Ceturtdiena, 18. marts
Visā ES Eiroparlamenta vēlēšanas jau notikušas, un Briseles stikla cietoksnī pamazām atsākas rosība, kura maijā bija atslābusi. Savēlēti tādu partiju pārstāvji, kuri līdz šim EP nebija pārstāvēti, arī politiķi un politiķes, kam šī būs pirmā pieredze. Uz ekrāniem, kur parlamenta ikdienas darbu laikā lasāms, kur notiek komiteju, politisko grupu, darba grupu sanāksmes, patlaban parādās skopas ziņas: «notiek grupas konsultācijas». Tas nozīmē - satiekas jaunievēlētie deputāti, kuri veido pamatu Eiroparlamenta turpmākajam darbam. Notiek politisko grupu jeb frakciju veidošanās un pārveidošanās, diplomātiska «tirgošanās» par amatiem, par to, kurš deputāts strādās kurā komitejā, bet kas tiks saņemts pretī, ja kādam nākas atkāpties no savām pozīcijām. Tā ir normāla procedūra, kas notiek katra jauna EP sasaukuma darba sākumā. Līdz vasaras saulgriežiem politiskās grupas jau būs izveidotas, komitejas sadalītas. Atšķirībā no Latvijas, kur darbs komisijā Saeimas deputātam skaitās papildu pienākums, EP tas ir galvenais darbības veids. Katrs EP deputāts vienā komitejā ir balsstiesīgs, bet vienā - ar aizvietotāja tiesībām. Nozīmīgas ir arī starpparlamentārās sadarbības grupas ar trešajām valstīm - Krieviju, Ķīnu, Ukrainu, Gruziju, Āfrikas valstīm.
Diemžēl šajā svarīgajā procesā mūsu astoņi deputāti nevar tā īsti piedalīties. Ir tādi vēlēšanu līderi un līderes, par kuriem nav šaubu, ka viņi EP pārstāvēs Latvijas vēlētājus. Tomēr pat tie nevēlas, lai jau tagad tiktu dēvēti par EP deputātiem - politiskā pieredze liecinot, ka pat daži plusi vai mīnusi var mainīt visu ainu. Tas neizslēdz neoficiālas konsultācijas Eiroparlamentā, taču šādām sarunām valsts dotais mandāts tomēr ir daudz drošāks pamats. Daudz kas atkarīgs arī no konkrēto deputātu pieredzes, zināšanām, interesēm un izpratnes, kā strādāt EP.
Mūsu deputātiem, salīdzinot ar iepriekšējā sasaukuma Latvijas pārstāvjiem, ir liela priekšrocība - iespēja izanalizēt ne tikai iepriekš paveikto, bet jau savlaicīgi izzināt dažādas EP darba nianses, kas var stipri palīdzēt Latvijai labvēlīgāku lēmumu pieņemšanā. Taču daudz kas jau jāizdara tieši tagad, šķietamā miera periodā. «Kā jūgsi, tā brauksi» - senā zemnieku gudrība ļoti labi raksturo šī laika nozīmi.
Diemžēl Centrālajā vēlēšanu komisijā, kad zvanīju uz informatīvo tālruni, uz manu jautājumu - kad būs EP vēlēšanu galīgie rezultāti? - atbildēja: «Pēc divām, trim nedēļām.» Tātad vēlākais - pat 1.jūlijā, laikā, kad «lielais tirgus» Eiroparlamentā būs beidzies. Piezvanīju preses dienestam. Ziņas bija labākas: rezultāti varētu būt jau jaunnedēļ. Izrādās, CVK jau vairāki cilvēki skaidrojuši, cik nozīmīgi šo procesu paātrināt.
EP un pašvaldību vēlēšanas ir milzīgs darbs balsu skaitītajiem un visai CVK. Taču tas jau bija zināms, ka Latvijas pilsoņiem sniegtās demokrātiskās iespējas svītrot un plusot sarakstu pēc tam prasa daudz laika, lai visu kārtīgi un precīzi sarēķinātu.
Taču ES vairs neesam iesācēji, nevaram taisnoties, ka, lūk, kaut ko nezinām vai neesam sapratuši. EP deputātu saraksta apstiprināšanai vajadzēja būt prioritātei, bet šis ir politisks lēmums, kuru nevar pieņemt pati CVK. Bet acīmredzot Latvijas politiķi pakļāvušies aplamajam viedoklim, ka, lūk, tas Eiroparlaments ir tāda «Briseles sanatorija», kur vēl piemaksā lielu naudu. Ja viņi būtu lasījuši Lisabonas līgumu, pirms to ratificēja, tad zinātu, ka EP tiek paredzēta daudz lielāka ietekme uz ES likumdošanu, koplēmuma procedūra, kad EP var koriģēt ES Padomes nostādnes, ir daudz vairākās jomās.
Mūsu politiķi EP, kuriem rūp Latvijas intereses, ir spēcīgas personības (par tiem, kam Latvija nav galvenā prioritāte, nerunāšu). Viņi cīnīsies, lai strādātu valstij nozīmīgās komitejās - lauksaimniecības, enerģētikas un rūpniecības, transporta, reģionālās attīstības, ārlietu. Bet var arī gadīties, ka vilcināšanās dēļ mūsējie saņems to, kas būs palicis pāri - piemēram, sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības, sociālo jautājumu vai attīstības (jeb palīdzības mazattīstītajām Āfrikas un Latīņamerikas valstīm) komitejas. Tad šīs palīdzības iespējas Latvijai būs stipri ierobežotas.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Māmiņu kluba vecāki meklē domubiedrus un iespējas Satversmes tiesas (ST) spriedumu par vecāku pabalstu samazināšanu strādājošajiem vecākiem pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tiks...
Mums šobrīd nav šaubu par to, ka nodokļus vairs nevajadzētu celt, izņemot nekustamā īpašuma nodokli, un šī apņemšanās būs spēkā arī pēc vēlēšanām, otrdien intervijā Latvijas Avīzē...
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš komentējis Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktora Efraima Zurofa izteikumus par 16.marta leģionāru atceres pasākumiem Rīgā. E.Zurofa izteikumus...


Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš komentējis Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktora Efraima Zurofa izteikumus par 16.marta leģionāru atceres pasākumiem Rīgā. E.Zurofa izteikumus...
Māmiņu kluba vecāki meklē domubiedrus un iespējas Satversmes tiesas (ST) spriedumu par vecāku pabalstu samazināšanu strādājošajiem vecākiem pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tiks...
Latvijā pilsoniskā sabiedrība dzīvo pati savu dzīvi, kas sakņojas padomju laikos, viedokli Latvijas Avīzē pauž sociologs Latvijas Faktu direktors Aigars Freimanis. Tā viņš izskaidro iedzīvotāju...







Esam gatavi un viss buus labi.
Piekrītu, nav normāli, ka nedēļas laikā nevar saskaitīt plusus / mīnusus. Bez tam pašvaldību vēlēšanās taču viss jau sarēķināts, šodien oficiāli zināmi arī Rīgas rezultāti. Diemžēl Latvijai tipisks risinājums varētu būt nākamreiz vispār nedot iespēju koriģēt sarakstus. Lai nabaga skaitītāji nepārstrādājas :)
P.S. Aija, Jums pašai vajadzētu kandidēt vēlēšanās, labi protat visu izskaidrot vēlētājiem :)
Paldies par P.S.:) Man patīk būt par starpnieku starp vēlētāju un EP deputātu. Un rakstīšana par ES un it īpaši par Eiroparlamentu tā, lai būtu interesanti arī lasītājiem, ir liels, bet pārvarams izaicinājums.
Bet Jūs patiesībā - kaut neapzināti - pievērsāt uzmanību vēl vienai tēmai: EP deputāti nav vienīgie, kas Eiroparlamentā strādā Latvijas labā. Vislabākais rezultāts ir tad, ja ap katru no viņiem ir spēcīga komanda, turklāt komandas nevis sacenšas, bet sadarbojas. Iepriekšējā sasaukumā mēs, no UEN, ļoti sekmīgi sadarbojāmies gan ar "liberāļu" Gundaru Romanovski (Georga Andrejeva padomnieks), gan Eiropas Tautas partijas Elīnu Melngaili (Valda Dombrovska padomniece) un Mārtiņu Zemīti (Riharda Pīka padomnieks).
Es , savas vientiesības dēļ, esmu pārliecināts, ka Eiropas lielākā problēma ir līdzība ar Bābeles zikurātā notiekošo, kas to sagrāva. Kamēr turpināsies pārliecība par katras valsts interešu aizstāvību ES parlamentā, tā vietā lai šo likumdevēju motivētu darboties tikai visas ES interesēs, birokrātiska matu skaldīšana, nepārtrauktu ķildu pavadīta, vien turpināsies.
Problēma ir tāda, ka lielvalstis Eiroparlamentā diezgan nekautrīgi aizstāv savas, nevis kaut kādas kopīgās Eiropas valstis. Ja Latvijas deputāti to nedarīs, tad zaudētāji būsim tikai mēs. Vācija vai Francija par Latviju kā ES daļu nerūpēsies - uz to varat arī necerēt. Nu, ja jau uz likmes būs visas ES ekonomika, kā tas ir tagad, tad jau par mums atcerēsies gan. Bet vai ir vērts tikai tādā, pārāk jau nu radikālā veidā pievērst sev ES lielvalstu uzmanību?
Birokrātiska matu skaldīšana notiek galvenokārt EK ierēdņu kabinetos, nu, vēl COREPER, EP nodarbojas ar kaut ko citu.
Tieši to jau es domāju un tieši tas man šķiet komiski, kad dzirdu par Eiropas progresīvajām idejām. Vistrakākais ir apstāklis, ka šīs lielvalstis arī savā starpā rauj to deķi katra uz savu pusi, kas draud ar sedziņas saraustīšanu gabalos. Arī "veco", kas "ecējas"kopš Eiropas kopienas laikiem dalībvalstu augstprātība man šķiet komiska, bet tas , droši vien mana plānprāta dēļ, senuma iniciēta. Sevišķi es smejos vienmēr, kad jāpiedalās atspoles pasākumos starp Strasbūru un Briseli.
Ir jau arī labas idejas Eiroparlamentā, un to varu teikt nevis tapēc, ka strādaju EP un "jāatpelna naudiņa", bet gan tādēļ, ka visā neskaitāmo jautājumu birumā tomēr izdodas saredzēt kaut ko tiešām jēdzīgu. Varbūt tas izklausās jocīgi, bet man liekas - Latvijai daudz vairāk vajadzēja un vajag izdabūt no Lisabonas stratēgijas, kas man neliekas tikai kā "PSRS idejas par ASV pabākšanu un apsteigšanu" Eiropas variants.
Nu ja, labākais, kas patlaban notiek - EK jau nāk klajā aer Baltijas reģiona attīstības statēģiju, kas ir Latvijas deputātu Lielais Darbs, strādajot Baltijas intergrupā, kas īstenībā ir tāds kā interešu pulciņš. Bet kaut kā tomēr izdevās. Astoņas valstis nāca EK ar savu piedāvājumu, un izdevās dabūt cauri...
Atvainojiet, bet man patīk ļaudis uzrunāt vārdā(sevišķi jau simpātiskus sievišķus), tā izrādot cieņu vecāku izdomai. Taisnība par labajām idejām, bet pamēģiniet mazināt to smagnējību, kas dažkārt liek jaunai idejai novecot , kamēr tā sāk darboties. Es noteikti to atbalstīšu. Lisabonas līgumu noteikti ir nepieciešams koriģēt, ņemot vērā Eiropā izplatīto nacionālo tuvredzību, bet arī tas jādara nezaudējot laiku. Visu to padarīšanu gaitas temps ļauj cerēt sagaidīt otro atnākšanu, ja vien cilvēka mūžs dotu tādu iespēju.
Par Lisabonas līgumu piekrītu. Neesmu tā "fanu kulba biedre", ceru, ka izdodies kaut ko tomēr mainīt.
Smagnējība, lēnums - nu tur jau nav pretargumentu:(((
Bet man EP patīk tas, ka te ir cilvēki, kas nav uzkalpojušies kā ierēdņi, kas reizēm EP nonākuši visādu nejaušu sakritību rezultātā. Un tad ir interesanti vērot, kā viņi ietekmē šo rātni ritošo ES dalībvalstu sastāvu.... Rezultāti mēdz būt neprognozējami. Tāpēc aizstāvu Eiroparlament aideju kā tādu, jo, ja visa lemšana būtu tikai EK un EPadomes rokās, tad mēs redzētu tikai smuku galarezultātu un nesaprastu, "no kurienes tam aug kājas".
Esmu gatavs visus spēkus veltīt parlamenta pilnvaru pastiprināšanai, ja tā var teikt, EK atstājot racionāla lēmumu izpildītāja lomu. Bet EPadomi vispār derētu atstāt tik vien kā vēsturiskās fotogrāfijās. Tāpēc jau ir nepieciešamas Lisabonas līguma korekcijas, vienīgi ļoti rūpīgi jāapsver kā mazināt nacionālo īpatnību izraisītās domstarpības. Protams ļoti nepieciešama ir ļaužu izklītošana, pie kam nevis sporādiskos busiņu pasākumos, bet skolu prgrammās un vidējai paaudzei , sevišķi kam bērni, kaut ko interesantu piedāvājot ar neuzkrītoši izglītojošu zemtekstu. Tad ir cerība, ka izaugs patiesi Eiropas pilsoņi, nevis iesistīti skeptiķi.
Ja man nebūtu darīšana ar "niku", tad nekavējoties Jūs aicinātu pulkā...(Tagad tikai varu minēt, ar ko darīšana:))
Man rodas pārliecība,. ka patiesībā šādu "seno" un "Sestdieņu" ir pietiekami daudz, lai varētu tā normāli un bez "eirooptimisma spīduma"acīs runāt par šiem jautājumiem, padarot tos saprotamus arī citiem. Tagad tikai varu minēt, ar ko darīšana:)
Patiesībā Eiropas lietas ir ļoti interesantas, un tās iespējams izstāstīt tā, ka cilvēki vēlas arī jautāt un dzirdēt vēl. "Busiņi" ir labi kā pārvietošanās līdzeklis, bet ļoti atgādina 20.gadu "aģitpropu" padomju Krievijā. Bet tieši šis Eiro-aģitprops radījis reakciju - kam mums tā Eiropa, neko nedod, visu nelaimju sakni meklējiet ES...
Es lietoju "niku", jo nevēlos, kam mana viedokļa vērtējumā iejaucas manas personas iespaids, kā piem. Jūsu glītais foto noteikti iniciēja manus komentārus, ja tā varētu teikt. Un tik vien piebildīšu, ka , diemžēl, mūsu publikai autoritāte var pateikt muļķību, ko noklausīsies un pat sāks apspriest, kamēr nepazīstams ierindas cilvēks velti centīsies pat objektīvi ģeniālu domu aizdabūt līdz vērtējumam. Nu ES parlamentā dažkārt notiek kas līdzīgs, bet ne tik smagi. Bet neraizējaties, es jau daru cik spēju un ceru, ka vēl ilgi spēšu, jo man , lai nu ko, bet "plinti "mest krūmos nav iespējams, jo vectētiņš tā mācija. Es redzu ES kā vienīgo alternatīvu kaut kādām nākotnes izredzēm un. ņemot vērā šī veidojuma "zaļknābību"kaut vai salīdzinot ar ASV, kur , vēl piedevām nav bijušas tās problēmas kas nomoka veco pasauli, pastāv cerība, ka paaugoties, nāks pie prāta un sasniegs mērķi, resp. virzību uz progresu un labāku dzīvi, visai Eiropas tautai, lai kādā valodā tā tērzētu ar rakstu autoriem. Jo šis ir tas gadījums, kad mērķis ir nebeidzama virzība, kā zinātne ir ceļš pie Dieva, kas nav sasniedzams, tātad ceļš ir tas svarīgais veikums. Un šajā gadījumā cerība nav muļķu mierinājums, bet gan tas, kas nomirst, ja nomirst, pēdējais. Lai Jums sokas arī turpmāk.
Paldies! Nu nav jau daudz cilvēku, kuri patlaban vēl sekmes virzībā uz Eiropu. It kā būtu izvēle. Nekas, gan jau tas viss notiks, Latvija beigs "sēdēt uz sētas.
Turpinājums par ES sekos:)))
Es pacietīgi, jo nepacietība man palikusi tālā pagātnē, gaidīšu, ropkas klēpī neturot, kaut dažkārt grūti stūrgalvjiem apgaismot pat elementāras patiesības , bet nekas, mani neuztrauc to pašu stūrgalvju manis kvalificēšana par muļķi.
Atvainojiet manu dedzību, bet ienāca prātā, ka būtu ļoti lietderīgi skaidrojumi tiem, kam daudzi ir noteikuši priekšlaicīgu derīguma termiņu, bet kas patiesībā vēl tik pat reālim uztver pasauli, kā tie , tā saucamie jaunie. Dažkārt, pieredzes papildināti, vāl labāk. Tāpēc varbūt derētu atrast veidu kā skaidrot ES būtību arī šai auditorijai un noteikti to varētu darīt , iekļaujot šādus tekstus tais grāmatās, kas tiek drukātas lieliem burtiem , protams, ne jau bērnu dēļ, jo tie spēj saredzēt pat sīkos burtiņus kredītlīgumos, bet gan to "veco"dēļ, kam vienkārši radušās fiziskas grūtības saskatīt. Tas būtu lietderīgi abiem cilvēka mūža nogriežņa galiem. Tas vidus, tas jau kaut kā ielāgos.