Sestdiena, 20. marts
Latvijas Banka (LB) no Zviedrijas un Dānijas centrālajām bankām varēs aizņemties līdz 500 miljoniem eiro apmaiņā pret Latvijas latiem, to paredz mijmaiņas darījuma līgumi, ko minēto valstu centrālās bankas nolēmušas slēgt ar LB.
Šie lēmumi ir svarīgi kontekstā ar Parex banku, lai viestu bankas klientos pārliecību, ka tai vajadzības gadījumā būs pieejami nepieciešamie papildu līdzekļi. Kā jau ziņots, daļa starptautiskā finansējuma ap 400—500 miljoni eiro (ap 280—350 miljoni latu) tiek paredzēta Parex bankas stabilizēšanai. Pēc tam, kad valstu centrālās bankas paraksta vienošanos par aizdevumu, LB pret ķīlu var izsniegt kredītu Parex.
Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) atzina, ka Zviedrijas valdības finansējumu neformāli var uzskatīt par daļu no kopējā starptautisko finanšu institūciju aizdevuma Latvijas valdībai, taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) aizvien turpinās un šobrīd vēl nevar pateikt, kad vienošanās ar SVF tiks apstiprināta. "Mēs darām visu, lai tas notiku līdz Ziemassvētkiem," teica ministrs.
Uz Dienas jautājumu, vai vienošanās ar SVF un EK varētu tikt parakstīta trešdien vai ceturtdien, A.Slakteris teica, ka "nē, pagaidām tās ir tikai spekulācijas un minējumi". Lēmuma no SVF vēl neesot, arī aizdevuma sadalījums un apjomi nav zināmi. Tiesa gan, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, aizdevuma līguma parakstīšana un lēmumi ir sagaidāmi tuvākajās dienās.
Arī LB ziņotais liecina, ka SVF valde par programmu lems tuvākajā laikā. Zviedrijas un Dānijas centrālo banku sniegtie pārejas kredīti (t.s. bridging loans) atbalstīs finanšu stabilitāti Latvijā, kamēr tiks pieņemts lēmums par SVF programmu.
Minētie līgumi dod LB tiesības aizņemties eiro pret Latvijas latiem, ja tas būtu nepieciešams. Kā skaidro LB, šāds darījums nodrošina īstermiņa finansējumu, lai palīdzētu saglabāt makroekonomisko un finanšu stabilitāti Latvijā.
Līgums ar Zviedrijas centrālo banku (Sveriges Riksbank) paredz aizdevuma summu līdz 375 miljoniem eiro, Dānijas centrālās bankas (Danmarks Nationalbank) līgums - līdz 125 miljoniem eiro.
"Finanšu krīzes laikā centrālajām bankām ir svarīgi sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību. Turklāt pastāv risks, ka Latvijas finanšu krīze varētu izplatīties un izraisīt satraukumu Zviedrijas un mūsu kaimiņvalstu finanšu tirgos. Galu galā tā varētu ietekmēt maksājumu sistēmu un Zviedrijas tautsaimniecību. Tāpēc Sveriges Riksbank ir ieinteresēta palīdzēt izvairīties no šādas situācijas, parakstot mijmaiņas darījuma līgumu ar Latvijas centrālo banku", norādījis Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess.
Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis norāda, ka banka šo atbalstu vērtē kā ļoti pozitīvu signālu ne tikai Latvijas valstij kopumā, bet arī Parex bankas klientiem. Viņaprāt, tas vēlreiz apliecina, ka situācija stabilizējas un bankas klienti var būt droši par saviem finanšu līdzekļiem, kas ieguldīti Parex bankā.
Savukārt LB savā komentārā norāda: "Ir noslēdzies būstisks sagatavošanas darbu posms ekonomikas un finanšu sistēmas stabilizācijā, un Latvijas valsts ir sākusi saņemt starptautisku atbalstu. Šodien noslēgtais mijmaiņas darījums ir Latvijas valdības iespēja no Zviedrijas un Dānijas saņemt līdzekļus, kur LB darbojas kā valdības finanšu aģents. Ja šāda nauda būs nepieciešama makroekonomiskai vai finanšu sistēmas stabililizēšanai, tā būs pieejama kā starpposms, vēl pirms Latviju sasniegtu EK vai SVF aizdotie līdzekļi."
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.









"Šie lēmumi ir svarīgi kontekstā ar Parex banku, lai viestu bankas klientos pārliecību, ka tai vajadzības gadījumā būs pieejami nepieciešamie papildu līdzekļi."
sadu parliecibu klientos vajadzeeja radiit 16.septembrii.. bet godmanis ar rimshevicu to neizdariija.. tagad daudz kas ir nokaveets
Es šaubos, vai Parekss bankas klientiem vēl ir kaut kripatiņa pārliecības, ka banku var reanimēt, ja nu vienīgi to nopirks kāda ārzemju- rietumvalstu banka ar labu reputāciju.
Es vēl joprojām nesaprotu, kā bankas uzraudzītāji atkal ir nogulējuši kādas Latvijas bankas iztukšošanu, jo tāda ir bijusi, jo naudu taču veda uz ārzemēm ar maisiem lidmašīnā!
Nemākam mēs savas tiesības aizstāvēt starptautiskajās institūcijās... skumji. Varu saderēt, ka Igauņi to izdarīs daudz veiksmīgāk.
līdz 500 000 000 euro?! mijmaiņas darījums? par kādu kursu ir runa? par kādiem aizdevuma procentiem ir runa?
Skumji!
Nez kapēc liekas, ka beigās tiks pateikts - dasrījām, ko varējām bet parex glābt neizdrevās, nu, ko lai dara! Iespaids, ka ne ekonomika kā tāda, nekas cits , izņemot šo te "glābšanas operāciju" un "pārņemšanu"' valdību neinteresē, un tas parex pusmiļjardu jau apēdis un 'prasa vēl un vēl, kā tāds matērijas rijējs "melnais caurums" visumā. Ka tūlīt atkal nav jāmeklē aizņēmums, šo jau parex vien aprīs!
Ja līdz šim parādsūdos līdz ausīm bija privātpersonas un uzņēmumi, ta tagad beidzot visa valsts "nostāsies uz kājām" parādsūdu bedres dibenā. Atliks vien gaidīt velnu komandu nostāties uz rokām .
kgb un cionistu mēris iesācis ari Skandināvijas saplosīšanu.
Esmu idiote, bet nesaprotu, KUR paliek tie miljardi, kuri nozūd no bankām? Taču kādās kabatās? Jeb izplēnē visumā, kur tos vairs NEVAR ATRAST? Kā var būt sods par 50 miljardiem TIKAI PIECI?
Idiotiem grūti dzīvot uz šīs pasaules! SOS!
Jūs domājat, ka no pārējām bankām neņem naudu ārā? Ņem un kā vēl, tikai viņām ir mātes bankas, kas var " piešpricēt" kādu uztura bagātinātāju...
Nebrīnīsšos, ja piešķīrējvalstu centrālo 'banku vadītājiem algas būtu zemākas, nekā Rimševicam. Vismaz ASV kolēģi viņš ar savu algu ir pārsitis.
KAMPĒJI , RĪKĻU RĀVĒJI , TAUTAS BENDES , BANDA
224 valsts aģentūras............................!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! !!!!!!!!!!!
224* vismaz 11aģentūras padomnieki * vismaz 1000 latu alga = 2, 5 miljardu latu gadā
Man trūkst komentātu , domāju Jums arī !!!
Secinājums viens : bez aģentūrām LATVIJAI PAT KREDĪTI NAV VAJADZĪGI !!!
ši stāsts nedaudz atgādina sabiedrības padibeni, kurš dažās dienās (priecājoties par trenkajām dienām) notriecis savu nožēlojamo aldziņu un lūdzot no darba devēja aizdevumu polšam un maizītei apsola viņam visu mūžu kalpot par minimālo aldziņu...
Es apsveru, vai Jūs idiote, ka nesaprotiet, vai nesaprotiet tāpēc , ka idiote. Kā mēs visi dažkārt jūtamies. Bet, ja piekrītiet, tam, ka esiet bidiote, tad faktiski tāda neesiet, jo idioti noliedz paši sevi un, ja kāds pamana , apvainojas. Bet nauda fakltiski nemaz reāli neeksitē. Tie parādi ir virtuāli, tāpat kā vituāli notiek maksājumi ar kredītkarti. Ir tāda EGO karte un vēl citas tik pat IDIOTISKAS tērētājam, bet ģeniālas bankai. Tu dabū preci, naudai reāli neesot. Bet savtīgie augļotāji tāpat,tērē to, ko aizdod emisijas banka.
Piemirsās pateikt, ka Jūs šodien labi izskataties (es arī esmu idiots. Tomēr vārds ARĪ, nav vietā, jo Jūs idiotE, bet es idiotS.
Tas ir labs un ļoti prātīgs darijums, taču es piekrītu "nn 15:49", ka to vajadzēja darīt krietni agrāk. Pat savlaicīgs paziņojums par nepieciešamā atbalsta sniegšanu mūsu pašmāju bankām gadījumā, ja tāda nepieciešamība radīsies, būtu mums ietaupījis veselu kaudzi naudas. Taču ir jārēķinās ar to, ka čammāšanās maksā dārgi...
Nevis viņi aizdod, bet gan mēģina noturēt latu. :)))
P.S.
Šķību ēku var noturēt, var, tik tas lielais jautājums -cik ilgi, biedri, ja šī ēka ir valsts ? :)))
Kad galu galā sabiedrība tiks iepazīstināta ar to 'makroekonomiskās stabilizācijas plānu', kas ir nosacījums aizdevuma saņemšanai ?? Atkal muhļī....
Kā tas ir - aizdevums apmaiņā pret Latvijas latiem? Vai nu aizdevums, vai arī apmaiņas darījums, bet te kautkāda ņipoņatka... Au, ekonomisti!!!
Nu šis nav aizdevums, tie ir eiro resursi, kas pieejami apmaiņai pret latiem ar nosacījumu, ka k-kad, Latvijas banka paņem savus latus atpakļ un par tiem samaksā ar eiro. Zviedri un Dāņi uz to mazliet drošvien nopelna. A eiro iespējams noderēs parexam un tam nebūs jānodarbojas ar latu mainīšanu pret eiro...
Lai nu kas, aizdevums tas gluži nav...
kas man sacis, uz kaadaam procenteem ta tiek sitais izdevums izniegts un kur nemsim naudu atmaksai
Kurs ir tikai PRET ZELTA LATIEM. GODMAŅAŠĶĒLESsaeimai JĀPAZŪD.