Piektdiena, 19. marts
Autors: Uldis Briedis, Diena
Klāra Radziņa - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore, viņa arī parakstījusi šo atklāto vēstuli.
Latvijas Valsts prezidentam V. Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam G. Daudzem, Ministru prezidentam V. Dombrovskim, kultūras ministram I. Dālderim
Šīs vēstules rakstīšanā esam apvienojušies mēs, kultūras mantojuma iestāžu pārstāvji, lai paustu savu satraukumu par pašreizējo kultūras politiku valstī un no tās izrietošo kultūras mantojuma iestāžu nepietiekamo finansējumu, kas apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanas iespējas.
Mums jāapzinās, ka Latvijas valsts nepieciešamību savulaik noteica tās tauta savas fiziskās pastāvēšanas, latviešu valodas un kultūras esības nodrošināšanas vārdā. Kultūra bija un joprojām ir viens no Latvijas valsts tapšanas un eksistences balstiem, tā nes Latvijas vārdu pasaulē, nodrošinot mūsu valsts atpazīstamību pozitīvā nozīmē. Savukārt mūsu bagātais un daudzveidīgais kultūras mantojums vieno pagātni ar tagadni un nākotni, veidojot paaudžu sasaisti ilglaicīgā un skaidri motivētā piederībā savai tautai un valstij.
Kā zināms, kultūru balsta „trīs vaļi” – radošais process, kultūras izglītība un kultūras mantojums. Kultūras mantojuma institūcijas ir arhīvi, bibliotēkas, muzeji un pieminekļu saglabāšanas iestādes, kurās agrāk vai vēlāk nonāk pilnīgi visas jaunradītās vērtības, to autoru vai izpildītāju dokumentārais un priekšmetiskais mantojums, kā arī publiskojums (grāmatas, notis, periodika, skaņu ieraksti, filmas u.c.). Radošie cilvēki un sabiedrība ļoti bieži izmanto kultūras mantojuma iestāžu krājumus, lai smeltos zināšanas un ierosmi tālākai jaunradei – literatūras, teātra izrāžu, kinofilmu, mūzikas radīšanai un atskaņošanai, mākslai un fotogrāfijai. Muzeju, bibliotēku, arhīvu krājumi ir avots arī tradicionālajai kultūrai un pašdarbībai.
Latvijas kultūra var plaukt tikai tad, ja visa kultūras trīsvienība - radošais process, kultūras izglītība un kultūras mantojuma iestādes – saņem harmonisku atbalstu no valsts, pašvaldībām, medijiem un sabiedrības. Diemžēl pašreizējā situācijā šis atbalsts nav ne pietiekams, ne līdzsvarots. Sociālo partneru iniciētajā aptaujā dažu simtu respondentu paustā attieksme pret kultūru un no tās izrietošais zemais kultūras vērtējums deva iespēju valdībai attaisnot nežēlīgu budžeta „griezienu”, kas dramatiski skar arī kultūras mantojuma iestādes, kuras glabā vairāku gadsimtu laikā sakrātās arhivālijas, grāmatas, muzeja priekšmetus – to, kas Latviju veidoja par valsti un latviešu tautu par nāciju.
Kultūras mantojuma nozare, tāpat kā kultūra kopumā, ir ne tikai resursu patērētāja, bet arī resursu radītāja. Tā ir valsts ekonomikas būtiska sastāvdaļa vairākos aspektos – gan kā darba devēja, specifisku un retu profesiju uzturētāja, tiešu un netiešu ienākumu no pakalpojumiem radītāja, nodokļu maksātāja. Kā kultūras tūrisma nozares vissvarīgākā sastāvdaļa tā sniedz vienreizēju iespēju iepazīties ar Latvijas vēsturi un tradīcijām, padarot tūrisma braucienus uz mūsu zemi garīgi bagātākus. Tāpat atzīmējams, ka kultūras mantojuma nozare ir arī būtiska valsts pārvaldes funkciju turpinātāja, gatavojot privātajiem un publiskajiem subjektiem izziņas sociālo un tiesisko jautājumu kārtošanai un valsts izglītības un zinātnes, kā arī mūžizglītības sistēmas sastāvdaļa.
Saprotams, ka 2010.gadā nav sagaidāms budžeta pieaugums ne kultūrā, ne citās nozarēs. Tomēr vēlamies uzsvērt, ka kultūras mantojuma iestāžu budžeti ir samazināti vairāk nekā par 50%. Tas ir zaudējums ne tikai nozares darbiniekiem, vēl svarīgāk ir apzināties –ko zaudē un zaudēs sabiedrība. Krīzes laikā cilvēkiem kultūra ir vajadzīga vairāk nekā „treknajos” gados. To pierāda apmeklētāju skaita pieaugums visa veida bezmaksas kultūras pasākumos bibliotēkās un muzejos. Tas parāda, ka kultūras nozīme paplašinās sociālajā virzienā. Tieši šajā laikā ar kultūras pakalpojumiem bez maksas vai par ievērojami zemākām cenām jāpalīdz nodrošināt sociāli neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Taču gan muzejiem, gan bibliotēkām ir samazināti līdzekļi krājuma un jaunrades darbu iepirkumiem, arī pasākumu organizēšanai. Turpretī budžeta ieņēmumu daļa gan muzejiem, gan citām kultūras mantojuma iestādēm ir palielināta, labi zinot, ka uzdoto izpildīt nav iespējams. Nevar plānot, ka cilvēkiem ar pašreizējiem ieņēmumiem būs iespējams maksāt par ieejas biļetēm un citiem kultūras pakalpojumiem tikpat, cik agrāk. Mēģinot tomēr nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu, kultūras iestādēm veidosies parādi gan par ēku apsaimniekošanu, ekspluatāciju un glabājamo kultūras vērtību apsardzi, gan darbinieku atalgojuma nodokļu parādi.
Mēs aicinām Ministru kabinetu un Finanšu ministriju skatīties uz kultūras nozari ne tikai kā valsts finanšu līdzekļu patērējošu nozari, bet kā uz nozari, kurā ieguldītie līdzekļi attaisnosies ilgtermiņā.
Mēs aicinām arī Kultūras ministriju vēl principiālāk iestāties par kultūras finansējumu. Ministrijai un Nacionālajai kultūras padomei regulāri un stingri jāaizstāv kultūras funkcijas nozīmība sabiedrībā, arī sarunās ar t.s. „sociālajiem partneriem” un „2030 stratēģijas autoriem”.
Šis gads atklās jau veikto reformu lietderību. Jau šodien ir skaidrs, ka pieļautas daudzas kļūdas. Sabiedrībā tiek veidots greizs priekšstats par kultūras nozari, liegta virkne kultūras pakalpojumu un samazināts to apjoms, ignorēta esošā likumdošana un starptautiskās konvencijas par kultūras mantojuma saglabāšanu, kā rezultātā apdraudēta kultūras mantojuma nozares turpmākā darbība. Valsts pastāv, veicot zināmu tai uzticētu funkciju kopumu. Valsts uzdevums ir nodrošināt Latvijas tautas un kultūras pastāvēšanu un attīstību. Samazinot nozares finansējumu, kultūras mantojuma iestāžu darbību nedrīkst pārtraukt pilnībā, jo tas draud ar iestāžu likvidēšanu un kultūras mantojuma vērtību neatgriezenisku zaudēšanu. Mēs aicinām uz neatliekamu rīcību kultūras mantojuma saglabāšanā, kas palīdzētu sabiedrībai atgūt ticību savai valstij un nodrošinātu nākotni Latvijas kultūrai, tātad arī sabiedrībai un valstij.
A. Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
V. Štāls, Valsts arhīvu ģenerāldirektors
A. Radiņš, VA „Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” direktors
M. Lāce, VA „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” direktore
I. Millersone, VA „Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs” direktore
A. Jurkāne, VA „Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis - Turaidas muzejrezervāts” direktore
I. Lancmanis, VA „Rundāles pils muzejs” direktors
I. Knoka, VA „Rakstniecības un mūzikas muzejs” direktore
R. Meinerte, VA „Memoriālo muzeju apvienība” direktore
K. Radziņa, VA „Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs” direktore
Rubrikā jaunākais
-
Nepieciešama katarse
|16| -
Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8| -
Dažādu karu veterāniem
|55| -
Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|23| -
Izvēle liela un svarīga, bet…būs grūti izlemt
|30| -
Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|79| -
Palu laiks… Ka tikai aizdevēji nesadusmojas
|30| -
Par nodokļu politiku Latvijā
|14|
Komentēt rakstu
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Aktuāli
-
Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|Atbilde bijušajiem biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” (LMA) valdes locekļiem Robertam Šiliņam, Egonam Simsonam un Mārim Oltem, kas adresēta LMA valdes priekšsēdētājam Alvim...
-
Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|23|Noskatījos televīzijā filmu par zviedru mākslinieku Larsu Vilku, un man radās dažas pārdomas.
-
Nepieciešama katarse
|16|Ne zemais sadzīves līmenis, ne izpostītā lauksaimniecība un mazefektīvā rūpniecība, ne arī kāda cita veida atpalicība nav tas briesmīgākais «mantojums» no smagajiem pusgadsimtu ilgumā...
Vairāk lasītais kanālā
Dažādu karu veterāniem
|55|Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|FOTO: Flešmobs „Common! Let’s vote!”
|7|Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|23|Jelgavas pensionāru ieteikums, kā glābt Latvijas valsti
|11|Piedalies Zemes stundā – pievieno foto un saņem balvu!
Nepieciešama katarse
|16|Pavasara tuvums
|1|
Skaties vēl
-
Nepieciešama katarse
|16|Ne zemais sadzīves līmenis, ne izpostītā lauksaimniecība un mazefektīvā rūpniecība, ne arī kāda cita veida atpalicība nav tas briesmīgākais «mantojums» no smagajiem pusgadsimtu ilgumā...
-
Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|Atbilde bijušajiem biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” (LMA) valdes locekļiem Robertam Šiliņam, Egonam Simsonam un Mārim Oltem, kas adresēta LMA valdes priekšsēdētājam Alvim...
-
Dažādu karu veterāniem
|55|Kaut nu jau šķiet, ka līdz nākamajam gadam dedzīgie strīdi par latviešu leģionāriem Waffen SS formējumos ir tradicionāli pierimuši, atvēlot laiku 9.maija gaidīšanai, skaidrs, ka vienalga...
Sveces gaisma
Šleser, atjauno konduktorus un būs darba vietas!
|4|Jelgavas pensionāru ieteikums, kā glābt Latvijas valsti
|11|Nepieciešama katarse
|16|Slidotava pašā Liepājas sirdī
Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|FOTO: Flešmobs „Common! Let’s vote!”
|7|Piedalies Zemes stundā – pievieno foto un saņem balvu!
Dažādu karu veterāniem
|55|Alvis Birkovs: Atklāta atbilde atklātās vēstules autoriem
|8|FOTO: Flešmobs „Common! Let’s vote!”
|7|Pārdomas pēc dokumentālās filmas par Larsu Vilku
|23|Jelgavas pensionāru ieteikums, kā glābt Latvijas valsti
|11|Piedalies Zemes stundā – pievieno foto un saņem balvu!
Nepieciešama katarse
|16|Pavasara tuvums
|1|
Vairāk komentētie raksti
Vai viņus vajag sagrūst krāsnī un sadedzināt?
|108|16.martā - neapgānīsim mūsu svētvietu!
|79|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|79|Накануне дня эсэсовца - побольше немецкого языка!
|71|Valdība ļauj nozagt 220 miljonus no valsts budžeta
|69|Латышский язык как иностранный
|63|Informācija par 16. marta gājienu par godu Latviešu leģionāriem
|60|
Vislabāk vērtētie raksti kanālā
Kautiņš cepures dēļ – provokācija vai farss?
|40|Latviešu leģions – dažu nepamatotu apgalvojumu atspēkojums
|79|Cīruļputenis bez cīruļiem
|7|Šlesers izrunās vilku no meža
|45|FOTO: Rikis
|11|Valdība ļauj nozagt 220 miljonus no valsts budžeta
|69|Diemžēl notika kā notika
|39|Neaizskaramie
|17|Neatliekamais atgādinājums īstenajiem
|59|Neuzķerties uz Šlesera untuma glābt Latviju ar viņu priekšgalā
|18|
Kurš uzvarēja karā?
|20|Hronika:: Cīņa par Leģiona atceri 2001.-2010.
|17|Atklāta vēstule Dombrovskim (papildināts ar Zatlera viedokli)
|58|Informācija par 16. marta gājienu par godu Latviešu leģionāriem
|60|Vai tagad liekulīgājā pasaulē leģionāriem ir jāpiemin Eldara Rjazanova un Maksima Gorkija dzimšanas dienas?
|12|TP svinīgi nones Lācaru no skatuves
|18|Vai mums jāsāk nopietni uztraukties?
|29|PARODIJA #3 - VIENOTĪBA + OLIGARHS?
|10|Gods un slava!
|15|Vidējais latvietis ir kā Žagara kalns: lai tiktu uz augšu, ir jāvelk, toties lejā gan iet kā pa sviestu.
|15|
TU SAŅEMSI ATBILDI
Ja Tevi interesē kāds jautājums, neliek mieru kāda ideja, ir ierosinājums vai ... gribi kritizēt nebūšanas un arī mūs, portāla un "Dienas" satura veidotājus, neklusē! Raksti, vaicā, kliedz un smejies!
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
DALIES PRIEKĀ!
Ja šodien esi no gultas izkāpis ar pareizo kāju (citam tā ir kreisā. citam - labā),
ja Tevi ir iepriecinājis kāds cilvēks vai notikums,
ja redzi, ka lietas mūsu valstī, pilsētā, pagastā sāk ritēt uz labo pusi,
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
LIETOTĀJ!
AKTĪVĀKIE BLOGOTĀJI JAU SĀK!
Ja esi regulārs un aktīvs portāla lietotājs un komentētajs, vari līdzdarboties vēl vairāk, kļūstot par mūsu blogeri!
Mēs respektējam vēlmi palikt kopā ar savu niku, bet, lai sadarbotos, dod mums ziņu, vai tas Tevi interesē!
Šodien jau sākuši blogot pirmie drosminieki!
Rakstiet drīz un vaicājiet: tautas_balss@diena.lv
DIENAS FOTO
Skaistākais skats.
Atsūti savu DIENAS FOTO!
"Tas ir zaudējums ne tikai nozares darbiniekiem, vēl svarīgāk ir apzināties –ko zaudē un zaudēs sabiedrība"
Šitie ļautiņi visus gadus ir trekni barojušies no oranžās siles un nu viņu smadzenes ir smagi aptaukojušās. Savas alkatības apmirināšanas interesēs tiek piesaukta visa sabiedrība. Vai, beidzot, nebūtu laiks saprast, ka nauda no gaisa nekrīt, tā ir katram jānopelna! Ja jūsu tās "privātbodes" aizklopētu ciet, lielākā sabiedrības daļa pat to nepamanītu.
Teiksiet, ka ciniski, bet toties patiesi.
Kultūru nevar izmērīt skaitļos un tabulās - līdzīgi kā pašapziņu, sirdsapziņu un identitāti. Tāpēc nav jābūt Einšteinam, lai saprastu, ka valstī bez mecenātisma tradīcijām kultūras iestādes nevar funkcionēt bez valsts finansējuma, jo ne viss sastāv no ziņģēm un Holivudas filmām.
Tās nav privātbodes bet gan valsts dotētas iestādes. Zināma savas muļķības sludinoša sabiedrības daļa, tādi kā jūs nemanīs, -tad aizejiet vismaz uz muzeju nakti, paskatieties kādas rindas stāv lai tiktu muzejos iekšā. Jā, jums smadzenes nav aptaukojušās, jo tādu vispār nav.
Kāpēc šo vēstuli nav parakstījis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis? Vai tas naozīmē, ka iepriekš minētā matperosna ir tiktālu korumpējusies, ka baidās parakstīties??? Kad šo personu sauks pie atbildības un valdība izvērtēs šīs iestādes paveikto, pareizāk sakot, pastrādāto...un KNAB amatepersonas ienākumus pēdējo 20 gadu laikā, salīdzinot ar tās šiko dzīves veidu...Varbūt tādēļ neparakstās??? Ko....
Kultūru, protams, nevar izmērīt skaitļos un tabulās, bet tas izprotot vārdu "kultūra'šaurākā nozīmē. Plašākā izpratnē kultūra ir viss tas, kas cilvēci padara atšķirīgu no pārējās pasaules, vienlaikus ar to sadzīvojot. Tāpēc, raizējoties par kultūras mantojuma saglabāšanu, patlaban, smagas krīzes situācijā, atliek šo mantojumu saglabāt, vulgāri izsakoties, iekonservēt, kam diez vai līdzekļi daudz nepieciešami. Kā mēs noliekam priekšmetus , sezonai mainoties. Skaidrs, ka ekonomiskā situācija arī mainīsies un tad varēs priecāties par saglabāto. Ja muzejs ir slēgts apmeklētājiem un trik vien kā fondos atliek saglabāt klimatu, līdzekļi pietiks.
Pat ja jūsu piedāvāto "inovāciju" apspriestu, kas tādā gadījumā notiktu ar muzeju personālu? Ja šie cilvēki zaudēs kvalifikāciju (emigrējot vai nodzeroties), vairs nebūs profesionāļu.
Kas te bija minējis, ka minimālās algas maksāšana valstij ir izdevīgāka kā bezdarbnieka uzturēšana.
Muzeja darbinieki , speciālisti kvalifikāciju nevar zaudēt, jo tā nu reiz ir tā nozare, kurā jaunumus var apgūt vienkārši izlasot. Bet mans ieteikums neietver restaurācijas pārtraukšanu, kas protams ir absolūti nepieciešama lai saglabātu vērtības. Būtībā muzejs vairāk ir mantojuma saglabāšanai, nevis ekspozīcijai apmeklētājiem,, kas ir tāda pretimnākšana. Ja Jūs painteresētos kaut vai par mākslas muzeju, saprastu, ka eksponēta tiek ļoti neliela daļa. Pārējais atrodas fondos. Vienmēr pastān dialogs starp viedokli, kas pastāv lai apmeklētājus ierobežotu, un tiem, kas cer visu visiem eksponēt. Es nedomāju, ka mans netiešais ieteikums būtu ilglaicīgs, bet noderētu gan.
Tur jau ir tas joks, ka šobrīd vairs netiek segti pat izdevumi par apkuri un elektrību, kā arī nomas maksas. Tad, ko līdz aiztaisīšana ciet. Padomājiet, kādās ēkās atrodas lielie muzeji un cik maksā šō ēku ekspluatācijas izdevumi. Muzejus ir maksimāli jācenšas turēt vaļā, jo tas šobrīd ir vienīgais ienākumu avots. Bet kādam tā atvēršana arī ir jānodrošina (t.sk. apsardze).
Mani pārsteidz Jūsu rakstītais - "Muzeja darbinieki , speciālisti kvalifikāciju nevar zaudēt, jo tā nu reiz ir tā nozare, kurā jaunumus var apgūt vienkārši izlasot". Vai Jūs pats strādājat muzejā, ka tik labi zināt, kā var iegūt kvalifikāciju muzeoloģijā? Ja mēs gribam atraktīvus muzejus kā tūrisma objektus, neformālās izglītības papildināšanas avotus, muzeju speciālistiem ir nepieciešama augsta profesionālā kvalifikācija. Tas pats attiecas arī iz citām kultūras nozarēm. Mani pārsteidz latviešu aprobežotāis pragmatisms. Kā viens savulaik izteicās - latviešu nācija jau morāli bankrotējusi, atliek tikai fizisks bankrots
Kas tur ir ar to Dambi, ka par viņu un viņa radiniekiem tik daudz komentāros raksta? Kādam uz kājas uzkāpis?
Muzejiem pašiem ir jāmainais laikiem līdzi, taču izmaiņas tur notiek ļoti smagi. Tie paši vēstules rakstītāji - direktori - padomju laiku funkcionāri, visi bijušie PSKP vadošie biedri, jo PSRS laikos par muzeja direktoru bezpartejiskais nemaz nevarēja būt. Viņi visi joprojām ir vadošie muzeju darbinieki. Kādu inovāciju un mārketingu tad jūs gribiet? Viņi visi dzivi pagātnē.
Tam gan piekrītu. Man vienā no muzejiem strādā paziņa, jau daudzus gadus. Nekādas slavas dziesmas par valdošo gaisotni viņa gan nedzied. Samērā liela vienpersoniska vadības attieksme, iekšējie kašķi un savstarpēja nenovīdība, kas slāpē nozares izaugsmi. Muzejos jānāk jaunai, radošai paaudzei- gan vadības, gan personāla līmenī. Daudzos muzejos "radošums" aprobežojas ar kafijas dzeršanu, klačošanos un putekļu slaucīšanu.
Vēstules stils patiešām pabriesmīgs. Neviena dzīva vārda, tikai reiz dzirdētas un kaut kur sagra'bstītas padomju laika stilā rakstītas frāzes. Diez vai tie ir tie īstie kultūras nesēji. Vairāk izskatās pēc nomenklatūras.
Jā savulaik esmu strādājis Mākslas muzejā, kad direktore bija Ņefedova un Tēlniecības nodaļu vadīja Lukažs. Ja interesē, izstāžu daļā kopā ar Šenbergu. Bet tas nav svarīgi, jo es "drēbi pazīstot' runāju par , krīzes izraisītajiem nepieciešamajiem pasākumiem, nevis vispār par ilglaicīgu darbības nobremzēšanu, kā Jūs esiet sapratis.
Jā, un tagad esmu cieši saistīts ar Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Tāpēc jau ir atklāts jautājums - kāpēc sis kungs -Damju Juris - nav parakstījis šo vēstuli....
.>Senais
Pateikšu Millersonei lai atlaiž.Nav tak madāmas Tiso galerija.
Kas par ģīmi - pilnīgi bailes sametas... brr...
Ja Jūs uzskatāt, ka muzeja darbinieka kvalifikācija ir atkarīga tikai no "palasīšanas", tad jājautā ko Jūs muzejā (-os) esat darījis? Gribētu redzēt kādas ekspozīcijas var iekārtot tikai "palasot" vai kā var profesioāli noformēt jaunieguvumus tikai "palasot"?! Šī nu tomēr ir joma, kur gadu gaitā uzkrātā pieredze un zināšanas ir nenovērtējama bagātība. Protams, ir jomas kur priekšroka ir dodama jaunajai paaudzei, kaut vai darbs ar bērnu grupām, utt., bet gribētu redzēt kā "jaunais" pratīs novērtēt un aprakstīt jauniegūtos priekšmetus bez vecāko kolēģu atbalsta un zināšanām.
Nopūšoties atkārtošu vēlreiz, ka izteicos tikai par krīzes situāciju, par ko arī komentējamais raksts.