Āboltiņa: Latvija ir atvērta ciešākai sadarbībai ekonomikā ar Ķīnu 17

  • 0
  • Pievienot

Aktīvs politiskais dialogs Latvijai un Ķīnai ļāvis attīstīt ciešākas ekonomiskās saites, un šai sadarbībai joprojām ir labs izaugsmes potenciāls. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apliecināja, otrdien, 5.februārī, Saeimas namā tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hu Ješuņu (Hu Yeshun), kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības apjoms pēdējos gados ir būtiski audzis, un ar 282 miljonu eiro kopējo preču tirdzniecības apjomu Ķīna ir mūsu valsts 13.lielākais tirdzniecības partneris. Lai arī preču tirdzniecības bilance ir negatīva, pērn būtiski pieaudzis Latvijas eksporta apjoms uz Ķīnu ― salīdzinot ar 2011.gada 3.ceturksni, tas pērnā gada attiecīgajā laika posmā palielinājies par 19 procentiem. Latvija uz Ķīnu lielākoties eksportē metālu un tā izstrādājumus, elektroniskās un mehāniskās iekārtas, kokmateriālus, kā arī kūdru. 

Jaunas sadarbības iespējas abu valstu uzņēmējiem paver pagājušajā gadā Rīgā veiksmīgi notikušais Starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums (Global China Business Meeting), un Latvijas puse ir gatava turpmākai sadarbībai un jauniem biznesa projektiem, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka vēstnieks mūsu valsti var atstāt ar labi padarīta darba sajūtu - viņa kadences laikā ir organizētas daudzas augsta līmeņa Ķīnas amatpersonu vizītes Latvijā, kas stiprinājušas valstu politiskās un ekonomiskās saites. Mūsu parlamentāriešu interesi par Ķīnu apliecina Saeimā izveidotā daudzskaitlīgā deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas parlamentu. Abu valstu attiecības stiprinājusi arī pērnā gada nogalē notikusī Saeimas Ārlietu komisijas deputātu vizītē Ķīnā, kas ļāva novērtēt būtisko progresu, kas raksturo valsts straujo attīstību pēdējos gadu desmitos, norādīja atzina S.Āboltiņa.  

S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu valsts augstu vērtē sadarbību izglītībā un kultūrā un pateicās Ķīnas pusei par iespēju Latvijā apgūt ķīniešu valodu. Ap 500 studentu pašlaik Latvijā četrās universitātēs mācās ķīniešu valodu, un tagad arī universitātē Pekinā iespējams apgūt latviešu valodu. 2011.gadā Rīgā atklāja Konfūcija institūtu, kas, ņemot vērā lielo ģeogrāfisko attālumu, Latvijas iedzīvotājiem ir lieliska iespēja uzzināt vairāk par Ķīnas vēsturi un kultūru. 

S.Āboltiņa pateicās Ķīnas vēstniecībai par iniciatīvu, pavisam nesen ziedojot vairāk nekā 500 grāmatu par Ķīnu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja pauda cerību, ka Latvija vienmēr paliks vēstnieka sirdī, un, pateicoties par veiksmīgo sadarbību un abu valstu attiecību stiprināšanu, H.Ješuņam dāvināja medaļu ar Saeimas nama attēlu.

H.Ješuņs vēstnieka amatā Latvijā strādāja kopš 2010.gada.

Pievieno komentāru

Viedokļi

Meļņiks: Klupināšanas politika
Meļņiks: Klupināšanas politika  10   

Nav skaļi jāreklamē, ja ir vēlme kādu iegāzt. Šādu secinājumu rosināja reklāmista Ērika Stendzenieka pagājušajā nedēļā...

Zanders: "Bez čurikiem"
Zanders: "Bez čurikiem"  20   

Zaļo un Zemnieku savienības līdera Brigmaņa ironiskās piezīmes par topošās valdības gaidāmā mūža īsumu ir saprotamas no...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0