Piektdiena, 19. marts
Maģistrālei, kuru paredzēts celt paralēli Brīvības ielai, lai atslogotu iebraukšanu un izbraukšanu no galvaspilsētas, izvēlēts trešais novietojuma variants. Tā aptuvenās izmaksas var pārniegt 200 miljonus latu.
Pirmajam jaunās Ziemeļu maģistrāles posmam, kas sāksies Berģos un starp Brīvības ielu un Ķīšezeru stiepsies līdz Meža kapiem, Rīgas domes attīstības komiteja trešdien noteica atrašanās vietu. No vairākiem variantiem izvēlēto speciālisti ieteica kā lētāko un videi draudzīgāko.
Diena jau rakstīja, ka tā dēvētais Brīvības ielas dublieris ir pirmais posms vērienīgākam projektam — Ziemeļu transporta koridoram, kura galvenais uzdevums ir atslogot pilsētas centru no tranzīta kravu plūsmas. Visu 28 kilometrus garo un vairāk nekā 700 miljonu dārgo koridoru no Berģiem pāri Daugavai un līdz Jūrmalas pierobežai plānots pabeigt 2018.gadā. Brīvības ielas dublieri nodot lietošanā varētu kādu gadu agrāk.
Vai izdevīgs iedzīvotājiem?
Maģistrāles posmam blakus Brīvības ielai sākotnēji tika piedāvāti trīs iespējamie varianti. Ietekmes uz vidi novērtējums parādīja, ka par pieņemāmko uzskatāms tieši trešais. "Tas mazākā mērā pietuvojas pie bioloģiskām vietām Ķīšezera krastā un pie Bābelīša ezera," norāda projekta vadītājs Gatis Pāvils. Arī iedzīvotāji tam sabiedriskajās apspriešanās devuši priekšroku. "Dzīvojamās mājas, ja tādas ir, ir ļoti nedaudz. Pāsvarā tur ir šķūnīši, garāžas," atzīmē G.Pāvils un piebilst, ka šie īpašumi tiks atpirkti.
Līdz šim skaļākus protestus pret trešo variantu izteikuši 12 stāvu mājas Ezermalas ielā 2a iedzīvotāji, jo ceļš ies tikai 50 metru no viņu dzīvokļiem. Kā norāda G.Pāvils, šai mājai, visticamāk, būs jāveic trokšņus apslāpējošu logu ielikšana, ko darīs par būvētāju līdzekļiem. Prettrokšņu pasākumi paredzēti arī citās vietās.
Kritiskus vārdus dubliera izvietojumam velta arhitekts Pēteris Bajārs, uzsverot, ka citur pasaulē automaģistrāles dublē dzelzceļa līnijas. "Trokšņi vienuviet, smakas vienuviet. Viens akustiskais ekrāns, un lieta darīta," viņš raksta blogā portālā diena.lv. Taču tagad Čiekurkalna iedzīvotājus no vienas puses skars dzelzceļš, no otras — daudzjoslu maģistrāle.
Ceļa projektētāja, SIA BRD projekts, valdes priekšsēdētājs Jānis Bidzāns atklāj, ka ideja par ceļu pie sliedēm tika apsvērta, taču to bijis sarežģīti realizēt daudzo krustojumu mezglu dēļ trases malās. Turklāt šāds maģistrāles novietojums būtu nepareizs no ekonomiskā viedokļa, jo sliežu pusē "būtu mirusi" attīstība, viņš piebilst.
Varēs braukt līdz 90 km/h
Trešdien komitejas sēdē pret trešo variantu iestājās opozīcijas deputāts Mārtiņš Greste (JL) norādot, ka tas slīpi šķērso Juglas upi, kas var sadārdzināt tilta būvniecības izmaksas. Turklāt trešajam variantam vietām ir strauji līkuma rādiusi, kas traucēs autovadītājiem attīstīt pietiekami lielu braukšanas ātrumu.
"Vidējais latvietis tur izbrauks pāri 100 km/h, acis nepamirkšķinot," pārmetumam nepiekrīt J.Bidzāns. Viņš skaidro, ka līkumu rādiusi visiem variantiem atbilst noteiktajiem standartiem un nozīmīgākos ceļu mezglos atļautais braukšanas ātrums nedrīkstēs nepārniegt 70 km/h. Savukārt taisnākajos trases gabalos ar trim joslām katrā braukšanas virzienā būs atļauts braukt ar 90 km/h.
G.Pāvils atzīmē, ka tehniskās lietas vēl tiks precizētas skiču projektā, kura izstrāde tiks sākta tūlīt pēc domes balsojuma.
Ceļā privātīpašnieki
Projekta virzītāji kā īpašu izvēlētā varianta plusu min to, ka tas iezīmēts attīstības plānā, tādēļ arī izmaksātu mazāk. Pēc attīstības departamenta pērnā gada aplēsēm būvniecības izmaksas varētu būt 166—208 miljoni latu, savukārt otrajam — līdz 217 miljoniem, bet pirmajam — līdz 400 miljoniem. Līdzekļi celtniecībai vēl nav atrasti, taču plānots piesaistīt investoru.
Šajās summās sākotnēji tikai ieplānoti arī līdzekļi zemju atpirkšanai, taču šobrīd domei nav detalizēta informācija, kādi īpašumi būs jāatsavina un cik tas maksās, saka G.Pāvils. Pēc domes pasūtījuma SIA Latio 2006.gadā veica atsavināmo nekustamo īpašumu novērtējumu, kurā konstatēts, ka zem dubliera maģistrāles pilsētai un valstij pieder 80 zemesgabalu, savukārt privātpersonām — 75. Izvēlētajam trešajam variantam īpašumu vērtība bija mazāka nekā, piemēram, otrajam, taču vajadzīgs ilgāks laiks, lai vienotos ar īpašniekiem, kuru ir vairāk.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Tā nav kļūda, tas ir humoriņš, apgalvo Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Antra Laumane, vaicāta, kādēļ biroja kūrētajā Lieldienu kampaņā pie rīdzinieku mīļākajām...
Kāds piedzēries autovadītājs ceturtdien ar savu auto uzbrauca pa pa Brīvības pieminekļa pakāpieniem.
Krastu pārplūšana Rīgai šogad, visticamāk, nedraud, jo pilsētu pasargā Salaspils hidroelektrostacija (HES) un joprojām biezais ledus Baltijas jūrā.

Krastu pārplūšana Rīgai šogad, visticamāk, nedraud, jo pilsētu pasargā Salaspils hidroelektrostacija (HES) un joprojām biezais ledus Baltijas jūrā.
Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) konstatējis iespējamus pārkāpumus pašvaldības lielākā namu apsaimniekotāja Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) iepirkumos. Viņš lūgs domes...
Tā nav kļūda, tas ir humoriņš, apgalvo Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Antra Laumane, vaicāta, kādēļ biroja kūrētajā Lieldienu kampaņā pie rīdzinieku mīļākajām...






Un kad, lūdzu, BEIDZOT tiks izbūvēti NORMĀLI veloceliņi Rīgā. Kas ir gan videi draudzīgi, gan neprasa akustiskos vairogus iedzīvotāju logos? Toties varētu reāli atslogot auto pārblīvētās ielas.
Nu ja, to izmaksas jau laikam ir tik nelielas, ka nekas daudz nevar sabirt attiecīgo lēmēju un darītāju personīgajās kabatiņās?
Tad tik taisiet Dienvidu tiltus un Ziemeļu koridorus, bet vislabāk - personīgo Skuju taku!
Manuprāt, vispirms ir nepieciešams sakārtot Juglas virzienā esošo praktiski neizmantoto dzelzceļu pasažieru pārvadāšanai (elektrificēt un izveidot jaunas pieturvietas). Tas ievērojami samazinātu Brīvības ielas noslodzi. Otra iespēja - tramvaju Brīvības ielā no Ropažu ielas līdz Juglai pārcelt pa kreisi uz gandrīz neizmantoto brauktuves daļu, tādā veidā izveidojot pa 1 papildus joslai katrā virzienā. Un pēc tam tad var domāt par jauno trasi.
Pilnīgi piekrītu par veloceliņiem. Cilvēki savā domāšanā paliek "zaļāki", grib ar aktīvu dzīves veidu nodarboties, gan arī ekonomiskā krīze spiež. Taču riteņbraucējam nav kur palikt. Šie celiņi ir mazi, lēti, iedarbīgi.
bez ziemelu tunela tam visam nav isti jegas. pudeles kakls bus pie kapiem tagad.
Jā, atrāk vajag Juglas vrziena jaunas dzelzceļa vilciena pieturas, piem, Alfa, Vairoga iela un elektrificēt vismaz līdz Siguldai.... Lūdzu atrāk, jau pārāk vis novilcināts ....
Park and ride stāvvietām piepilsētā jau ar roku atmests, ka tā vietā par ielu runā?
Tiešām neizskatās, ka trešais ir tas labākais - straujais pagrieziens pie Jaunciema gatves kur būs pagara bremze, tad arī neērtākais pagrieziens pie Mežparka, kur būs tāda pati bremze (kāpēc šeit nevarētu izmantot jau gatavo ceļu ar divām joslām uz katru pusi un sadalošo daļu pa vidu?).
Vai nebija prātīgāk izvēlēties nevis 1 no 3 variantiem (nu gandrīz kā bērniem vai blondīnēm - ņem vienu no trim), bet ņemot vērā to, ka visu variantu ceļi gandrīz visā garumā krustojas, tos sadalīt pa posmiem, un izvēloties labākos posmus, izveidotos arī labākais ceļš!
Tāds ir rezultāts, ja transporta lietas Rīgā pārvalda divi tēbīšu dakteri Požarnovs un Birks! Nav sapratnes par šodien svarīgo un nākotnē iespējamo. Ņemas ap PARK& RIDE auto novietnēm tādās vietās, kur tās nav īpaši vajadzīgas. Laikam plāno tikai, kur vairāk var sabāzt kabatās.
Piekrītu Pēterim Bajāram. Brīvības ielas dublierim maksimāli vajadzētu iet blakus dzelzsceļa sliedēm. Ieguvumi-
1) blakus sliedēm ir praktiski neizmantota valsts zeme. gar sliedēm parasti ir aizsrdzības zona, kur 50m attālumā nedrīkst būvēt dzīvojamās ēkas.
2)labi un ērti ir maksimāli cieši sasaistīt dažādus transporta veidus. cilvēki var īsā laikā mainīt transporta līdzekļus- piemēram, atbrauc ar auto līdz pilsētai, tālāk ar vilcienu līdz centram, Imantai, lidostai utt.
3) blakus autoceļam un dzelzsceļam labas iespējas veidot park&ride
4) vietām, piemēram, čiekurkalnā dzelzsceļu var pacelt uz estakādes. vilciens augšā nevienam netraucē, apakšā izveido park&ride stāvvietas, veiksmīgi savieno jauno maģistrāli ar ropažu un brīvības ielām, blakus tramvajs un trolejbuss.
5) veidot kopīgu prettrokšņu barjeru, 2x ietaupot naudas līdzekļus
šo maģistrāli vajag veidot ātrgaitas, bet tajā pašā laikā integrēt esošajā pilsētas struktūrā. ķīšezera krastmalu atstāt dabai, putniem un cilvēkiem- dzīvojamās mājas, atpūtas zonas
Nu skatoties kartē liekas ka vislabākais variants būtu 1. variants pirmajā posmā 3. variants vidējā posmā un atkal 1.variants trešajā posmā. Tā varētu izvairīties no tā 90* pagrieziena un ceļa gar māju Mežciemā.
Savos spriedelējumos piekrītu gandrīz visiem komentētājiem. Gan par to ka vajag vairāk veloceliņu, gan par to ka vajag dzelzceļam vairak pasažieru pieturvietu, gan par teorētisko maģistrāli blakus dzelsceļam.
Mīnusi gan ir tādi, ka gar dzelsceļu nebūtu nemaz tik vienkārši izbūvēt, kur viņš jau tā ir iespiests gan pie dzīvojamām, gan ražošanas ēkām ar jau pieminētajiem krustojumiem. Un arī ar divriteni Latvijā tomēr nevar braukt visu gadu, bet gan tikai dažus mēnešus vasarā. Un pēc tam novietot divriteni arī nav kur. Nedz darbā, nedz pie klientiem, nedz pie veikaliem.
Man patīk tas citāts par vidējo latvieti, kas acis nepamirkšķinot līkumus ņem.
Skaidrs, ka tas dublieris ir vajadzīgs un par nākotni jādomā.
Ja 2018.gadā visu kā plānots pabeigs, tad dzīvi / satiksmi pilsētā tas atvieglos pamatīgi.
Tā gandrīz neizmantotā brauktuves daļa, ko pieminējāt, ir Ulmņlaikos uzbūvēts veloceliņš, kas patreiz tiek izmantots pilnīgi citiem mērķiem! Otrs tāds pats ir Vienības gatvē!
Vispār raksts nekorekts, bet bilde vienkārši maldinoša. Un pieņemu ka raksta autors Matīss Arnicāns nemaz nav apskatījies detalizētu maršruta karti un kā tas iet sasaistē ar Baltezera apvedceļu.
Apdzērušies visi, vai? Nevar taisnu ielu izprojektēt, ka šitādas zaķa cilpas sazīmējuši? Kaut kāds ārprāts, ne iela - un pie tam galvenā Rīgā!? Šausmīgs darbs - 2 ar mīnusu.
Bez šaubām jaunas ielas var būvēt - galu galā kaut kur nauda ir jāizlieto. Tomēr, ja šī jaunā iela nekalpos par apvadceļu, tā nekādu atslodzi nedos. Kā zināms no pieredzes, jaunas ielas un jauni ceļi izprovocē lielāku transporta dalībnieku skaitu, rezultātā palielinās transporta blīvums un labākā gadījumā iznākums paliek tas pats vecais. Būtisku atvieglojumu var dot tikai principiāla transporta sistēmas reorganizācija, viens no kuras elementiem ir park & ride princips.
28 km buves 10 gadus ,smiekligi.Jauzbuve 4-5 gados.Par kadu darba razigumu var runat,ja bakstisies 10 gasus?Dublierielai,protams,jabut un labi,ka kautko dara musu slaisti.
taču pat pamatskolniekam skaidrs, ka ar skaņu izolējošo logu ielikšanu iedzīvotāji netiks pasargāti ne no izplūdes gāzēm, ne vibrācijas, ne trokšna, jo , piemēram, vasarā cilvēki tur logus visus dienu vaļā. Apkārtējā vide ar maģistrāli 50 m no mājas neveidos vidi īspāi pievilcīgu.Pilsētai vismaz jāizmaksā normālas kompensācijas šiem cilvēkiem.