Statistika liecina, ka pēc dažādu sociālo pabalstu, pensiju un citas atlīdzības saņemšanas 2010.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19 % iedzīvotāju. Savukārt situācijā, ja šāda atbalsta nebūtu, uz nabadzības riska robežas nonāktu 46 % Latvijas iedzīvotāju, atzīst Labklājības ministrija (LM).
"Salīdzinot jaunākos statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, jāsecina, ka 2010.gadā sniegtā atbalsta ietekme ir lielākā kopš 2004.gada. Tas ir apliecinājums, ka sociālās aizsardzības sistēma ir bijusi efektīva un mērķtiecīga, īpaši šajos sociālekonomiskajos apstākļos," uzsvēra LM speciālisti.
LM norādīja, ka nabadzības un sociālās atstumtības dati veidojas no trīs rādītājiem - personu īpatsvara, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa, materiālās nenodrošinātības un mājsaimniecībām, kurās ir zema darba slodzes intensitāte jeb iedzīvotāju skaits vecumā no 18-59 gadiem, kuri strādā mazāk par 20 % no sava kopējā nodarbinātības potenciāla.
"Šie statistikas dati par materiālo nenodrošinātību atspoguļo valsts kopējo sociālekonomisko situāciju un iedzīvotāju spēju sevi nodrošināt ar dažādām precēm un pakalpojumiem, kā arī spēju segt noteiktus maksājumus. Skaitļi liecina, ka iedzīvotāju nespēja segt dažādus izdevumus aizvien pieaug. Materiālā nenodrošinātība ir relatīvs rādītājs, un tas automātiski neliecina par nabadzību, bet gan norāda uz mājsaimniecību spēju sev nodrošināt noteiktu dzīves līmeni," uzskata LM.
LM arī norādīja, ka īstenoto politiku mērķis ir sniegt cilvēkam atbalstu noteiktās dzīves situācijās un apstākļos, piemēram, zaudējot darbu, saslimstot, iegūstot invaliditāti u.c., nevis nodrošināt pastāvīgu dzīves vajadzību un saistību apmierināšanu. Tāpēc materiālās nenodrošinātības mazināšanai ir jāmobilizē plašs nozaru politiku klāsts.
Pievieno komentāru