Piektdiena, 19. marts
Autors: No interneta
Jaunais PVN grāmatām cirtīs saknes latviešu valodai
Esmu uzņēmējs, Jelgavas tipogrāfijas valdes loceklis un pārdošanas vadītājs. Aktīvs studentu korporācijas Fraternitas Metropolitana filistrs. Latvijas patriots un aktīvi esmu pielicis savu plecu Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Manā ģimenē aug trīs bērni. Vecākais dēls mācās trešajā klasē. Domāju, ka zinu bērnu attieksmi pret lasīšanu, kā arī zinu, cik bagāta bērniem ir valoda mūsdienās.
Jau 13 gadus strādāju Jelgavas tipogrāfijā par pārdošanas vadītāju. Patlaban esam viens no galvenajiem Latvijas izdevniecību partneriem grāmatu iespiešanā un mūsu klienti ir lielākās Latvijas izdevniecības – apgādi Zvaigzne ABC, Kontinents, Atēna, izdevniecības Pētergailis, Dienas Grāmata, Lielvārds, Jāņa Rozes apgāds, apgāds Valters un Rapa utt. Saprotu un ikdienā saskaros ar šīs nozares galvenajām problēmām. Bet prieku manī rada Latvijas izdevēju profesionālais devums latviešu valodas un mākslas attīstībā. Izdevumi tipogrāfijām tiek iesniegti profesionāli sagatavoti, literāri izrediģēti un izkoriģēti, labā un bagātā latviešu valodā. Līdz ar to grāmatas ir ļoti viegli lasāmas un uztveramas lasītājam.
Pilnīgs pretstats latviešu izdevēju ieguldījumam latviešu valodas saglabāšanā ir valsts un pašvaldību institūciju pasūtījumi. Par valodas kvalitāti, literāro redakciju un korektūrām tiek domāts arvien mazāk. Konkursos galvenais ir zemākā cena. Tekstu labojot zinošam redaktoram vai korektoram, bieži saņemam 10 līdz 30 latviešu valodas gramatikas un stila kļūdas vienā A4 formāta lapaspusē. Bet ne vienmēr līdzekļu taupīšanas nolūkā pat lielās tirāžās drukātiem tekstiem tiek veikta rediģēšana un korektūra.
Mana pieredze liecina, ka bērni valodu iemācās, bērnībā lasot grāmatas. Lasot rodas valodas izjūta. Jūtam, kur ir jāliek garumzīmes, komati. Iemācāmies pietiekami daudz vārdu, saprotam, ko tie nozīmē. Labā un bagātā latviešu valodā izdotu grāmatu lasīšana rada pamatu bagātas valodas lietošanai nākotnē.
Latvijā esot 2,3 milj. iedzīvotāju. Iespējams, ka 1,5 milj. no iedzīvotājiem brīvi lasa latviešu valodā. Līdz ar to tikai šie 1,5 milj. ir potenciālie pircēji latviešu valodā izdotajām grāmatām.
Izdot grāmatu nozīmē to sarakstīt (vai nopirkt autortiesības), veikt literāro redakciju, korektūru, veikt maketēšanu, izveidot vāka dizainu, nodrukāt un nodrošināt pircējam iespēju šo grāmatu nopirkt.
Izdot grāmatu, ja iespējamā latviski lasošā auditorija ir tikai 1,5 milj. iedzīvotāju – tas ir milzīgs risks un līdzekļu iesaldēšana uz ilgu laiku. Turklāt grāmatai vidējais metiens Latvijā ir ap 1200 eks. Līdz ar to uz šiem 1200 eksemplāriem sadalās visas nemainīgās izmaksas. Tas ir gan honorārs grāmatas autoram (vai autortiesības), maketēšanas izmaksas un dizaina izmaksas. Kā arī liela daļa no tipogrāfijas izmaksām.
Grāmatai latviešu valodā iespējamais tirgus Latvijā ir gandrīz divas reizes mazāks nekā maizei, zobupastai, uzvalkam vai jebkuram citam produktam kuru lieto neatkarīgi no valodas zināšanām.
Turklāt grāmata latviešu valodā nav un praktiski nevar būt Latvijas eksportprece, kā mildronāts, biezpiena sieriņš Kārums vai Rīgas melnais balzams.
Manuprāt, latviešu valodas attīstības scenāriji ir divi. 1. Valsts turpina atbalstīt grāmatu izdošanu ar nodokļu sistēmas palīdzību (piem., pazemināta PVN likme) un izdevēji turpina izdot grāmatas izkoptā un pietiekami bagātā latviešu valodā. Latvieši lasa un apgūst bagātas latviešu valodas lietošanu no bērnības. Latvijā latvieši spēj saglabāt savu identitāti un latviešu valodu.
2. Valsts palielina PVN par 16%, kas arī grāmatas padara par 16% dārgākas. Grāmatu izdošana samazinās. Izdevēji, korektori un latviešu valodas redaktori spiesti mainīt nodarbošanos. Arvien retāk kāds saņem drosmi latviešu valodā uzrakstīt grāmatu. Cilvēki arvien vairāk lasa dzelteno presi un interneta medijus. Valodu apgūstam no dzeltenās preses, skatoties filmas un lasot internetā (tai skaitā, slavenajos DELFI komentāros). Latviešu valodas apguvi atstājam skolām. Uz ielas un sadzīvē lietotā valoda atšķiras no skolā mācītās un izveidojas krievu-angļu-latviešu valodas kokteilis, kas lēnām pārņem latviešu valodu. Valoda lēnām izmirst, un to atceramies tikai Dziesmusvētkos.
Aicinu Saeimas deputātus un ministrus pirms jaunās PVN likmes 21% apmērā padomāt, vai tik tiešām iespējami iegūtais pusmiljons gadā PVN nodoklī no grāmatu tirdzniecības būs vērtīgāks par daudzajiem miljoniem, kurus nākotnē vajadzēs ieguldīt latviešu valodas saglabāšanā.
Rubrikā jaunākais
-
Nepieciešama katarse
|16| -
Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8| -
Dažādu karu veterāniem
|55| -
Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|23| -
Izvēle liela un svarīga, bet…būs grūti izlemt
|30| -
Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|79| -
Palu laiks… Ka tikai aizdevēji nesadusmojas
|30| -
Par nodokļu politiku Latvijā
|14|
Komentēt rakstu
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Aktuāli
-
Nepieciešama katarse
|16|Ne zemais sadzīves līmenis, ne izpostītā lauksaimniecība un mazefektīvā rūpniecība, ne arī kāda cita veida atpalicība nav tas briesmīgākais «mantojums» no smagajiem pusgadsimtu ilgumā...
-
Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|Atbilde bijušajiem biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” (LMA) valdes locekļiem Robertam Šiliņam, Egonam Simsonam un Mārim Oltem, kas adresēta LMA valdes priekšsēdētājam Alvim...
-
Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|23|Noskatījos televīzijā filmu par zviedru mākslinieku Larsu Vilku, un man radās dažas pārdomas.
Vairāk lasītais kanālā
Dažādu karu veterāniem
|55|Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|FOTO: Flešmobs „Common! Let’s vote!”
|7|Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|23|Jelgavas pensionāru ieteikums, kā glābt Latvijas valsti
|11|Piedalies Zemes stundā – pievieno foto un saņem balvu!
Nepieciešama katarse
|16|Pavasara tuvums
|1|
Skaties vēl
-
Nepieciešama katarse
|16|Ne zemais sadzīves līmenis, ne izpostītā lauksaimniecība un mazefektīvā rūpniecība, ne arī kāda cita veida atpalicība nav tas briesmīgākais «mantojums» no smagajiem pusgadsimtu ilgumā...
-
Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|Atbilde bijušajiem biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” (LMA) valdes locekļiem Robertam Šiliņam, Egonam Simsonam un Mārim Oltem, kas adresēta LMA valdes priekšsēdētājam Alvim...
-
Dažādu karu veterāniem
|55|Kaut nu jau šķiet, ka līdz nākamajam gadam dedzīgie strīdi par latviešu leģionāriem Waffen SS formējumos ir tradicionāli pierimuši, atvēlot laiku 9.maija gaidīšanai, skaidrs, ka vienalga...
Sveces gaisma
Šleser, atjauno konduktorus un būs darba vietas!
|4|Jelgavas pensionāru ieteikums, kā glābt Latvijas valsti
|11|Nepieciešama katarse
|16|Slidotava pašā Liepājas sirdī
Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|FOTO: Flešmobs „Common! Let’s vote!”
|7|Piedalies Zemes stundā – pievieno foto un saņem balvu!
Dažādu karu veterāniem
|55|Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|FOTO: Flešmobs „Common! Let’s vote!”
|7|Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|23|Jelgavas pensionāru ieteikums, kā glābt Latvijas valsti
|11|Piedalies Zemes stundā – pievieno foto un saņem balvu!
Nepieciešama katarse
|16|Pavasara tuvums
|1|
Vairāk komentētie raksti
Vai viņus vajag sagrūst krāsnī un sadedzināt?
|108|16.martā - neapgānīsim mūsu svētvietu!
|79|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|79|Накануне дня эсэсовца - побольше немецкого языка!
|71|Valdība ļauj nozagt 220 miljonus no valsts budžeta
|69|Латышский язык как иностранный
|63|Informācija par 16. marta gājienu par godu Latviešu leģionāriem
|60|
Vislabāk vērtētie raksti kanālā
Kautiņš cepures dēļ – provokācija vai farss?
|40|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|79|Cīruļputenis bez cīruļiem
|7|Šlesers izrunās vilku no meža
|45|FOTO: Rikis
|11|Valdība ļauj nozagt 220 miljonus no valsts budžeta
|69|Diemžēl notika kā notika
|39|Neaizskaramie
|17|Neatliekamais atgādinājums īstenajiem
|59|Neuzķerties uz Šlesera untuma glābt Latviju ar viņu priekšgalā
|18|
Kurš uzvarēja karā?
|20|Hronika:: Cīņa par Leģiona atceri 2001.-2010.
|17|Atklāta vēstule Dombrovskim (papildināts ar Zatlera viedokli)
|58|Informācija par 16. marta gājienu par godu Latviešu leģionāriem
|60|Vai tagad liekulīgājā pasaulē leģionāriem ir jāpiemin Eldara Rjazanova un Maksima Gorkija dzimšanas dienas?
|12|TP svinīgi nones Lācaru no skatuves
|18|Vai mums jāsāk nopietni uztraukties?
|29|PARODIJA #3 - VIENOTĪBA + OLIGARHS?
|10|Gods un slava!
|15|Vidējais latvietis ir kā Žagara kalns: lai tiktu uz augšu, ir jāvelk, toties lejā gan iet kā pa sviestu.
|15|
TU SAŅEMSI ATBILDI
Ja Tevi interesē kāds jautājums, neliek mieru kāda ideja, ir ierosinājums vai ... gribi kritizēt nebūšanas un arī mūs, portāla un "Dienas" satura veidotājus, neklusē! Raksti, vaicā, kliedz un smejies!
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
DALIES PRIEKĀ!
Ja šodien esi no gultas izkāpis ar pareizo kāju (citam tā ir kreisā. citam - labā),
ja Tevi ir iepriecinājis kāds cilvēks vai notikums,
ja redzi, ka lietas mūsu valstī, pilsētā, pagastā sāk ritēt uz labo pusi,
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
LIETOTĀJ!
AKTĪVĀKIE BLOGOTĀJI JAU SĀK!
Ja esi regulārs un aktīvs portāla lietotājs un komentētajs, vari līdzdarboties vēl vairāk, kļūstot par mūsu blogeri!
Mēs respektējam vēlmi palikt kopā ar savu niku, bet, lai sadarbotos, dod mums ziņu, vai tas Tevi interesē!
Šodien jau sākuši blogot pirmie drosminieki!
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
DIENAS FOTO
Skaistākais skats.
Atsūti savu DIENAS FOTO!
Ak, nebūtu Jūs uzņēmējs, kas pelna šai nozarē , un nebūtu sevi sākumā uzlielījis , vēl piedevām pārmērīgi dramatizējis, pieminot latviešu valodas saknes(to ciršanu), varētu patiešām padomāt , ka situācija gaidāma traģiska. Tomēr Jūsu rakstītais ierosināja padomāt un secināt, ka situācija gaidāma tikai dramatiska, ne traģiska. Bet latviešu valodai, kas ir monumentāls veidojums, ja tā var izteikties, tie pasākumi nodarīs tik pat kā kāds putniņš granīta piemineklim.
bija man reiz darīšana ar Jelgavas tipo - pats vairs nelietoju un citiem neiesaku
Aizvien biežāk sāku domāt, ka mūsu tauta patiešām ir pelnījusi latviešu valodas izzušanu. Apskaužu francūžus par viņu stāju.
Kāpēc fotogrāfijā virs raksta grāmatas angļu valodā?
Tas ir neprātīgi teikt, ka mūsu tauta ir pelnījusi latviešu valodas izzušanu... drīzāk būtu jāsaka, ka mūsu tauta ir pelnījusi šādas tik neatbildīigi mantrausīgas, nekompetentas apkaunojošas un latviešu tautai naidģas valdības nogāšanu. un jaunas vēlēšanas. Ja valdībā ir palicis pat viens vēl godīgs latviešu interešu atbalstītājs/ atbalstītāja.. tad ir pienācis laiks tam pamest šo nelietderīgo bandu un ļaut kompetentiem latviešu tautas aizstāvjiem nākt vietā
Kurš tad bija tas, kurš naidīgo valdību ievēlēja? Marsieši?
tikai, nelej, māri. ar savu grābšanas kāri jūs jau sen esat visas saknes atcirtuši. jau sen man grāmatu bodes ir tikai acu pamielošanai un siekalu patecināšanai. kādreiz tika lasīts krietni virs simta grāmatu gadā, no kurām lābākās noteikti tika pirktas. tagad par to var pasapņot. bibliotekās ar pēc jaunumiem rindā jāstāv. tā kā nemuldi. nu jau sanāk lētāk ko arzemēs iepirkt. viņiem vismaz kabatas formāts pieejams, kam mūsējie pilnīgi uzsļāvuši. mūsējiem , lai rautu, vajag biezas, ar lieliem fontiem, atstarpēm pa puslapai un krutos vākos. ķēmi gatavie.
Tajā bildē grāmatas angļu valodā ir tāpēc, ka latviešu plašsaziņas līdzekļos nav gandrīz vairs neviena fotogrāfa, kas mācētu uzņemt bildi Latvijas vidē. It īpaši tas raksturīgi sieviešu žurnāliem. Visās bildēs kaut kādi amerikāņu cacu feisi vai Lielbritānijas ainavas, un zem bildes paraksts: "Foto: Corbis/Scanpix."
Vispār par šo lietu tiešām brīnos. Digitālā fotogrāfija taču plaukst un zeļ, fotogrāfēšana ir mīļākā nodarbe katram otrajam - bet latviešu fotogrāfu, kas spētu latviešu žurnālam vai avīzei uzņemt bildi ar Latvijas cilvēkiem, ainavām vai objektiem, praktiski vairs nav. Viss jānokačā no interneta.
Kas Tu par uzņēmēju? Tu esi gaudulis!
Slikti kad sāk ar pašreklāmu. Bet vissliktāk, ka nesaprot juridisku niansi. Zaudētā iespēja(jur.) nav zaudējumi. Jūs sava raksta nobeigumā runājiet par IESPĒJAMU peļņas pazemināšanos, kas var notikt dažādu iemeslu dēļ, bet tie nav, jau iegūtā zaudēšana. Ja katastrofas gadījumā sabrūk tipogrāfija un iekārtas, kas Jums pieder, tie ir zaudējumi, ko cerams apdrošināšana kompensēs, sevišķi , ja ioemesls ir zemestr;īce vai kaut kas tamlīdzīgs.Bet nenodrukātais un nepārdotais, ir zaudētā iespēja.
Zināma pieredze man ļauj apgalvot, ka daudzu izdevniecību (protams, ne visu) galvenais mērķis ir nopelnīt pēc iespējas vairāk (kas pats par sevi nebūtu nekas nosodāms), tikai nevajag uzdoties par latviešu valodas aizstāvjiem. Tiek tulkoti un izdoti daudzi sēnalromāni. Runa varētu būt tikai par tiem, kas izdod laviešu rakstnieku darbus, pie tam, tos labākos.
Es vienīgi gribētu papildināt, ka noteikti vajadzētu vairāk izdot visaptverošus ekumeniskus reliģiska rakstura darbus , tulkotus labā latviešu valodā, jo daudzi līdzšinējie ir manas bērnības un vēl senāki tulkojumi. Vismaz tos, kas ietver pamatīgu filozofiju par esamības jēgu.
Skumji ir lasīt šādus žultainus un naidīgus komentārus pie viena no nedaudziem sakarīgiem rakstiem. Kā tajā parunā - "latvietis latvietim latvietis". No Māra daudz ko varētu pamācīties - gan kā nekaunēties par saviem veiktajiem darbiem, gan arī kā korekti izteikt patiesību un savu sāpi. Protams, ka tas viss ir saistīts arī ar biznesa interesēm, bet - vai tad tas ir kas nosodāms? Ja jau biznesa intereses būtu galvenās un vienīgās, tad sen varētu orientēties uz Krievijas vai angļu valodas vai citu veidu grāmatu drukāšanu - bet nē, tomēr ir daži entuziasti un patrioti, kuri tomēr cenšas kaut ko darīt Latvijas un latviešu valodas labā - tai skaitā arī visu šo žultaino komentētāju labā.
Paldies Mārim!
Ansi, es neb ut neuzbrūku Mārim, jo nezinu, kādas grāmatas viņš izdod. Runāju par to, kāda aina paveras, ieejot grāmatveikalā un apskatot jaunākos izdevumus. Vismaz 80% ir komercizdevumi, kas nav nekas nosodāms. Nelaime ta, ka tie, kam laba latviešu valoda būtu visvairāk vajadzīga, grāmatas vispār nelasa.
neķer kreņķi. nav žēl , lai strādā un pelna, tikai nevajag uzmesties par valodas glābēju. paskaties labu grāmatu (un sliktu arī) cenas pie šī pvn, un izdari secinājumus, cik daudzi var atļauties. neuzskatu sevi par nabagu, bet tagad???
bet par krievu un angļu tu nolaidi fufeli. cik daudzi lasa krievu un angļu mēlē??? un ir liela izvēle, kur iegādāt krievijā un citur izdotas grāmatas par patīkamākām cenām , nekā musējās. tas no pieredzes.
izēja ir... ir jāizmanto līdz 2000.gadam izdotie macību grāmatas un nebūs problēmu, bet katru gadu nevajag izdot jaunu. Par vispārējo literatūru - tas arī ir ļoti daudz, pietiek muldēt, lai dabūtu "Oņeginu" latviešu valodā, nav nepieciešams izdot jaunu, tikko partulkotu grāmatu - pietiek arī pat padomju laokos pārtulkota!
Vai tas, ka grāmata maksās nevis LVL 10 bet 11,52 LVL kādam tiešām kaut ko mainīs? Un, ja mainīs, tad kāds te sakars ar tajā atrodamo latviešu valodas kvalitāti? Vai arī maizei paceļot PVN, tā kļūs neēdamāka?
To Afreec:
mana doma, ka graamata kas maksaatu 10 Latus maksaas nevis 11.52 bet krietni vairaak, nennemos prognozeet 16 - 18. taa tomeer notiek, cenas pieaug visos razhoshanas, tirdznieciibas procesos - pat ja ne tieshi, tad pastarpinaati. ja graamatu, kura maksaa 10 latus es piktu neshauboties - vienkaarshi kaa interesantu lasaamvielu, tad peerkot graamatu par 18 latiem es apdomaashos un nepirkshu taapat vien. Lai maksaatu 18 latus vinnai ir jaabuut lloti garshiigai. graamatas pirks retaak, taatad lasiis mazaak, ja taa tad izdos mazaak - sekojoshi tulkos mazaak, rakstiis mazaak .... negribu biedeet, bet vai nebuus taa, ka shaadu kriizi izdziivos tikai Harijs Poters un liidziigas gramatas :) izmirs ne tikai valoda, bet atmirs arii smadzenes
jau tagad mūsu skolā daudziem vecākiem pietrūkst naudas, lai uz 1.septembri sapirktu visas nepieciešamās mācību grāmatas, kas būs nakamgad, kad vel puse būs bezdarbniekos?
varbūt vajadzētu atgriesties pie sistēmas, kad visas mācību grāmatas varēja saņemt skolas bibliiotēkā par velti?
vai tas nav absurds, kad skolēna sekmes ir proporcionālas vecāku maksātspējai???
Pārlasot vēlreiz autora darbu, kā arī preses izdevēju cepšanos, tie visi tomēr runā tikai par savai nozarei piemērojamo PVN un attiecīgu sadārdzinājumu. Kā tad tā? Pieļauju, ka siksna būs jāsavelk gan izdevējiem, gan drukātājiem, gan tirgotājiem. Bet kam ta tagad viegli? Bet to pareizā latviešu valodā un ar pareizo domu sarakstīto grāmatu īpaši nepirka līdz šim, nepirks un nelasīs arī ne rīt, ne parīt. Tur jāmainās visai sabiedrībai, kas prasīs ne veinu vien gadu.