Sabiedrība

Laikā, kad visapkārt skan žēlabas par postošo krīzi un Latvijas drūmo nākotni, ir arī cilvēki, kas par krīzi nežēlojas. Gluži pretēji — viņi sadūšojušies izmantot iespēju, lai sāktu jaunu biznesu

Ko tad man darīt krīzes laikā — sēdēt mājās uz dīvāna un gaidīt, kad krīze beigsies? 26 gadus vecais uzņēmējs Aleksandrs Sokolovs negribēja ļauties šādai "pārziemošanas" taktikai, tādēļ nolēma, ka ekonomikas krīze viņu neatturēs no ieceres dibināt jaunu uzņēmumu. Aleksandrs kopā ar biznesa partneri Katrīnu Leiškalni nesen nodibinājis kreatīvo aģentūru Impact Media Group, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu, mārketinga un sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu.

Labāk strādāt sev, nevis citiem

"Dažiem krīze aizver durvis, bet citiem tās tiek atvērtas," secina Katrīna. Viņa spriež, ka jaunais uzņēmums zināmā mērā ir ieguvējs, jo paveras iespējas ar zemāku cenu pārvilināt klientus no lielākām aģentūrām. Aleksandrs un Katrīna nešaubās, ka viņu jaunais uzņēmums izdzīvos krīzes apstākļos, jo tagad reklāmai ir īpaši svarīga loma, tā nosaka uzņēmumu izredzes gūt virsroku

konkurences cīņā. "Grūti iedomāties situāciju, ka nebūtu reklāmas, ja nu vienīgi pēc atomkara," prāto Sokolovs.

Viņam jau ir pieredze biznesa veidošanā, jo Aleksandrs ir pazīstams fotogrāfs, kuram ir sava fotostudija. 25 gadus vecā Katrīna pirms iesaistīšanās šajā biznesā bija mārketinga direktore modes apģērbu tirdzniecības uzņēmumā. Abi secinājuši, ka savā biznesā var izdarīt vairāk un nopelnīt labāk, nekā strādājot citu labā. "Agrāk mēs strādājām citiem, tagad darām visu to pašu, bet paši esam sev priekšnieki," secina Sokolovs. Leiškalne nenoliedz, ka bijuši cilvēki, kas centušies atturēt no domas par sava biznesa sākšanu, tomēr citi novērtējuši Katrīnas un Aleksandra drosmi. Jaunie uzņēmēji apzinās, ka vēl ļoti daudz jāstrādā, lai nostiprinātu savu uzņēmumu, bet viņi nebaidās no grūtībām. "Es jau nemaz nebiju sacerējusies, ka mēneša laikā kļūšu par miljonāri," stāsta Katrīna. Aleksandrs atbild ar joku: "Miljons nav nemaz tik daudz!"

Par savu biznesu domā tikai retais

Lai gan par savā biznesā nopelnītu miljonu sapņo daudzi, Latvijā nav daudz cilvēku, kas būtu uzdrošinājušies spert soli sapņa piepildīšanas virzienā un nodibināt savu uzņēmumu. Statistikas dati liecina, ka Latvijā uzņēmēju ir ievērojami mazāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs, nemaz nerunājot par ASV. SKDS aptaujā, kas tika veikta pēc Rīgas domes uzņēmējdarbības koordinācijas centra pasūtījuma, 67% aptaujāto atzina, ka Latvijai vajadzētu vairāk uzņēmēju. Taču tikai 12% aptaujāto paši ir domājuši par uzņēmuma veidošanu.

Starptautiski pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā nebūt nav tik slikta, lai atmestu domu par savu biznesu. Pasaules Bankas pētījums Doing Business 2009 liecina, ka uzņēmējdarbības vides ziņā Latvija ieņem 29.vietu pasaulē, šis rādītājs ir labāks nekā tādām Rietumeiropas valstīm kā Francija, Spānija un Itālija.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis spriež, ka izveidot un reģistrēt jaunu uzņēmumu Latvijā ir samērā viegli: "Latvijā ir diezgan vienkārša uzņēmumu reģistrācijas procedūra un īss reģistrācijas laiks, ne pārāk liels nepieciešamais starta kapitāls." Pasaules Bankas pētījuma dati rāda, ka Latvijā, lai nodibinātu nelielu uzņēmumu, jāveic piecas procedūras (jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā, jāatver konts bankā u.c.), kas kopumā aizņem vidēji 16 dienu. Igaunijā ar to var tikt galā septiņās dienās, bet Lietuvā vajag 26 dienas. Katrā ziņā mūsu uzņēmējiem klājas daudz vieglāk nekā Dienvidamerikas valstī Surinamā, kur, lai nodibinātu uzņēmumu, jāiziet 13 procedūras, kas var aizņemt 694 dienas jeb gandrīz divus gadus.

Pietrūkst naudas un zināšanu

Latvijas ekonomikas krīze atspoguļojas arī uzņēmumu reģistrācijas datos, jo saskaņā ar Lursoft statistiku pagājušogad Latvijā reģistrēti 11 347 jauni uzņēmumi un komercsabiedrības. Tas ir par 20% mazāk nekā gadu iepriekš. SEB bankas eksperts Rudzītis prognozē, ka šī tendence turpināsies arī šogad. "Diemžēl ekonomikas kritums būtiski ietekmē gan uzņēmumu maksātspēju, gan arī vēlmi iesaistīties uzņēmējdarbībā. 2009.gadā jaundibināto uzņēmumu skaits būs par 20—25% mazāks nekā 2008.gadā." Uzņēmēju aktivitātes pieaugums bija vērojams pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tagad vērojama atgriešanās 2003.—2004.gada līmenī.

Edmunds Rudzītis spriež, ka pašlaik, kad kredīti kļuvuši grūtāk pieejami, cilvēkus no iesaistīšanās uzņēmējdarbībā attur arī neziņa, vai izdosies dabūt nepieciešamos resursus uzņēmuma attīstībai. Pagājušogad veiktais SEB pētījums liecina, ka uzņēmējiem, lai sāktu biznesu, nepieciešams vidēji 4000 latu. Aptaujas rāda, ka lielākie šķēršļi, kas cilvēkus attur no sava biznesa sākšanas, ir finansējuma, zināšanu un pieredzes trūkums. Hipotēku bankas pētījumā par jaunajiem uzņēmējiem, kas jau iesaistījušies biznesā, viņi saviem kolēģiem iesaka pirms uzņēmuma dibināšanas rēķināties ar vairākiem faktoriem: jābūt gataviem strādāt vairāk nekā pirms tam, nedrīkst padoties pirmajām grūtībām, kā arī jārēķinās, ka uzņēmējdarbības sākumā izdevumi var daudzkārt pārsniegt ieņēmumus.

Nedrīkst apstāties

"Uzņēmējdarbība ir cīņa, ko jāprot izcīnīt ilgtermiņā," secina nesen dibinātā uzņēmuma Radispect valdes priekšsēdētāja Ineta Dundure. Šī firma iecerējusi Latvijā ražot precīzas iekārtas radiācijas mērīšanai. Iekārtas varētu izmantot robežkontroles punktos, kur notiek radiācijas līmeņa mērīšana, kā arī metāllūžņu savākšanas vietās. Radispect mērķis ir par pieņemamu cenu radīt iekārtu, kam būtu pietiekami augsta jutība, lai efektīvi atklātu apslēptus radiācijas avotus.

"Mums ir iesākta sadarbība ar Ukrainas zinātniekiem, tiks piesaistīts Cietvielu fizikas institūts, Vidzemes augstskola." Dundure informē, ka jaunais uzņēmums radīts uz līdzšinējā uzņēmuma Dozimetrs bāzes, jo speciālistiem jau ir vairāk nekā 10 gadu pieredze radiācijas mērinstrumentu ekspluatācijā, tādēļ ir cerības uzlabot šo iekārtu parametrus un iespējas. "Ekonomikas krīze nenozīmē apstāšanos. Ir jādomā par attīstību ilgtermiņā. Vārds "krīze" nedrīkst paralizēt domāšanu, jo tas uzņēmējus iznīcinātu. Jādomā daudz elastīgāk, it sevišķi šajos netradicionālajos apstākļos," uzsver Dundure.

Lutināšanas bizness

Par jaunām iespējām domā arī tirdzniecības uzņēmums Klang, kas nesen sācis netradicionālu interneta biznesu. Uzņēmums izveidojis interneta veikalu Klang! (www.klang.lv), kas piedāvā apgādāt mājsaimniecības ar visām ikdienā nepieciešamajām precēm no pārtikas produktiem līdz pat sērkociņiem. Līdz šim bija pierasts, ka interneta veikalos iespējams pasūtīt galvenokārt sadzīves tehniku un elektrotehniku, Klang! plāno piegādāt cilvēkiem arī visus vajadzīgos sīkumus. Klang valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis prognozē, ka viņa projekts varētu radīt nopietnu konkurenci lielveikaliem. "Krīze ir arī iespēja. Mēs izmantojam savu iespēju. No vienas puses, šis ir grūtākais laiks, kad sākt jaunu biznesu. No otras puses, sākot biznesu šādā laikā, mums ir iespēja uz ilgu laiku kļūt par vadošo spēlētāju tirgū."

37 gadus vecais Kuļikovskis ir pieredzējis uzņēmējs, kurš kopā ar partneriem darbojas gan pārtikas ražošanā, gan konsultāciju biznesā. "Šis nav ne pirmais, ne pēdējais uzņēmums, ko mēs dibinām." Kuļikovskis atzīst, ka jauna biznesa sākšana ir izaicinājums un tā pārvarēšana sagādā gandarījumu. Viņš stāsta, ka ideja par Klang! projektu dzimusi vēl ekonomikas "burbuļa" laikā. Sākumā bijusi doma par augstākā līmeņa piegādes servisu, kas būtu vērsts uz turīgāko slāni. Taču tagad bizness tiek paplašināts, lai interneta veikala pakalpojumus varētu atļauties arī vidusšķiras ģimenes. Klang! sevi dēvē par lutināšanas speciālistiem un apsola aiztaupīt braucienu uz lielveikalu, jo visu vajadzīgo varot aizgādāt līdz mājas vai dzīvokļa durvīm.

Kuļikovskis noraida iebildumus, ka šāds interneta veikala darbības modelis nav nekas jauns. "Tas nav vienkārši interneta veikals. Interneta veikalu var atvērt ar 2000 latu kapitālu, bet mēs esam ieguldījuši 500 000 eiro." Viņš lepojas, ka izveidots savs loģistikas centrs ar visu nepieciešamo aprīkojumu un 400 kvadrātmetru ledusskapi. Pēc viņa domām, izmaksu ziņā interneta veikals varēs konkurēt ar lielveikaliem: "Mēs nekad pilnībā neaizstāsim lielveikalus, bet mēs varam krietni ietaupīt cilvēkiem laiku."

Pārbaudes režīmā veikals darbojas jau vairākus mēnešus. "Piecus mēnešus mēģinājām ar slēgtu auditoriju. Bija svarīgi visu pārbaudīt: sākot ar to, kā aizbraucam pie klienta, kā sasveicināmies." Kuļikovskis stāsta, ka jaunajā uzņēmumā ir 11 darbinieku. "Pagaidām tiekam galā. Jā, caur asarām un asinīm, bet tāds ir jebkura biznesa sākums." Kuļikovskis atceras, ka viens no lielākajiem pārbaudījumiem bijis preču izvadātāju atlase. "Mēs zinājām, ka šie cilvēki būs uzņēmuma seja. Mums vajadzēja nevis vienkārši šoferus, bet gan ļoti inteliģentus cilvēkus. Etalons bija labas Šveices viesnīcas šveicars, kurš lepojas ar savu darbu. Viņš nav piena piegādātājs vai picu izvadātājs. Viņš neņem dzeramnaudu, jo mēs maksājam solīdu algu."

Kuļikovskis nenoliedz, ka sākumā vajadzējis risināt dažādas problēmas, piemēram, kā nodrošināt, lai piegādātā pārtika vienmēr būtu svaiga. "Mūsu konsultanti no ārzemēm ir šokēti par to, ka latvieši ir ķerti uz svaigumu. Viņi saka — jūs esat traki! Es varu nopirkt piena paku, noturēt mēnesi, pēc tam izdzert un nejutīšos piekrāpts. Latvieši uztraucas, ka līdz derīguma termiņa beigām palikušas divas dienas!" Kuļikovskis apgalvo, ka uzņēmums ir gatavs sadarboties arī ar Latvijas zemniekiem, ja viņi būs spējīgi izpildīt produktu kvalitātes un piegādes prasības.

Sapnis par Rietumeiropas tirgu

Klang! vadītājs nežēlojas par krīzes slikto iedarbību uz viņa biznesu. "Krīze mums neko sliktu nedara: pirmkārt, ir vieglāk runāt ar piegādātājiem, jo beidzot valda pircēju, nevis pārdevēju tirgus. Otrkārt, cilvēki, kam ir darbs, daudz strādā, pat 10—12 stundu dienā. Tādēļ viņiem no kaut kā jāatsakās, un mēs piedāvājam atteikties no lielveikalu apmeklēšanas." Kuļikovskis informē, ka viņa klientu pirmais pasūtījums parasti ir par pieciem, desmit latiem, bet nākamais dažkārt ir jau par 80, 90 vai 100 latiem. Uzņēmums plāno paplašināt servisu, piemēram, piedāvāt ķīmiskās tīrītavas pakalpojumus.

Klang! patlaban strādā tikai Rīgas reģionā, bet interese esot arī citās Latvijas pilsētās. Kuļikovskis neslēpj, ka Latvijas tirgus šim projektam būs par šauru. "Mūsu mērķis ir radīt nevainojamu sistēmu, ar ko mēs varētu iziet Rietumeiropas tirgū. Rietumeiropā lielveikala apmeklējums vairs nav nekāda ekstra, daudzi to uzskata par apgrūtinājumu." Arī zīmols Klang! esot radīts ar skatu uz Eiropu. "Zīmola izveidē piesaistījām speciālistus. Tas bija dārgs prieks. Izvēlējāmies vārdu Klang!, jo cilvēkiem, it sevišķi Vācijā, tas rada labas asociācijas. Turklāt šim vārdam nav sliktas nozīmes nevienā no Eiropas valodām."

Kuļikovskis sapņo, ka latviešu uzņēmējiem izdosies radīt pasaules līmeņa pakalpojumu, kaut ko līdzīgu Amazon vai Skype. Viņš ar cerībām raugās nākotnē. "Kad digitālā televīzija saplūdīs ar Wi?Fi (bezvadu interneta tīklu), pilnīgi iespējams, ka cilvēki TV reklāmas pauzēs varēs pasūtīt preces ar TV pulti. Mēs būsim tam gatavi.