Piektdiena, 19. marts
Autors: LETA
Juris Karlsons.
Dziesmu un deju svētkiem 2013.gadā - jābūt!
Laiku pa laikam sabiedriskajā telpā parādās dažādi viedokļi par Dziesmu un deju svētkiem. Tāpēc vēlos izteikt arī savas un manu kolēģu - Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras darbinieku – domas.
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras misija ir rūpēties par nacionālās kultūras identitātes apzināšanu, saglabāšanu un dokumentēšanu, veicinot tās dzīvotspēju. Plašu rezonansi izraisīja 2009.gada nogalē rīkotā „Tradicionālo prasmju skola”, kas notika visā Latvijā. Tajā piedalījās vairāk nekā 70 seno amatu meistari un pāri par 1500 jauno mācekļu. Arī Dziesmu un deju svētki ir mūsu tautas atpazīstamības zīme. Tie nav tikai dažu dienu svētki, tas ir garš ceļš, kas prasa nepārtrauktu, rūpīgu, sūru ikdienas darbu.
Aģentūras eksperti ik dienu strādā ar nozaru padomēm, kurās savas zināšanas un pieredzi neliedz izcilākie Latvijas mūziķi, horeogrāfi, režisori.
Mūsu pārraudzībā pašlaik ir pāri par 2200 amatierkolektīvu. Tiek algoti 24 koru un vokālo ansambļu virsdiriģenti, 29 deju kolektīvu virsvadītāji, 6 pūtēju orķestru virsdiriģenti un 4 kokļu reģionālie virsdiriģenti, kuru pienākums ir, sadarbojoties ar novadu un pilsētu pašvaldībām, veicināt kolektīvu profesionālo un māksliniecisko izaugsmi un attīstību.
Jau 2009.gada maijā preses konferencē klātesošos iepazīstinājām ar koru, deju un pūtēju orķestru nozaru virsdiriģentu un virsvadītāju sanāksmēs izveidoto un apstiprināto plānu ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem 2013.gadā. Vadoties pēc šī plāna, katra no aģentūras nozarēm organizē savu darbu.
Veicinot amatieru kolektīvu darbību laikā starp Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, aģentūra koru nozarē rīkojusi virkni pasākumu – Emiļa Melngaiļa svētkus, Emīla Dārziņa koru konkursu, Senioru koru svētkus, Ziemeļu un Baltijas valstu koru diriģentu simpoziju, sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību tika pasūtināti skaņdarbi koru repertuāra papildināšanai. Patlaban norisinās darbs pie Kurzemes novada dziesmu svētkiem Dobelē un Latgales dziesmu svētkiem Daugavpilī.
Deju nozarē pagājušajā gadā organizēti Senioru Deju svētki un Kurzemes novada Deju svētki. Šī gada janvārī jau notika ikgadējais Jaunrades deju konkurss. Sagatavots koprepertuārs Tautas deju ansambļu svētkiem Rīgā un VII Vidējās paaudzes Deju svētkiem Valmierā. Pavasarī notiks repertuāra pārbaudes skates. Nozares eksperti strādās pie koru un deju koncertuzveduma koncepcijas izveides, tautas dziesmu apdaru veidošanas, aranžēšanas, mūzikas ierakstu veikšanas un horeogrāfiju pasūtināšanas.
2009.gadā pūtēju orķestru nozarē pasūtināti un izdoti 10 oriģinālskaņdarbi un aranžējumi. Šī gada martā notiks ikgadējais pūtēju orķestru konkurss Jelgavā, I Baltijas valstu pūtēju orķestru konkurss Baltic Open, II Starptautiskais jauniešu pūtēju orķestru konkurss un orķestru svētki Aucē. Aktīva sadarbība ir ar Lietuvu un Igauniju – pērn norisinājies I Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju Forums.
Pagājušā gada septembrī tika izsludināti Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta un Deju lieluzveduma māksliniecisko koncepciju konkursi. Kompetenta žūrija izvērtēja iesniegtās koncepcijas. Ir uzrunāti strādāt pie koprepertuāra izveides Deju lieluzveduma un Noslēguma koncerta mākslinieciskie vadītāji.
Pēc valsts reģionālās attīstības reformas ieviešanas ir izjaukta iepriekšējā amatiermākslas koordinācijas sistēma. Kopā ar jaunizveidotajām pašvaldībām un plānošanas reģioniem Aģentūra meklē jaunas sadarbības iespējas, lai izveidotu efektīvu Dziesmu un deju svētku procesa koordinācijas sistēmu.
Šobrīd strādājam pie Dziesmu un deju svētku likuma grozījumiem, jo daudzi tā panti neatbilst šodienas realitātei. Būtiski ir atjaunot likumā un arī dzīvē mērķdotāciju piešķiršanu amatierkolektīvu vadītājiem. Jau 2005.gadā Latvijas Republikas valdība parakstīja un apsolīja atbalstīt starptautisko konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Līdz ar to valdības vīriem ir jāsaprot, ka Dziesmu un deju svētku procesam gadu no gada ir jāpalielina finansējums līdz pat svētku kulminācijai 2013.gadā.
2013.gada Dziesmu un deju svētki ieplānoti UNESCO zīmē. Tas saistīts ar starptautiskās konvencijas desmitgadi, kad kopā ar mūsu tautas svētkiem Rīgā varētu notikt arī UNESCO konference.
Es personiski un arī mani kolēģi Aģentūrā kategoriski noraidām jebkuras spekulācijas par to, ka 2013.gadā Dziesmu un deju svētki varētu nenotikt.
Vēlos pateikties visiem dziedātājiem, visiem dejotājiem, visiem mūziķiem, visiem dažādu kolektīvu vadītājiem, visiem Latvijas pašvaldību vadītājiem un novadu kultūras dzīves organizatoriem par līdzšinējo sadarbību un izteikt pārliecību, ka arī turpmāk neatstāsim novārtā mūsu tautas garīgās vērtības.
Ceļš uz Dziesmu un deju svētkiem nav tikai mūsu kopīgais darbs un pienākums, tā ir misija.
* Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras direktors
Rubrikā jaunākais
-
Rīgā notiks unikālas radio vadāmo helikopteru sacensības
-
Neuzķerties uz Šlesera untuma glābt Latviju ar viņu priekšgalā
|18| -
Kā birokrāti rūpējas par invalīdiem
|4| -
Aicina uz akciju Doma laukumā „Neļauj apzagt savu valsti!”
|16| -
JL aicina: izmantosim katru iespēju izrotāt Rīgu!
|8|
Komentēt rakstu
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Aktuāli
-
Kā birokrāti rūpējas par invalīdiem
|4|1. un 2.grupas invalīdiem un represētiem valsts nodrošina bezmaksas braukšanu piepilsētas vilcienos. Biļetes vietā konduktoram vagonā bija jāuzrāda invalīda vai represētā apliecība, turklāt...
-
Neuzķerties uz Šlesera untuma glābt Latviju ar viņu priekšgalā
|18|Valstī pirms Saeimas vēlēšanām sācies politikāņu drudzis varas iekarošanas stafetē, jo daudzām partijām un to bosiem, kuri pašlaik bauda varas augļus, rit pēdējās dienas šajā statusā....
-
Rīgā notiks unikālas radio vadāmo helikopteru sacensības
21.martā Rīgā notiks unikālas radio vadāmo helikopteru un lidmašīnu sacensības. Pasākumā aicināti piedalīties cilvēki, kuri jau ir aizrāvušies ar vaļasprieku – radio vadāmo modeļu pilotēšanu...
Vairāk lasītais kanālā
Dažādu karu veterāniem
|31|Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|22|Izvēle liela un svarīga, bet…būs grūti izlemt
|27|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|76|Rīgā notiks unikālas radio vadāmo helikopteru sacensības
Romāns Meļņiks - «reformu vilcinātājiem»
|50|Pavasara tuvums
|1|Neuzķerties uz Šlesera untuma glābt Latviju ar viņu priekšgalā
|18|
Skaties vēl
-
Rīgā notiks unikālas radio vadāmo helikopteru sacensības
21.martā Rīgā notiks unikālas radio vadāmo helikopteru un lidmašīnu sacensības. Pasākumā aicināti piedalīties cilvēki, kuri jau ir aizrāvušies ar vaļasprieku – radio vadāmo modeļu pilotēšanu...
-
Neuzķerties uz Šlesera untuma glābt Latviju ar viņu priekšgalā
|18|Valstī pirms Saeimas vēlēšanām sācies politikāņu drudzis varas iekarošanas stafetē, jo daudzām partijām un to bosiem, kuri pašlaik bauda varas augļus, rit pēdējās dienas šajā statusā....
-
Kā birokrāti rūpējas par invalīdiem
|4|1. un 2.grupas invalīdiem un represētiem valsts nodrošina bezmaksas braukšanu piepilsētas vilcienos. Biļetes vietā konduktoram vagonā bija jāuzrāda invalīda vai represētā apliecība, turklāt...
Dažādu karu veterāniem
|31|Pavasara tuvums
|1|Rīgā notiks unikālas radio vadāmo helikopteru sacensības
„Hercogā” ar Jelgavas bērniem tikās Tīģerēns un Pepija
Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|22|Izvēle liela un svarīga, bet…būs grūti izlemt
|27|Neuzķerties uz Šlesera untuma glābt Latviju ar viņu priekšgalā
|18|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|76|
Dažādu karu veterāniem
|31|Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|22|Izvēle liela un svarīga, bet…būs grūti izlemt
|27|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|76|Rīgā notiks unikālas radio vadāmo helikopteru sacensības
Romāns Meļņiks - «reformu vilcinātājiem»
|50|Pavasara tuvums
|1|Neuzķerties uz Šlesera untuma glābt Latviju ar viņu priekšgalā
|18|
Vairāk komentētie raksti
Vai viņus vajag sagrūst krāsnī un sadedzināt?
|108|16.martā - neapgānīsim mūsu svētvietu!
|79|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|76|Накануне дня эсэсовца - побольше немецкого языка!
|71|Vairs nebalsojiet par Putinu!
|71|Valdība ļauj nozagt 220 miljonus no valsts budžeta
|69|Латышский язык как иностранный
|63|
Vislabāk vērtētie raksti kanālā
Kautiņš cepures dēļ – provokācija vai farss?
|40|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|76|Cīruļputenis bez cīruļiem
|7|Šlesers izrunās vilku no meža
|45|FOTO: Rikis
|11|Valdība ļauj nozagt 220 miljonus no valsts budžeta
|69|Diemžēl notika kā notika
|39|Laiks negaida
|22|Neaizskaramie
|17|Neatliekamais atgādinājums īstenajiem
|59|
Šķēles rīcības plāns
|38|Kurš uzvarēja karā?
|20|Atklāta vēstule Dombrovskim (papildināts ar Zatlera viedokli)
|57|Hronika:: Cīņa par Leģiona atceri 2001.-2010.
|16|Informācija par 16. marta gājienu par godu Latviešu leģionāriem
|60|Vai tagad liekulīgājā pasaulē leģionāriem ir jāpiemin Eldara Rjazanova un Maksima Gorkija dzimšanas dienas?
|11|Vai mums jāsāk nopietni uztraukties?
|29|TP svinīgi nones Lācaru no skatuves
|17|Gods un slava!
|14|Vairs nebalsojiet par Putinu!
|71|
TU SAŅEMSI ATBILDI
Ja Tevi interesē kāds jautājums, neliek mieru kāda ideja, ir ierosinājums vai ... gribi kritizēt nebūšanas un arī mūs, portāla un "Dienas" satura veidotājus, neklusē! Raksti, vaicā, kliedz un smejies!
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
DALIES PRIEKĀ!
Ja šodien esi no gultas izkāpis ar pareizo kāju (citam tā ir kreisā. citam - labā),
ja Tevi ir iepriecinājis kāds cilvēks vai notikums,
ja redzi, ka lietas mūsu valstī, pilsētā, pagastā sāk ritēt uz labo pusi,
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
LIETOTĀJ!
AKTĪVĀKIE BLOGOTĀJI JAU SĀK!
Ja esi regulārs un aktīvs portāla lietotājs un komentētajs, vari līdzdarboties vēl vairāk, kļūstot par mūsu blogeri!
Mēs respektējam vēlmi palikt kopā ar savu niku, bet, lai sadarbotos, dod mums ziņu, vai tas Tevi interesē!
Šodien jau sākuši blogot pirmie drosminieki!
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
DIENAS FOTO
Skaistākais skats.
Atsūti savu DIENAS FOTO!
Kā tie latvieši bez nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūras iemanījās pirmos dziesmu svētkusnoorganizēt. Gandrīz vai nelikumīgi sanācis?
DZIESMU SVETKIEM IR JABUT!
Izskatās, ka mūsu bāleliņu valdība tiecas izdarīt to, ko neuzdrošinājās pat padomju vara - likvidēt vienu no spēcīgākajām latviskuma izpausmēm. Bez dziesmu svētkiem mūsu izzušanas process paātrināsies! Un te nu gan vienalga, kā dziesmu svētku sagatavošanas procesu organizē. Svarīgi, lai valsts savu pienākumu apzinās un atbalsta procesu. Un, ja tas notiek caur aģentūru, tad - kādēļ gan nē? Aģentūras rīcībā iestrādes, tās jāizmanto. Jo, patiešām - DZIESMU SVĒTKIEM JĀBŪT!
Ko jūs ņematies. Cilvēks skaidri pasaka, ka dziesmusvētki būs !!! Super!!!Protams, to jau neviens negrib dzirdēt, jo , daudz izdevīgāk ir savu pupularitāti celt, paziņojot ka Dziesmusvētki briesmās, jo tad visiem ir sajūta, ka jāņem dakšas unjāiet ielās. No šī raksta skaidri sapratu, ka svētki būs.
Piekrītu. Tā toreiz acīmredzami bijusi tautas kustība. Ja tāda vēl pastāv - šādiem Dziesmu svētkiem būtu jānotiek. Ja tādas vairs nav... nu, ko tad? Līdzekļi tam ir vajadzīgi, tiesa gan. Nu, tas tad būtu atkarīgs no tautas materiālā stāvokļa. !9.gs. beigās/20.gs. sākumā tauta iespējams bija diezgan turīga... Kā arī spriežot pēc literatūras- latviešu pasākumus it kā organizējusi arī Latviešu biedrība. Kāda šodien ir šīs Latviešu biedrības loma - man, piemēram, nav skaidrs.
Vēl vien populists ar lakstīgalas mēlīti! Dziesmu svētku sagatavošana norit pēc strikta grafika un ja vēl šodien koriem un deju kolektīviem nav koprepertuāra, ko sākt mācīties, tad daudz kas ir jau nokavēts! Nu nevarēs kvalitatīvi iemācīties 30 dziesmas pēdējā gadā un kuram gan būs gandarījums par to!? Karlsons droši vien nav sapratis, ka Dziesmu svētki ir PROCESS, nevis tikai pasākums, kurš notiek reizi piecos gados!
Resnie runči grib uzvārīties. Škic prom no krējuma poda!
Svētkiem, protams ir jābūt, un tie būs. Diemžēl, kādi tie būs, - daudz kas atkarīgs arī no `misionāriem`...
Vai atcerieties, cik dalībnieku piedalījās pirmajos Dziesmusvētkos un kāda valsts tad bija Latvijā?
Dziesmu un deju svētkiem jābūt! Jo kā tad citādi pie šīs tautas kultūras tradīcijas daži "pielipušie" dabūs tos daudzos tūkstošus latu, ko milzīgo algu, prēmiju un neiztērētās naudas sadales veidā būtībā pa kluso saņem visādi "kultūras pasākumu organizatori" un superdiriģenti? Ja šādā veidā naudas izšķērdēšanu nespēs pārtraukt KM, tad ar laiku tautai šie svēki kļūs pretīgi.
Biedē virsrakstā esošai "jābūt". No tik ietekmīgas amatpersonas gribētos dzirdēt "Būs"!
Tautas dziesmu par naudu nenoprlsiet, resnie!
Atšķirībā no jums, nepiedalījos un neatceros.
Ne lielums un skaits veido paliekošas vērtības.
Dziesmu svētkiem ir jābūt!
Karlsona kungs!Mēs neesam pamanījuši,ka kādam rūpētu paši dziedošie un dejojošie cilvēki.Aģentūra,Kultūras padome u.c.pošas balti un pūkaini,skaistas runas teic un naudu prasa.Jautājums-kādam nolūkam?Kurai kabatai?Neviens nav paprasījis viedokli tiem dziedātājiem un dejotājiem,kas ir Dziesmu un deju svētku pamatvērtība,kā viņi izjūt gatavošanos svētkiem,un vai tie vairs ir svētki ar pacilātu garu un gavilējošu dvēseli.
Jūs rakstāt-konkursi,jaunrades deju skates...Jā,notiek.Tikai...kuru autoru svētku koncepcija konkursā uzvarēja,to autoru dejas skatē piedalās ķeksīša pēc un uzvar.Citi var dejot,bet dažiem pietiek uz skatuves pastāvēt un rokas pašūpot-uzvara garantēta.
Jūs rakstāt-finansē amatierkolektīvu vadītājus,paldies pašvaldībām.Nemaldiniet tautu!Jā,paldies lauku pašvaldībām,kur cilvēki viens otru balsta un kopā mēģina saglabāt to savu kori un deju kolektīvu.Bet lielpilsētās kāds ierēdnis ar vieglu roku sarakstā izsvītro kordiriģentu,deju pedagogu,koncertmeistaru,jo viņam jāsamazina izdevumi,citādi samazinās viņa darba prēmiju.Viņaprāt,kori tak var pievienot citam korim!Vai Jūs,ierēdņu kungi,dziedātājus par aitu baru uzskatāt?Sadzīt vienā aplokā,lai blēj.Kolektīvs turas kopā tāpēc,ka viņiem patīk savs kordiriģents kā personība un kolektīvs kā domubiedri,ar ko brīvo laiku pavadīt.Vai deju kolektīvam ar 30 pāriem pietiek ar vienu koncertmeistaru tāpat kā kolektīvam ar 8 pāriem?Lai 8 pāri dejo,bet 22 pāri pastāv malā?Vai varbūt vairākās telpās ar vairākiem pedagogiem dejo visi un apgūst repertuāru?
Kas,Jums lielie kungi,dziedās un dejos svētkos,kurus rīkosiet,ja tauta būs izklīdusi?Dažu mēnešu laikā pirms svētkiem vairs kolektīvus nesavāksiet.Bet var jau,protams,paši algas saņemt un dižus projektus veidot,skaisti runāt un svētkus rīkot ar 10 deju kolektīviem uz laukuma un 10 koriem uz Mežaparka estrādes.Mazāk cilvēku,mazāk problēmu,vai ne?
Karlsona kungs!
Jūsu vadītā iestāde ir morāli bankrotējusi. Neko sakarīgu un saprātīgu Jūs neesat bijuši spējīgi piedāvāt jau 1.5 gadus - jauno Dziesmu svētku ciklā. Sasteigti lēmumi par zaļumbaļļu rīkošanu Dobelē un D-pilī šo pārliecību tiaki vairo. Kaut vai paskatoties uz repertuāru, kurš sastādīts no skolēnu svētkiem (ar nesakārtotām autortiesībām), repertuāru, kurš ir atbilstošs zaļumballei nevis nosaukumam - DZIESMU SVĒTKI. Nav ko muldēt par programmu (kuras nav), ko Jūs pildat nākošo dziesmu svētku sakarā. Maksāt algas pašieceltiem virsdiriģentiem ir CŪCĪBA, ja valsts mērķdotācijas kolektīvu vadītājiem ir nogrieztas. Šī šaurā čupiņa, kurus neviens nav ievēlējis, bet kuri ir paši sevi iecēluši šajos amatos (kas, pēc būtības ir GODA nosaukums), absolūti nav cienīga nest virsdiriģenta vārdu. Un vēl saņemt algu katru mēnesi par to, ka viņi paši sevi tur iecēluši (un reāli taču nedara neko) - nu, piedodiet... Varēsiet taktēt paši sevi. Un, Jūs, Karlsona kungs, varēsiet viņiem uzrakstīt vēl kādu šedevru (valsts pasūtījums gan jau atradīsies), ko izpildīt Dziesmu svētku marša vietā. Kur tad Jurjānam un Vītolam līdz Jums, viņi nepildīja VALSTS pasūtījumu, arī muzīciņa tāda nemoderna.....
Apriebies, ka šo procesu uzticēts(?) koordinēt tādu mantraušu baram. Tinieties prom, lūdzu.....
Mēs ar kolektīvu pārspriedām un nolēmām-pietiek klusēt.Ir jāaicina kolektīvi no visas Latvijas rakstīt vēstules un PIEPRASĪT normālu repertuāru svētkiem.Lai pēc koncerta Mežaparkā cilvēki mums nejautā-kāpēc nedziedāja "Gaismas pili",lai nejautā,kāpēc latviešu dziesmu un deju klasiku nomaina ziņģes un šlāgeri,šīberēšana ,kāju mētāšana un tīkliņzeķēs ģērbtas jumpravas.Tas nav un nevar būt tautas mantojums,ko rādīt pasaulei un saglabāt.Atdodiet mums iespēju dziedāt skaistas TAUTAS DZIESMAS un izcilu komponistu darbus!Atdodiet iespēju izdejot TAUTAS DEJU soļus!
DZIEDĀTĀJI un DEJOTĀJI,atsaucieties!Radīsim svētkus sev un citiem!
Jā, Jums taisnība - es kā klausītāja, skatītāja varu pateikt, ka repertuāram jābūt CIENĪGAM. Citādi tie vairs nav Dziesmu un deju svētki.