Tautas balss / 8778

Šudiņ beja breineiga dīna. Es nikuo nadarieju.
Aizguoju iz kinu “Irina Palma”.

Gols golā padarieju vaira kai cytom dīnom, partū ka nikas nabeja obligati. Es tai beju izdūmuojuse – nikas nav juodora. Tikai tys, kuo gribīs.
Sakuortuoju ustobu, palieju pučis. Izsvīžu uorā nazkaidus kramaslus.
Vysod jau sasakruoj monts, kuo ir žāl izsvīst par reizis, a kuo navajadzēs nikod.

Es izdūmuoju, ka maņ pateik dzeivuot. Bez kaida īmesļa.
Laikam verūtīs pa lūgu, kai iz īlys viejs dzan smiļkti i gaisā pasaceļ dzaltons maiseņš.
Kai jis ceļās, ceļās. Dasadur trolejbusa steigom, apsatyn ap druoti, saplūk i kreit. Kai otkon pīsapyuš i lieni laižās puori īlai.

Ir reizis, kod pat našmukys lītys ruodīs lobys.
Tuo poša maiseņa zaļā zuoleitē es īneistu, a zylajūs pavasara dabasūs jis izavēre tik vīgls, breivs i kai na nu ituo pasauļa.
Tymā šaļtī es nadūmuoju, ka jis nasapyus symtim godu, ka jis ir myužeigs i myužeigi pluovuos nazkur pa zemi, iudiņūs i samaituos dzeivi cik ļaudim, lūpim i zvierim, putynim, zivim. Cik puču saknis sasapeis juo lomotuos i cik viersyunis natiks jam cauri i nūsmaks.

Jis eistyn byus myužeigs. Cik es dzeivuošu, tik atguoduošu ituos šaļts.
Kai stuovieju pi lūga i vierūs. Kai vīnu šaļti es poša beju tys maiseņš i treisieju nu bailis pagaisynuot sovu vieju i nūkrist.

Taidā jutūnē darātu īsaciklēt – pajimt par plūstu, iz kuo braukt pa dzilim i strāšnim iudinim. Taidu lobu dūmu, ka nikas jau nanūteik, a vysleidza nūteik šmuki i ar mani.
Ka es asu i radzu.

Uorā šmuks laiks. Vyss spryuk augt i zīdēt aizturātā augšonys i zīdeišonys prīcā. Seņ tok beja laiks.
Pīninis rauga pabuozt golvys i zīd. Primulys, narcisis, tulpis.
Zuole sytās nu zemis i stīpās garumā.
Ka nabyutu tik nūdruoztai, varātu saceit, ka kai puosokā, a niule juosoka, ka ir kai dzeivē. Tik dzeivā dzeivē, ka dzeivuot prīca.

Kina suocēs ar liduojumu.
Lidmašyna lānom nūsalaide, jei sleidēja puori teirumim, pļovom, celim. Puori sātom i pogolmim. Cikom jau varēja īraudzēt, ka cylvāki īt sovus ceļus.
Kinys vieršonuos ir taida nūsalaisšona svešā pasaulī i jaunys pīredzis īgiušona.
Kinys laikā var dabuot pīredzi nadzeivojūt – tik verūtīs i kaidu šaļti asūt cytam.

Kina beja par sīvīti, kas izkuope nu ramys i izdarēja vaira kai dreikst.
Jei gribēja izgluobt sovu cīši slymū unuku i aizguoja peļneit naudys iz seksa klubu.
Beja interesnai vērtīs, kai īvuiceitū gūdeigi audzynuotuos i sabīdreibys moralis normu īgrūžuotuos sīvītis rībumu juos sejā nūmaina apjiemeiba padareit sovu dorbu. Labi padareit tū, kū nu juos gaida.
Jei sēdēja iz krāsla i braucēja veirīšu putynus. Jī beja ūtrā pusē sīnai, jūs storpā beja tikai caurums, kam izbuozt cauri.
Jei beja zeme, kas nūdzieš veirīšu guni. Rūka, kas apmīrynoj nazcik veirīšu.

Sabīdreiba jū beja atzynuse par nadereigu. Jei beja par vacu dorba tiergam, jai vaira nabeja pat sovys sātys. Puordavuse unuka uorsteišonai.
Jei nikod myužā nabeja struoduojuse. Jei nikuo namuocēja.
Tok izaruodēja, ka ir vīna līta, kur jei ir vysu lobuokuo. Veirīši stuovēja ryndā piec juos gluostu. Jim navajadzēja nivīnys cytys.

Zalā puors ļaužu šaļtim nazyn parkū smējēs.
Vysod ir interesnai vērtīs kinu kūpā ar svešinīkim. Tei ir taida kai solidaritate, kai kūpeibys sajiuta, kai sovys vīntuleibys puorkuopšona.
Kai zals īsatyn tymsā i vysim prīškā iz boltuo ekrana suoc doncuot breinums.
Tys ir pavysam cytaiž kai gaismys spēlis datora monitorā.

Nazkod vierūs kinu Minskā.
Maņ guoja smīklys tī, kur cyti klusēja. Jī smējēs cytuos vītuos, jī beja cyti. Šaļtim jī dzīduoja leidza. Šaļtim apklusa.
Tai i nasaprotu, kas tys beja. Es nabeju sovejuo.

Kinys beiguos lidmašyna pasacēle iz aizliduoja puori.
Vaira nikod nabyus tai, kai ir bejs. Es asu bejuse tymā kinā, tymā pasaulī.
Vaira nikod es navareišu aizliduot prūm.
Lai kur es ītu i kuo radzātu, es nazkod atguoduošu ituos dīnys.

Izaruodēja, ka kinys zalā vysu svešūs ļaužu vydā beja ari muna draudzine.
Dadzyna iz īlys. Nabeju juos satykuse nu zīmys.
Varbyut nasatyktu vēļ pusgodu.

Breineigi, ka ir draugi. Cik jūceigi ir jūs satikt piec laika i atkluot, ka jī ir. Ka jī ir bejuši vysu laiku, tik jūs nikai nav saguojs satikt.
Ka vyspuor ir tik daudz ļaužu, kas dzeivoj i ir sūpluok, a myusim par tū nav nikaidys dalis. Ka ļauds nikur napazyud i tod, ka mes jūs naredzim. Ka jī nazkai iztīk vysu itū laiku. Bez myusu.

Es navaru byut vysur i byut ar vysim.
Kū vaira ļaužu es sateiku, tū mozuok nu jūs es vareišu satikt kasdīnys.
Kū vaira es daboju, tū vaira byus juopagaisynoj.
Kū vaira zemēs es asu bejuse, tū vaira zemēs es navareišu byut.

Tok tys dūd nazkaidu vīglumu.
Apsazynoj, kuo navari, i saprūti, cik daudz vysleidza vari.

Sevkurā šaļtī atsasaceit nu vysa i suokt vysu nu gola. Vīnkuorši paīt molā i suokt cytaiž.
Partū ka tevī i manī ir vaira vysa kuo, nakai myusim ruodīs.
Pasaulī ir vaira laimis kai dreikst.

Dzeive ir breineiga līta.
Dasadur, dasadur i aizlidoj. Kai dzaltonais maiseņš pavasara viejā.