Tāpat kā daudzi citi vecāki, kuriem septembrī bērns vai nu sāks, vai arī atsāks skolas gaitas, arī es esmu ticis pie maza un maģiska sarakstiņa, un jāatzīst, tas ir gana pagarš. Līdzās nepieciešamajai mugursomai, vingrošanas tērpam, pildspalvām un zīmuļiem, kā arī vēl visādiem gana pašsaprotamiem skolas niekiem atsevišķā ailē ir norādīts arī tas, par ko pēdējā laikā saistībā ar skolu runā visvairāk, visskaļāk un diskusijās ielaižas pat Latvijas augstākās amatpersonas. Proti, runa ir par visu zināšanu pamatavotu - mācību grāmatām un darba burtnīcām.
Sarēķinu. Man sanāk tērēt 24 latus. Neba jau es nevarētu tos atļauties vai man būtu žēl, taču tagad jūtos samulsis. Redz, visaugstākais Latvijas likums - Satversme - nosakot, ka pamata un vidējā izglītība Latvijā ir bez maksas un visi mācību materiāli jāsarūpē valstij. Tad jau var sanākt, ka es tā kā pārkāpju Satversmi. Tad ko - pirkt vai nepirkt man tās grāmatas?
Par vecāku aizstāvi un kareivi numur viens šajā jautājumā ir pieteicies tiesībsargs Juris Jansons, aicinot arī tādus kā mani par šādiem sarakstiņiem nekavējoties ziņot tieši viņam. Vēl vairāk - viņš sola palīdzēt sagatavot iesniegumu «skolas faktiskās rīcības apstrīdēšanai». Bet ja ne un skola tomēr spurojas un grāmatas liek pirkt, Jansons velk laukā visšaušalīgāko zobenu - viņš gatavs pārstāvēt vecākus administratīvajā tiesā.
Skan braši un bezbailīgi. Tātad varētu tās grāmatas nepirkt un ar tiesībsarga gādību kā kārtīgs pilsonis tiesiskā valstī doties uz tiesu. Bet vai nav tā, ka līdz 1. septembrim tā tiesa ne vien nepagūs izskatīt manu lietu, bet pat neuzmetīs skatienu manai prasībai? Ko tad? Tad no plānotās sēdēšanas skolas solā mans bērns varētu pārvākties uz sēdēšanu tiesā, gaidot visvareno spriedumu, un skolas gaitas, piemēram, uzsākt deviņu gadu vecumā. Vai varbūt tādēļ valstij ir plāns sākt iešanu skolā agrāk, lai ir laiks arī patiesāties. Eh, tātad tomēr jāpērk tās grāmatas, un acīmredzot uz tiesu var iet pēc tam. Bet kurš tad atdos man tos 24 latus? Un vai vispār atdos? Un kāpēc tad tiesāties, ja grāmatas jau nopirktas - uz to tiesībsargs diemžēl nesaka neko.
Ar savu priekšlikumu šajā kutelīgajā situācijā klajā nācis arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Atšķirībā no tiesāties gatavā tiesībsarga, viņš aicina situāciju risināt bez kara un miermīlīgi, proti, mācību iestādēm būtu jānodrošina alternatīvi veidi bērniem, kā iztikt bez mācību grāmatām un darba burtnīcām. Nu re, tātad tomēr var nepirkt. Tomēr neslēpšu, tas «alternatīvais» veids tomēr raisa zināmas šaubas. Pirmkārt, nez kā tas būtu - 3. septembrī skolas vadībai un skolotājiem, kuri gadu gadiem iestaigājuši vienas un tās pašas mācību vielas takas, pēkšņi paziņot, ka 24 latu dēļ manam bērnam, lūdzu, sarīkojiet ko alternatīvu. Bet, otrkārt, nez kā tas varētu izpausties sadzīvē? Viena ainiņa, ko redzu, ka mans bērns, kamēr citi rēķina pēc grāmatas, klases vienā stūrī to pašu dara pie akvārija un uz zivtiņām, bet otra - ka viņš apņēmīgi cenšas pār blakussēdētāja elkoni ielūrēt viņa grāmatā, kurš savukārt to īsti negrib rādīt, jo viņa vecāki, lūk, dabūjuši tērēties. Vai tik tas tomēr nevar beigties ar to, ka galu galā mans bērns, uz kuru ietaupīti 24 lati, skolotāju un savu klasesbiedru acīs kļūs tik alternatīvs, ka vienādojumu risināšanai viņam tiks ierādītas betona plāksnes skolas priekšpagalmā. Un kā pēc tam, kad nāks fizika, ķīmija un ģeometrija? Ar zivtiņām varētu vairs nepietikt. Un visbeidzot - vai tad skolas ir tie īstie ļaundari, kuri skopi tup uz treknas naudas kaudzes, spītīgi nepērk nevienu grāmatu, cenšoties izspiest no vecākiem pēc iespējas lielākus labumus.
Tad pirkt vai nepirkt tās grāmatas?
Diemžēl ne no Ķīļa un arī ne no tiesībsarga šādu atbildi, ko šobrīd pirms septembra varētu gaidīt tūkstošiem vecāku, tā arī nesagaidīt. Kā redzams, viņu risinājumi ir ļoti tālu no reālās dzīves, un, visticamāk, tieši tādēļ arī šis gadiem muļļātais jautājums, kuram tagad īsti ir jāpērk grāmatas - valstij vai vecākiem, ir palicis neatrisināts un tāds, visticamāk, paliks arī šogad.
Šī ir tikai viena no neskaitāmām ainām, kur aiz politiķu lēmumiem, padomiem un ieteikumiem ir ne mazums nesakritību ar reālo dzīvi. Šoreiz tā ir 24 latu lieta, taču, piemēram, veselības ministres Ingrīdas Circenes piedāvātā veselības aprūpes pieejamības sasaiste ar nodokļu nomaksu slēpj daudz lielākus riskus. Ja ir plānots noteikt, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem ģimenes ārsta apmeklējums viena lata vietā turpmāk maksās septiņus, ministrei jāspēj atbildēt uz reālās dzīves un reālas Balvu ģimenes ārstes uzdotu jautājumu: «Man sirds sāp, kā es pacientiem pateikšu - man jums jāatsaka palīdzība, jo jūs neesat maksājis nodokļus?»
hei
Atbildi jau sen ir sniegusi Latvijas Republikas SATVERSME - izglītība ir BEZ maksas, kas nozīmē, ka vecākiem un bērniem NEKAS NAV JāPēRK.
Un viss.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 06:48
TAD
Tad varbūt valstij skolnieki bez maksas arī jāēdina, jāapģērbj un jānodrošina ar dzīvokli?
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 07:19
nu nu
Kaut kā aktīvi izdabā ierindas 'pilsoņiem šis žurnalistiņš ar čekas zagļa uzvārdu
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 08:35
Ezis
Tas nu nu Nu tiešām šausmas šitais žurnālists ierindas pilsoņus aizstāv ,c..... tāds "valsti"taču jāaizstāv,tos kuri raksta vienu un dara otru. Varbūt iebāzt būrī? Vai izraidīt no valsts? Kā var prasīt no ministra ,kaut kādu atbildību par stulbībām ,ko viņš satrādā?? Tas taču ir amats ,kuram nav ,ne pienākumi,nedz atbildība,kā protams arī pārējiem "kompetentiem orgāniem".
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 14:47
MCP
Manis pēc Jansons ar visu piebalsotāju armiju varētu boikotēt skolu kamēr šī acīmredzami vienīgā un galvenā problēma netiks atrisināta. Pārējiem bērniem būs vairāk gaisa.
Bet mani nedaudz sašāva viena ar tēmu nesaistīta rinda: "apņēmīgi cenšas pār blakussēdētāja elkoni ielūrēt viņa grāmatā, kurš savukārt to īsti negrib rādīt, jo viņa vecāki, lūk, dabūjuši tērēties". Nez, Bojārs pats arī savu bērnu par tādu gnīdu audzina (pasargdies', uzcienās draugu ar košļeni, kas pirkta par Bojāra santīmiem), ja šāda aina ir pirmais, kas viņam nāk prātā? Varēja tak universālo argumentu "citi bērni izsmies" piesaukt...
Jeb arī tas ir jaunākais AKKAs lobijs - jau no pirmās klases mācīt, ka dalīties ar intelektuālo īpašumu ir noziegums? :)
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 08:22
alias
Tracis par pirkt vai nepirkt grāmatas ies vēl pāris gadus. Normālas alternatīvas būs labi ja pēc gadiem pieciem. Būs vien jāpērk tās grāmatas, nekur neliksimies.
Starp citu, es tik lēti cauri netiku, krietni vien dārgāk sanāca.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 09:07
Mika
Tāpēc jau pastāv tāds lieta kā pilsoniskā nepakļaušanās - piemēram vecākiem ir visas tiesības doties pie skolas direktora un teikt - es uzskatu, ka ar skola pārkāpj manam bērnam Satversmē noteiktās tiesības uz bezmaksas izglītību. Un prasīt, lai skola labojas utml. Ir jāsaprot, ka būs daudzi, kam kabatā ir pietiekami daudz latu, bet tā švakāk ar tiesisko apziņu kā jau šeit komentāros parādās, tāpēc pretošanās gaidāma dažādos līmeņos. Bet cilvēkam, kas izvēlas pilsoniski nepakļauties, ar to ir jārēķinās.
Tas pats attiecas arī uz Balvu ārsti - arī viņai ir tiesības būt cilvēcīgai un prasīt no valsts - nedehumanizēt viņu kā cilvēku un kā mediķi un neapkraut viņu ar citu iestāžu (VID, ekonomiskā policija) pienākumiem.
Pilsoniskā nepakļaušanās. Parasti vajadzīgs kāds, kurš sper pirmo soli un, ja jautājums ir sabiedrībai svarīgs - būs sekotāji.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 09:35
Saule
Nu kā jūs nesaprotat, ka VALSTS piešķir skolām naudu mācību līdzekļu iegādei? Un kamēr valsts dos katram bērnam ap latu gadā, tā skola varēs tik noplātīt rokas. Skoliņas, kuras jau iepriekš ir plānojušas ļoti centīgi mācību līdzekļu iegādi un lieto nu ļoti daudzus gadus vienu grāmatu komplektu, parasti vecākiem liek pirkt tikai darba burtnīcas. Bet tās skolas, kas tā nav rīkojušās - nu nevarēs tagad uz pirmo septembri visu sapirkt. Neceriet! Tā kā uz priekšu - nepakļaujieties pilsoniski vai nepilsoniski, reāli tas situāciju uz šo 1.septembri neatrisinās. Ir jāiziet uz kaut kādiem kompromisiem. Situācija ir tāda, kāda tā ir.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 10:52
Mika - Saulei
Man tur nav ko saprast - pasaule bojā tāpēc neaizies, ja 1.septembrī skolā neieradīsies pulciņš bērnu, kuru vecāki pieprasa Satversmes ievērošanu. Cik ilgs laiks bija vajadzīgs valdībai, lai atrastu miljonus Krājbankai, Airbaltic - kam vēl tur... Tātad nauda ir - un kurš stiprāk spiež, tas arī dabū - tas ir tikpat kā dabas likums.
Bērnu vecāki ir izgājuši uz kompromisiem cik ilgi? Mani bērni ir izauguši un jau beiguši skolu pat to laiku. Paaudzes mainās, bet varasvīru attieksme - nē.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 11:20
Ezis
Kā var nesaprast ,ka valsts ir ierēdņu kopums ,kuri no nodokļos iekasētās naudas ,vispirms samaksā sev algas,kas vadošajiem ir nekaunīgi lielas salīdzinot ar minimālo un vidējo valstī,tad jāatmaksā sponsoru un jādod nopelnīt čomiem,pāri jau nekas nepaliek.Gribētu teikt ka darba burtnīcas ir izdomājis ,kāds "profesionāls" čomu biznesa atbalstītājs.Sen vajadzēja vienotas mācību grāmatas ,ko iespiež dažādas izdevniecības,bet vienādas!
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 14:53
edgars
IZM (Ķīlis) izvairas no konkrētas atbildes, jo viss daudz sarežģītāks. Pirmkārt, visu nosaka bizness (īpaši par darba burtnīcām, kuras faktiski ir obligātas, jo grāmatas nesatur vajadzīgo vielu (uzdevumus un risinājumus). To veicinājuši IZM ierēdņi un atbalsts gūts izdevējos. Lai to likvidētu nepieciešams 2-3 gadi (pārejas periods). Otrkārt, nav jādebatē kas ir obligātais nodrošinājums - viss, kas nepieciešams stundā mācību procesā (arī sporta tērps un inventārs sporta stundā) - to jānodrošina valsts un pašvaldības iestādēm. Un nav jāizdomā "velosipēds"! Izlocišnās nav pieņemama un nosodama (pirmkārt tas jādara likumdevējam, kas joprojām klusē - atvaļinājumu laiks, kungi, ir beidzies!)
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 09:41
nu ja
skola nepiekā nav vainīga.Visus likumus izdomā izglītības ministrs un tad ar to ir jātiesājas ,kurš izdomājis visu šo padarīšanu ar darba burtnīcam.Skolas tikai izpilda izglītības ministra lēmumus.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 09:45
mamma
Atsevišķos priekšmetos darba burtnīcas gada garumā palika tukšas. Gada beigās skolotāja izdomāja likt bērniem tās aizpildīt. Vai tas ir normāli? Skola taču to var nospriest, ko un kā labāk darīt, vajag vai nē?!
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.18 13:29
joe
Ar ministru aizbildināties var būt bīstami - pirms kādiem 67 gadiem baru cilvēku notiesāja (un dažus joprojām vajā arī šodien) par to, ka pildīja tā laika valsts vadītāja lēmumus.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 20:56
ES
Savulaik bija tīri labs risinājums- mācību grāmatas izsniedza skolas bibliotēkā. Bet šodien ir viens liels BET- tā nebūs vienreizēja investīcija, jo zinātne tik strauji iet uz priekšu, ka pat tādās jomās kā matemātika vai angļu valoda ik pēc pāris gadiem ir jaunas mācību grāmatas. par kādu naudu skola to visu spēs regulāri atjaunināt. Tā kā nāksies vien vecākiem pirkt ne tikai darba burtnīcas, bet arī mācību grāmatas, un katru pavasari tās nodot makulatūrā.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 15:17
!
Angļu un citas valodas māca pēc pedagoģijas metodēm konkrētām vecuma grupām, vajadzībām un zināšanu līmeņiem, ne tikai pēc grāmatām vien. Tāpēc šeit ir jāskatās plašāk.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.18 10:45
Laine
Pagājušajā mācību gadā summa grāmatām manas atvases izglītošanai bija 3X lielāka. Šogad skola ir izdomājusi Ķīļa alternatīvo variantu - tur, kur sarakstā, iepriekšējā gadā, bija vārds "jāpērk", tagad ir teksts: "no skolas bibliotēkas darbam stundās". Un Satversme ir ievērota. Un, lai pildītu mājas darbus, tāpat jāpērk.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 16:31
Bojāriņ,
mācību grāmatas, burtnīcas, pildspalvas, apģērbu, treniņtērpu, sporta apavus un daudz ko citu skolai pirka arī padomju laikos (šķiet elementārs vecāku pienākums par to rūpēties, nevis tikai diedelēt - dodiet to un šito vēl ar), tiesa bieži vien pats bērns vasarā tam pelnīja naudu, nevis visu vasaru izklaidējās, tērējot vecāku naudu. Un izauga normāli cilvēki! Ne velti latviešiem ir sen sakāmvārds: "Darbs dara darītāju" un tam varētu piebilst: "Bezdarbība un vienas vienīgas izklaides no cilvēka rada cilvēkveidīgu parazītu patērētāju!". Diemžēl mūslaiku psihologi un žurnālisti šo elementāro patoesību ir kaut kā aizmirsuši vai arī, kas nav nekas nepiespējams, nekad nav zinājuši!
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.17 17:18
!
Mācību grāmatas NEPIRKA. Nemelo!
Burtnīcas un pildspalvas pirka.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.18 10:46
to !
ES vidusskolu beidzu 70- tajā gadā, un grāmatas pirkām paši, vēl tagad tās ir manā bibliotēkā..Mani bērni gan tās saņēma un nodeva bibliotēkā.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.18 13:34
Tā bija
Tolaik bija jāpērk arī skolas formas, kas šobrīd obligātas ir tikai dažās skolās. Tagad vecāki paši var izlemt, vai vēlas savas atvases sūtīt skolās, kurās jāvelk šīs formas [un tātad arī jāizdod naudiņa par tām].
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.20 08:37
al
Tā daktere jau var pacientu izmeklēt uz sava rēķina-bet kā viņa tiks galā ar kompensējamo medikamentu sistēmu?Izrakstīt nedrīkstēs vai arī par pilnu samaksu-tad nopirkt nevarēs
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 14:51
al
vidusskolu beidzu 1968.gadā,vecāki grāmatas pirka,laikam kautkas bija bibliotēkā-bet piemēram,latviesu valodas gramatika bija no5.-8.klasei,un bija vajadzīga ari vēlāk,tāpat matemātika un ķīmija,ko vajadzēja iestājeksāmenos
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 14:59
nu jā
Latvija ir viena tāda unikāla Eiropā, kur nezin`, kā bērnus nodrošināt ar mācību grāmatām un burtnīcām. Darba burtnīcas Latvijā parādījās astoņdesmito gadu beigās, bet Eiropas valstīs tās mācību procesā izmanto jau sen. Skolām tiek iedalīta nauda, kas, nudien, nekur pat austrumeiropā nav zem 20 eiro uz bērnu gadā (vecajās valstīs pat 70 eiro), un skolas pašas jau agrā pavasarī veic pasūtījumus izdevniecībām, kas, apkopojot pasūtījumus, saplāno tirāžas. Un tas tad arī ir viss! Tikai IZM un FM nekad, itin nekad to nav zinājušas un gribējušas zināt.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 15:07
Bijusii skolniece
Tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, nevar uztaisiit beernu un gaidiit, ka kaads cits, t.sk.valsts vinu tagad paeedinaas , apgeerbs, izskolos, izaudzinaas. No otras puses, skolas un biezhi vien attieciigo prieksmetu skolotaaji nosaka, kaadus maaciibu materiaalus izmantot, un taa arii biezhi vien slinkuma deelj rodas vajadziiba peec taam darba burtniicaam, kur visa maaciibu gada laikaa tiek aizpildiitas vien paaris lapas, tacu peec skolotaajas pieprasiijuma ar pildspalvu, taapeec pat notirgot peec tam nevar. Pilniibaa nenoliedzu, ka darba burtniicaam ir arii kaadi plusi, tacu nepieciesamiibu peec taam nu noteikti neredzu, jo kaut kaa neticaas, ka matemaatikaa kaads buutu atklaajis kau ko jaunu, lai apreekinaatu, ka 2+2=4. Un tas, ka beerns pats ruutinu burtniicaa uzziimees kaadu geometrisku figuuru, viennoziimiigi buus daudz labaak kaa 2 punktus savenot darba burtniicaa.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 16:13
Mamma arī
Te dažs raksta, kā bija padomju gados. Bet cik toreiz maksāja avīzes, grāmatas, kino biļetes? Kapeikas!
Man dēlam Rīgas 64.vsk. jāpērk 7. klasē angļu valodai grāmata Choices Pre Intermediate. Zvaigzne ABC maksā 13 Ls ar santīmiem, vēl klāt Workbook ar CD disku - ap 6 latiem. Un sarakstā, ko sagatavojusi skola, vēl ir pērkamas darba burtīcas, piemēram, plāna A5 Sociālo zinību darba burtnīca maksā pie trim latiem...Jāpiebilst, ka ģimenē dēls nav vienīgais bērns, ir vēl citi. Kur lai to naudu rauj, ja vēl uz skolu apģērbs vajadzīgs - pa vasaru izauguši, skolas somas arī noplīsušas, rudens apavi par maziem palikuši? Nopirkšu grāmatas un nesīšu čeku uz pašvaldību, lai atmaksā... Vēl tik pebildīšu, ka darbs man ir vienai, tēvs nepelna...
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 18:11
Edijs
Nu, par darba spējīgiemblēžiem, kas nemaksā nodokļus, man gan sirds nesāp.
Tie ir tiešām blēži, jo grib dzīvot uz citu rēķina.
Bet par grāmatām tā iemagoģija. Vienmēr vecāki ir pirkuši un pirks. Cits jautājums, ka būtu vajadzīga zināma unifikācija, lai tās grāmatas varētu lietot vairākas paaudzes skolēnu. Darba burtnīcas gan ir liekas. Pietiek ar parastajām, jo tās attīsta daudz vairāk, ja ir labi uzdevumi. Bet par uzdevumiem jāgādā skolotājiem.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.19 22:15
No Zviedrijas
Vienmēr vecāki ir pirkuši un pirks. - Vai tas ir kāds nemaināms dabas likums?
Man, vienai divus bērnus audzinot, katrs 1. septembris tuvojās kā nenovēršama finansiāla katastrofa katru gadu līdz pārcēlāmies uz Zviedriju. Pirmā skolas diena zviedru skolā bija kā šoks - tur pat pildspalva nebija vecākiem jāpērk. Bet nu jā - pildspalvas viņi arī nelietoja - rakstīja ar parastajiem zīmuļiem.
pirms 9 mēnešiem, 2012.08.20 08:48