Ceturtdiena, 18. marts
Grybu pasadaleit ar sovu prīcu. Nu latgalīšu muzykys teiruma. Grupai "Bez PVN" (sātyslopa ite) ir izguojs klips dzīsmei "Screen".
Grupai "Dabasu Durovys" izguojs jauns muzykys skrytuļs "Ļepetņīks" (latgaliski - tauriņs). Jī ar sovu muzykys prīcu byus i spēlēs Upītē, latgalīšu meilys dzīsmu i aiļu festivalā „Upītes Uobeļduorzs” (vaira informacejis ite), jī ir atsasaukuši ari Daugovpiļa studentu aicynuojumam i 25. septembrī byus Reigā, Muzykys akademejis Studentu klubā. Koncerti jau ir bejuši Daugovpilī i Reigā.
A vyspuor maņ ir bais. Maņ ir bais nu ļaužu ļaunuma. Nu ļaunūs ocu, mieļu i pruota. Nu ļaunūs dorbu, vuordu, komentaru i vysu vaira - nu ļaunūs dūmu.
Ceļš iz eļni ir brugeits vysu vaira ar lobim dorbim i vuordim (i tik pa šaļtei ar ļaunim). Leluokuos pasauļa cyuceibys ir saguojušys, grybūt kū nabejs lobu. Tys ir, vīnu lobums ir ūtrūs ļaunums. I tī vīni izlem ūtrūs vītā.
Tok dūmys ir pats stypruokais cylvāka īrūcs. Juos navar byut najaušys.
Kas byutu totalitarī režimi bez totalitarūs sabīdreibu, kas jūs roda i atbolsta - aiz sovys ceņteibys, pīdereibys mekliejumu, bailis dzeivuot švaki voi bailis nūmiert, aiz cereibu dzeivuot lobuok. Kas byutu maniaki voi slapkavnīki bez jūs uperu voi ubogi iz zagli bez tūs, kas jim dūd voi nu kuo var atjimt.
Voi esit īsavāruši, cik pādejā laikā ir daudz ļaunuma publiskajā telpā? Cik vyss ir švaki? Kai teik zogts tovs i muns mīrs. Kai tev i maņ atjem spāku, laiku i sirdsmīru, prīcu par dzeivi.
Kū vaira ļaunūs ziņu, tū augstuoki ziņu devieju reitingi. Nui. Ļaunums pīvalk cylvākus - apsavērt, kai cytim naīt. Dūmuot, nu tuo pošam ītu lobuok.
Kū vaira ļaunūs ziņu, tū cylvāki natic lobajom ziņom. Naredz jūs.
Kū vaira ļaunuma publiskā telpā, tū acīs vaira bolku i skoborgu - vaira naredz pasauļa breinumu, skaistuma, lobuma, dīviškeiguma, ļūbisteibys, atdevis, mīra i prīcys.
Nui, naīt tik labi. Inflaceja, apkuris sezona, mozys olgys i leli nūdūkli.
Tok voi dzeive paliks skaistuoka, vīgluoka, ar pierstu valkūt pa napadareitūs dorbu i naizmoksuotūs naudu sarokstim. Voi dzeive nu tuo pasastīps garuoka, ka šudiņ i šudiņ, i šudiņ vysam pasauļam nūsažāluosi, cik dzeive ir eisa i kai tev naīt.
Kū vaira rokstu par sovu baili, tū vaira nūsabeistu.
Publiskai raksteit ir taipat kai plykai izīt uorā nu pierts - voi nu krist, voi nakrist snīgā. Byus solts, tok byus ari labi.
Dorba kai eļnis. Kū vaira padori, tū jauni kolni otkon gaida. Voi nu namuoku izalaseit prioritatis, voi ari apsajemu par daudz, voi ari taids laiks i taidys praseibys. Līkī atbierst poši, puorejī skrīn pakaļ nazyn kam.
Nav laika dzeivuot. Kur ta vēļ dzeivuot skaisti i byut. Mīrā ar sevi i ar apleicejim.
Pirmeņ es saprotu, ka ir divejis realitatis. Eistuo i tei, kuru es izdūmoju. Vysi napadareitī dorbi ir tamā ūtrejā. Kod pasaveic i es daboju kū nabejs, pīmāram, sarokstu publikaceju voi maņ īdūd naudu, tod tamā realajā pasaulī īsalauž tei narealuo. I tod tam vaira navar nūticēt, tik jūceigi tys ir.
A vyspuor vaira ir tuos narealuos. I ir cīši juosaver, kab jamā napalyktu, naīsadzeivuotu i napadareitūs dorbus napadūmuotu par padareitim.
22. septembrī Baltu vīneibys dīna. Ar latgalīšim? Bez latgalīšu?
Varbyut latgalīšu kulturys, literaturys i volūdys atbaļsteišona i par vierteibu atzeišona ari jau skaituos padareita. Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā sataiseituo dorba grupa, kas sprīde i ziņuoja ministru prezidentam, kur i kas vaļstī ir dareits latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonai, atteisteišonai i atteisteibai i kas tiks dareits iz prīšku, dorbu jau veikuse.Atskaite nūdūta.
Niu da cytys dorba grupys, kas otkon dūmuos, kas taids varātu byut dareits. Kū taidu pīraksteit atskaitē.
Tik dareišona kai i da ituo - entuziastu i trokūs rūkuos.
Šūvokor piec puors stuņžu braukšu iz Pīterburgu. Tī nūtiks pyrmuo latgalistikys konference, kas veļteita Ontona Skrindys gramatikai, kas izguoja tuolejā 1908. godā, kod latgalīšim otkon beja juosavuica raksteit latgaliski.
Pīterburga pyrms symta godu beja Latgolys i latgalīšu gaismys piļsāta. Kur niu ir latgalīšu gaismys piļsātys?
Gribīs ticēt, ka atbiļde ir jaunajā grupys "Bez PVN" dzīsmis "Screen" klipā. Skrīņ, kur gribi. Laime ir niu i ite. Itepat, kur esi tu i es.
Sūpluok. Blokus. Ite. Niu. Ar tevi.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.








Ja Tevi interesē kāds jautājums, neliek mieru kāda ideja, ir ierosinājums vai ... gribi kritizēt nebūšanas un arī mūs, portāla un "Dienas" satura veidotājus, neklusē! Raksti, vaicā, kliedz un smejies!
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
Ja šodien esi no gultas izkāpis ar pareizo kāju (citam tā ir kreisā. citam - labā),
ja Tevi ir iepriecinājis kāds cilvēks vai notikums,
ja redzi, ka lietas mūsu valstī, pilsētā, pagastā sāk ritēt uz labo pusi,
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
Ja esi regulārs un aktīvs portāla lietotājs un komentētajs, vari līdzdarboties vēl vairāk, kļūstot par mūsu blogeri!
Mēs respektējam vēlmi palikt kopā ar savu niku, bet, lai sadarbotos, dod mums ziņu, vai tas Tevi interesē!
Šodien jau sākuši blogot pirmie drosminieki!
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
Atsūti savu DIENAS FOTO!
Vusi iz Upīti! :))
Latgola! Latgola! Latgola!
>>> Grupai "Dabasu Durovys" izguojs jauns muzykys skrytuļs "Ļepetņīks"
Cytur Saprge īsoka pareizraksteibu bez navajadzeigu meikstynuojumu leidzskaņu "i", "e" prīškā - pīvadumam, "lepetnīks", "muote" - a na "ļepetņīks", "muoķa". A ite jei poša roksta ar vysim meikstynuojumim...
Tī, kuri prūt vuordu "lepetnīks" nak jau prūt ari pareizai raksteit. Varbyut taids stiļs - kab latvīšu skaiteituojs vysu pareizai saprastu? Beja maņ taida studiju laika grupys bīdrene, kura breižim raksteja sovu vuordu pa anglīšu mūdei - Dutseete (cytaiž jei beja vīnkuorši Dacīte). Varbyut Dabasu Durovys var tū sovu dzelu saukt "Liapatneex" - kai ļūbesteibys līceibu anglīšu volūdys fonetikai i Dutseetes goram myusu tautā! ;)
cik sirsnīgi :) vienmer esmu smaidījis, kad latgaļi savā starpā strīdas par to, kurš pareizāks latgalis un pareizāk raksta :)
Es naasmu latgalīts i nikur nadzierdu dzeivuos latgalīšu volūdys - tei jau vysa problema. Gryuši vuiceitīs, kad pareizraksteiba vysur nava tei poša. Byutu vēļ lobi kad byutu tik kaidi treis pareizraksteibys varianti (vacuo ortografeja, jaunuo ortografeja i katūļu bazneicys lītuotuo ortografeja).
No ka Dabasu Durovys ari lītoj sovu ortografeju, tys tai kai par daudz. Latgalīšim vajadzeigs vīns kuorteigs Mežavecs, kurs vysus tūs syla rūkeišus var aicynuot nu anarhejis atsagrīzt pi vīneibys.
Ja reiz tā diska oficiālais nosaukums ir "Ļepetnīks", tad tas tā arī jācitē, pat ja tas ir nepareizi... :( Autore jau nav teikusi, ka viņa atbalsta šo rakstību.
deļ kō Tev jōskrīn? nagribi - naskrīņ
"Es naasmu latgalīts i nikur nadzierdu dzeivuos latgalīšu volūdys..."
I kō tod leist, kur lelī meizna?
taišni tai. citats ir citats. zeime.
kaidys maņ tīseibys puorraksteit cyta raksteitu diska nūsaukumu?
kū par tū dūmoju, asu seņ pasaciejuse i pīrakstiejuse, tok lai kaida ir nūsaukuma raksteiba (i ari poši muzykanti jau ir pasaciejuši, kū par tū dūmoj i kai dūmoj iz prīšku), pa munam, svareiguoka ir muzyka i prīcu dora pats diska izīšonys fakts.
>>> Ja reiz tā diska oficiālais nosaukums ir "Ļepetnīks", tad tas tā arī jācitē.... Autore jau nav teikusi, ka viņa atbalsta šo rakstību.
Mākslinieka brīvība ir svēta lieta. Labāk, ja latgaliski raksta kaut vai jaunieši un kaut vai nepareizi - jo tieši viņu rokās ir valodas nākotne.Politiski un ortogrāfiski pareizais Pēteris Zeile un citi vecās un konservatīvās paaudzes cilvēki pēc gadiem desmit neko būtisku latgaliešu kultūrā vairs nenoteiks. Tomēr ikvienai novirzei no normas, ikvienai parodijai tomēr var uzzināt, kas ir tā norma, kas tiek pārkāpta. Tad nu lūk - tie, kuri izvēlas Saprges definēto poprakstību ir atzinuši, ka viņu norma un kanons, no kura viņi novirzās, patiesībā ir latviešu (nevis latgaliešu) standartvaloda; un viņu auditorija - lasītājs/klausītājs, kurš ir mācījies lasīt tikai latviski. Nu un tad viņi šo latviešu standartvalodu pārgroza ar īpatnēju fonētiku un apvidvārdiem. Ko viņi čakli pieraksta, ņemot vērā standartvalodas ortogrāfijas principus.
Ņemot vērā, ka kultūras ziņā apzinīgo latgaliešu tirgus populārajai mūzikai ir nepietiekams, "Dabasu Durovys" apzināti vai neapzināti izdara biznesa ziņā pareizu izvēli: orientējas uz latviešu caurmēra auditoriju, kura vēlas paklausīties "kaut ko jocīgu". Divi secinājumi:
(1) Atzīstam poprakstības "latgaļu gaumē" nepieciešamību. Izrādās, ka tā ir dzīvelīga lieta, ko nevajag apkarot vai zāģēt nost kā Indrānu ošus, jo tā dažam labam pilda gan maku, gan arī sirdi. Vienīgi to tad nevajag saukt par (nepareizu) latgaliešu rakstību, jo tas ir pavisam cits fenomens un kalpo citiem mērķiem.
(2) Atzīstam, ka caurmēra latviešu skolēnam (pat ārpus Latgales) ir skolā jāiemāca abu ortogrāfiju pamatprincipi. Nu kaut vai tikdaudz, lai viņš varētu pareizi izlasīt kādā augšzemnieku dialektā pierakstītu tautasdziesmu. Lai viņu nemulsinātu palatalizēti līdzskaņi latgaliešu un lietuviešu vārdos, un neprasītos salikt visur mīkstinājumzīmes.
Pēc šādiem 2 punktim spriedze no šī pareizrakstības jautājuma būs noņemta.