim bija noguldījusi depozītos 406,5 miljonus latu. Pirmdien pēc D.Bērziņas teiktā, Valsts kase bankā noguldīja vēl papildus 30 miljonus eiro (21 miljons latu). Pēc dažādām aplēsēm Parex likviditātes nodrošināšanai tuvākajā laikā vēl būs nepieciešami līdz 200 miljoniem latu.
Rubrikā jaunākais
Komentēt rakstu
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Vairāk lasītais kanālā
Atklāta vēstule: pārpratums par mums pašiem un Kantu
|205|"Latvijas Autoceļu uzturētājs": valdes atalgojums pērn samazināts vidēji par 60%
|107|Satiksmes negadījumā Igaunijā iet bojā Latvijas iedzīvotājs, citi ievietoti slimnīcā
|40|Par patvaļīgu rīcību no "Pirmajiem" izslēdz tās vadītāju Buškovu
|58|Šķēle pieļauj gandrīz visu
|72|Vēl šomēnes cer nodibināt uzņēmēju partiju; noliedz saistību ar Šleseru
|56|Dekoderu lietošanas pamācībā atrod piecdesmit kļūdas; "Lattelecom" sola laboties
|44|papildināta - Tiesībsargs rīkojies prettiesiski, atlaižot darbinieci
|50|
Freimanis: TP nav argumentu, kāpēc tai būtu izdevīgi būt valdībā
|2|Raidījums: aizdomas, ka divi "Parex" darbinieki darbojušies bijušo akcionāru interesēs
|4|Sarkozī noraida baumas par viņa un Karlas Bruni ārlaulības sakariem
|1|Daļa Makšķernieku asociācijas valdes norobežojas no pasākuma Doma laukumā
Rosina sākt kriminālvajāšanu pret vīrieti, kurš valstij nodarījis 200 000 latu zaudējumus
|3|Pēc neveiksmīgā balsojuma opozīcija neizslēdz iespēju atkārtoti prasīt Munkevica demisiju
|2|Krievijā tiek vākti paraksti par Putina atcelšanu no amata
|11|Brīdina par apledojumu; sestdien būs gan saule, gan snigs sniegs
Atklāta vēstule: pārpratums par mums pašiem un Kantu
|205|"Latvijas Autoceļu uzturētājs": valdes atalgojums pērn samazināts vidēji par 60%
|107|Satiksmes negadījumā Igaunijā iet bojā Latvijas iedzīvotājs, citi ievietoti slimnīcā
|40|Par patvaļīgu rīcību no "Pirmajiem" izslēdz tās vadītāju Buškovu
|58|Šķēle pieļauj gandrīz visu
|72|Vēl šomēnes cer nodibināt uzņēmēju partiju; noliedz saistību ar Šleseru
|56|Dekoderu lietošanas pamācībā atrod piecdesmit kļūdas; "Lattelecom" sola laboties
|44|papildināta - Tiesībsargs rīkojies prettiesiski, atlaižot darbinieci
|50|
Jaunākais reģionālajos portālos
ES pakas tiks arī lauku iedzīvotājiem
www.zz.lvNo Tukuma Rīgā iedejot
www.ntz.lvIepazīst ķīmiķa darbu
www.staburags.lvПрощай, елгавская фирменная колбаса?
www.novaja.lvAtkušņa lāstekas apdraud gājējus
www.aluksniesiem.lvPriekules “Zilais lakatiņš” pucējas un gatavojas nūjot
www.rekurzeme.lvNozare lielus ienākumus nedod
www.dzirkstele.lvPolitiķus Bauskā pa spalvai neglauda
www.bauskasdzive.lvSaldumu vietā - siers un burkāns
www.ziemellatvija.lv
Vislabāk vērtētie raksti kanālā
Uzbrūk puisim ar cepuri "Rossija"; eksperti: situācija nav ideāla, bet arī nesaasinās
|416|FOTO: Vienotība dibināta
|350|Par patvaļīgu rīcību no "Pirmajiem" izslēdz tās vadītāju Buškovu
|58|Garāmgājēji Daugavpilī no uzbrucējiem izglābj taksometra šoferi
|13|Zatlers nosūta Saeimai atpakaļ grozījumus Imigrācijas likumā; LDDK: izmaiņu ietekme pārspīlēta
|59|Kampars neēd pusdienas
|54|LU studentiem aizdomas par plaģiātu profesoru darbos
|274|Premjers ZZS nomierina, bet Šķēlem liek pagaidīt
|28|Daugavas vanagi pārsūdzēs lēmumu par 16.marta pasākumu aizliegumu
|73|Vienkārši un ģeniāli izglābj bērna sirdi
|18|
Deja vu pirms 16.marta Jeb „Atrodiet desmit atšķirības!”
|100|Brālīši un cālīši
|12|„Visu Latvijai!” aicina prezidentu nodot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Imigrācijas likumā
|19|Ko siltina Kampars, bankas vai Latvijas ekonomiku?
|21|Labdarība un sociālā valsts
|9|Kāpēc kavējamies cīnīties ar piesārņojuma cēloņiem?
|5|Pavērsiens uz citādu Latviju
|37|
Nedod naudu, ko nu ?
Jā, Parex vēl liks par sevi runāt, pēdējais runu būs spiests teikt ģenerālprokurors, kurš kaut kur aizkritis.
P.S.
Maizīt, lienat arā no pagultes, šī nav o.grinberga lieta kuras problemātiku Jūs gadu izlikaties nemanām un tad tik kaut ko teicāt, bet arī garām :)
Es domāju, joprojām neviens visā mūsu mazajā Latvijā, izņemot saujiņu "īpaši pietuvināto" nesaprot. kāda velna pēc tā "Parex" banka ir TIK svarīga, ka tās dēļ šie paši pietuvinātie ir gatavi ieķīlāt Latviju uz gariem gadiem pāris sudraba grašu dēl..
85% akciju maksāja 2Ls. Pārējiem akcionāriem aprēķināt proporcionālu samaksu un viss būs godīgi.
Elementāri.
Tur ir milijoni Rīgas nauda. Tur ir milijoni pašvaldības piķis. Privātie rezidenti tur ir ļoti maz. Skaidrs, ka nobankrotējot sanāktu samaksāt rezidentiem likumā paredzēto minimumu, bet kas notiktu pašvaldībās, baisi iedomāties.
Jā, ja Parex nobankrotētu, kādam par to nāktos atbildēt, kāpēc liela daļa valsts naudas aizdomīgi koncentrējās "sistēmbankā" Parex.
Vaai tad no paša sākuma neviens "gudrais" neapjēdza, ka valstij vajag 100% akciju. Tas pat ezītim skaidrs.
Atpakaļ pie velna... Un kurš zaudētais sets golfā, tenisā whatever , zolītē lika MP kompānijai ielikt visu Latvijas naudu privātā divu cilvēku, kuri regulāri ņirgājās par "sīkajiem", bankā?
Šis protams ir retorisks jautājums. Tā ir, kad spēlmaņi un bārmeņi aizpēlējas līdz ministru amatiem.
Tas jau paliek smieklīgi. Manuprāt, ja valstij pieder kontrolpakete, tas jau ir rādītājs, ka galvenais lēmējs ir valsts. Līdz ar to 85%m 99% vai 100% vairs nemaina lietas būtību. Ja es būtu mazākumakcionārs, tad es nepiekristu atdot savas akcijas kautkādas bilances nesakritības dēļ. Arī kredītportfelis (kurš pašlaik pārsniedz debetportfeli) ir peļņu nesošs un pietekoši vērtīgs. Un pat ja Parex bankrotētu, pārdotu savu kredītportfeli un debetportfeli par minimālu cenu, tik un tā es iegūtu Parex atlikumu. Tas protams, ja nav vēl kādi nopietni zemūdens akmeņi.
Vienīgais ko valsts var prasīt no mazākumakcionāriem, ka viņiem ir jāiegulda proporcionāli pēc akciju skaita tik pat daudz naudas bankā, cik valsts ir ieguldījusi.
Es saprotu tā, ka, ja tur ir visa vienas pašvaldības nauda, tad pirmkārt ir jātriec ratā tos algotos ekonomistus un juristus,kas akli uzticējās privātam uzņēmumam un neveica nekādus riska diversifikācijas pasākumus. Pat bērnam skaidrs, ka visas olas vienā grozā neliek. Tikai ne ekonomistiem, kas citkārt tik gudri, ka nav kur pad*, visur vieni spīdekļi.
vai es pareizi saprotu? kargins un co izsaimnieko naudu, ubagos pasi, protams, nepaliek. LR klust par parex akcionari un aiznemas naudu no SVF, lai glabtu parex. Bet mes par to maksasim (domaju paceltos nodoklus nakosaja gada un algu samazinajumus)? super, es milu so valsti... :(
Parex ir svarīga dēļ tā, ka tajā atrodas gan pašvaldību naudiņa, gan valsts institūciju naudiņa, gan daudzu privātu uzņēmēju naudiņa. Arī tāpēc, lai privātie uzņēmēji varētu turpmāk izmantot Parex kredītus (kurus pašlaik vēl neprasa atdot pilnā apmērā).
Ērglim - Atbilde uz jautājumu, kāpēc pašvaldību, institūciju u.t.t. nauda neglabājas vienīgajā īstajā valsts bankā - Latvijas Hipotēku un Zemes bankā ir tāda, ka turot naudiņu Parexā tiek celta Parex vērtība. Un par šo pakalpojumu Parex ir kādam ministram labi samaksājis. Piebildīšu gan ka ši pašvaldību naudiņa glabājas arī citās bankās, gan Swedbankā, gan SEB bankā, gan ...
Neesi pareizi sapratis.
1.Abi K. automātiski no miljonāru saraksta augšgala ir nokrituši uz miljonāru saraksta apakšgala,.
2. Par izsaimniekošanu var strīdēties. Dažas ziņas pavīd ka kautkas ir izsaimiekots, taču no bankas kopējā apjoma tas nesastāda pat 1%.
3.Pārējam daļēji varu piekrist, tika ar piebildi, ka gadījumā ja LR neglābtu Parex, tad droši vien, mums nāktos maksāt vēl lielākus nodokļus un bez darba paliktu ne tiai Parex darbinieki, bet arī lielākā daļa darbinieku, kuru uzņēmumi ir aizņēmušies Parexā. Un tas jau tuvojas Zimbabves variantam.
1. Valstij bija sava banka, kuru varēja brīnišķīgi izmantot. Savādi.
2. Kādā ziņā ir vainīgi mazākuma akcionāri, ja tiem tagad akcijas jāatdod? Ar 0,001 akciju nekāda ietekme uz lēmumiem, ko pieņem bankas vadība, nav iespējama.
3. Neticu, ka ir šāda prasība par 100% bankas atrašanos valsts kontrolē. Tas ir absurds. Ir dzirdēts, ka zināmus palīdziibas veidus nevar saņemt tieši tās kompānijas, kurās vairums akciju pieder valstij.
liekas jau, ja kādam kaut ko aizdod, vai atdod, vai glābj, tad tikai tad, ja pašam maks nespiež....bet taisnība jau ir bezdievim. katrai "sugai" pie mums ir savi likumi.
Visa šī aklā paļaušanās uz vienu privāto uzņēmumu valsts lietās, nedrošas Austrumu naudas piesaiste ( mūžīgais grābeklis) un glābšanas akcijas izpausmes liecina, ka tā ir konsekventa savstarpēja noruna, ko šie cilvēki sākumā īstenoja, lai nekaitētu viens otram, bet beigās jau izmanto, lai rūpētos tikai par saviem apsvērumiem un čomotos.
SVF nedod naudu, lai kāds ar to labi nopelnītu. Mazākuma akcionāriem tiek noņemti visi riski, ja tie vienkārši pārcieš krīzes periodu bez piedalīšanās glābšanā. Pēc tam izvelk akcijas un par labu naudu notirgo. Ko viņiem arī ļoti gribas :)
Ebreju biebrība prasīja kompensācijas no Latvijas valsts 132 mil.Latvijas valsts varētu kompensācijā izsniegt PAREX banku .
Tas tāds vecs bandītu paņēmiens: Mēs te nolēmām, ka uzņēmuma sekmīgai attīstībai nepieciešams ieguldīt papildus naudu! Ak jums nav? Jūs pašlaik neuzskatiet to par mērķtiecīgu? Nu tad samazināsies jūsu loma uzņēmumā....
Pēc tam ieguldīto naudiņu nav nekādu problēmu izņemt jau nākamajā dienā.
P.S. varbūt KĀDS nevēlas lai mazie akcionāri saņemtu informāciju par notiekošo bankā.
grozi ka gribi... kads kartejo reizi ir savarijis ziepes, bet vairakumam jamaksa, lai ziepes neklutu vel lielakas... es vienkarsi esmu par to, lai putru izstrebj tie, kas to ir savarijusi!
Var jau but, ka abiem K nav vairs tik daudz miljonu cik bija. Jebkura gadijuma viniem ir noteikti vairak neka vairakumam.
Starptautisie aizdeveeji un PAREX ir divas dazhaadas pasaules,kuras viena no puseem strebj to,ko sakakaajushas,Tagad nu negribot Valsts ir saskaarushaas ar Ekonomikas Killeriem,kuri ir Starptautiskie aizdeveeji, Iesaku paskatiities visas daljas Laikmeta Gars,Zeltgeist , Taps skaidrs,kas ir kas,ja valsts arii pasuutiitu tos aizdeveejus triis maajas taalaak,tad nu atentaats buutu garanteets, Nemani beerni ,ne es netaisos maksaat shos te pashnaavnieciskos maksaajumus un krediitus, iesaku to dariit arii citiem !!!