Sabiedrība

Jau vēstīts, šogad vasarā tika testētas elektroniskās aproces. "Izpētīta tika pirmās paaudzes elektroniskā uzraudzība — radio signālu uzraudzība, kas kontrolē, vai persona noteiktā laikā atrodas noteiktā vietā," skaidro IeM pārstāve Laura Karnīte. Orientējošās aparatūras izmaksas esot ap pieciem latiem vienam uzraugāmajam dienā.

Valsts probācijas dienests (VPD) norāda — aproces nav universāls brīnumlīdzeklis, un uzsver, ka galvenais risinājums dzimumnoziegumu recidīva mazināšanā ir resocializācijas programmas dzimumnoziedzniekiem, kas balstās psihoterapijas metodēs, taču tām nākamajā gadā nauda nav piešķirta. VPD izdevies vien sākt pilotprojektu vienā no Latvijas ieslodzījuma vietām 12 dzimumnoziedzniekiem.

Tikai viens no līdzekļiem

Elektronisko uzraudzību praktizē daudzas valstis, to skaitā Skotija, Anglija, Beļģija, Nīderlande, Itālija, Zviedrija, Dānija, Igaunija. Parasti radio signālu uzraudzību pasaulē piemēro kā mājas arestu — personai jāatrodas mājās noteiktās stundās, piemēram, naktīs. VPD priekšnieka vietniece Liene Zeibote norāda — dzimumnoziedzniekus ar šādu uzraudzību varētu kontrolēt tikai tad, ja viņu noziegumu raksturs ir specifisks — piemēram, viņi noziegumus tikai izdarījuši ārpus mājas naktīs. Piemēram, Lielbritānijā uzraudzību ar radio signāliem praktizē gan kā pirmstiesas uzraudzību, gan arī atsevišķos pirmreizēju noziegumu gadījumos, to arī mēdz piemērot nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Dānijā, piemēram, elektroniski uzrauga personas, kas tiesātas par braukšanu reibumā.

Satelītuzraudzība savukārt ļauj izsekot līdzi personu gaitām. Šādiem mērķiem to atsevišķos gadījumos izmanto Anglija, lai pārbaudītu, vai pedofili netuvojas bērnudārziem vai skolām. Satelītuzraudzību izmanto ļoti neliels valstu skaits, jo tā ir ļoti dārga metode — jāiegulda lieli resursi, reaģējot arī uz viltus izsaukumiem, tā kā tehnika mēdz pievilt.

Latvijā satelītuzraudzību nav iespējams ieviest. "Mežs, betona sienas, mūra mājas — tie visi ir šķēršļi, kas pārtrauc satelīta signālu. Risinājums būtu, ja palīdzība nāktu no mobilo pakalpojumu operatora signālu pārsūtīšanā, taču nesen darba grupā mobilo pakalpojumu operatori norādīja, ka viņiem nav intereses to ieviest, jo izmaksas ir ļoti lielas," Dienai skaidro Mihails Papsujevičs, VPD uzraudzības nodaļas vadītājs.

L.Zeibote stāsta — nevienā valstī elektroniskā uzraudzība netiek piemērota centralizēti dzimumnoziedzniekiem, to var izmantot tikai kā papildu kontroles līdzekli, lai pārbaudītu, vai persona pilda tiesas uzliktos pienākumus, piemēram, aizliegumu tuvoties bērnudārziem, pienākumu uzturēties mājās naktīs. Anglijas eksperti arī secinājuši — elektroniskā uzraudzība būtiski nemazina dzimumnoziegumu recidīvu, tā ir tikai viens no pārbaudes līdzekļiem.

Par dzimumnoziedznieka pagātni aizliegts informēt

Ja noziedznieks, kurš tiesāts par bērnu seksuālu izmantošanu, iznāk no cietuma un sāk kopdzīvi ar sievieti, kurai ir mazi bērni, dienesti nevar sievieti informēt par viņas drauga iepriekšējo sodāmību. Likumi neparedz atļauju informēt par notiesātā pagātni — ar šādu problēmu saskārušies Valsts probācijas dienesta (VPD) darbinieki. "Ir gadījumi, kad mūsu rokas ir par īsu," saka VPD priekšnieka vietniece Liene Zeibote. VPD iecerējis drīzumā likumos rosināt grozījumus, kas paredzētu informēšanas iespējas atsevišķos gadījumos, kā arī grozījumus, kas palīdzētu risināt ar notiesāto personu uzraudzību atklājušās problēmas.

Pērn no cietuma iznākušais vīrietis bija notiesāts par dzimumnoziegumu pret savām mazgadīgajām meitām. Iznācis no cietuma, viņš pārcēlās dzīvot citā rajonā, ģimenē, kur ir mazi bērni. Tā kā vīrietis bija VPD uzraudzībā, VPD darbinieki mudinājuši, lai viņš pats izstāsta jaunajai dzīvesbiedrei, par ko bijis tiesāts. Viņš to neesot vēlējies darīt. Sieviete joprojām par viņa pagātni nav informēta.

VPD arī saskārušies ar gadījumiem, kad pretēji tiesas uzliktajam papildu pienākumam nekontaktēties ar cietušo, likumpārkāpēji to turpina darīt. Piemēram, kāds no seksuālas vardarbības cietušais nepilngadīgais stāstījis VPD darbiniekiem, ka par dzimumnoziegumu nosacīti notiesātais vīrietis rakstījis viņam īsziņas. "Problēmu varētu atrisināt, ja mēs varētu kā pierādījumu iesniegt izdrukas par īsziņām, taču mēs šobrīd tādas nevaram sakaru operatoriem pieprasīt. Tagad pierādīšanas process ir daudz garāks — vajag paša cietušā liecības," vēsta L.Zeibote. Arī šīs problēmas risināšanai VPD iecerējis rosināt grozījumus likumā.

Piemēram, Lielbritānijā dienesti var informēt sievieti, kurai ir bērns, par drauga, kurš bijis tiesāts par dzimumnoziegumiem pret bērniem, pagātni. Kanādas pieredze liecina — ja par bērnu seksuālu izmantošanu tiesāta persona dzīvo tuvu skolai vai ēkā, kur mīt daudz bērnu, probācijas darbiniekiem ir tiesības brīdināt katru ģimeni un skolas direktoru, par ko bijis tiesāts kaimiņš. Ļoti retos gadījumos, ja noziedznieks ir sabiedrībai ļoti bīstams un pazudis no probācijas darbinieku redzesloka — masu medijos var tikt ievietota likumpārkāpēja fotogrāfija.

Lielbritānijā bija gadījums, kad kāds vīrietis seksuāli izmantoja bērnus, viņus pievilinot klauna kostīmā. Viņam iznākot brīvībā tiesa kā papildu pienākumu viņam aizliedza tērpties klauna kostīmā, taču vīrietis kostīmu uzģērba un atkal nonāca cietumā.