Raidījums: Problēmas bērnudārzu gatavībā uzņemt bēgļu bērnus 21

  • 0
  • Pievienot

Ģimene no Afganistānas, kas tikko ieguvusi alternatīvo statusu, vēlējās šonedēļ Garkalnes novada bērnudārzā Langstiņos pieteikt savu bērnu, taču saņēma atteikumu. Lai gan tas esot saistīts ar rindu, šis gadījums izgaismojis plašāku problēmu loku.

Kā ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas, Facebook bēgļu atbalsta grupā tūlīt parādījies pārmetums Garkalnei, kas pieņemšot bēgļu bērnu tikai tad, ja afgāņu vecāki viņam iemācīs latviešu valodu. Taču tas esot neiespējami, jo paši vecāki to neprotot.

Garkalnes novada dome raidījumam šo versiju sauc par nekorektu. Patiesībā iemesls esot garā rinda uz bērnudārzu - priekšā 46 bērni.

“Neviens normatīvais akts mums neuzliek par pienākumu, nenostāda šos bēgļus priviliģētākā statusā attiecībā pret mūsu pašu iedzīvotājiem,” skaidroja Garkalnes novada Juridiskās daļas vadītājs Jānis Frišfelds.

Alternatīva varētu būt privātais bērnudārzs. Garkalnes novadā tādi ir vairāki. Taču tur ar pašvaldības līdzfinansējumu nepietiks.

“Man nav tādas informācijas, ka mums valstī būtu izstrādāta kaut kāda sistēma, ka tiktu piešķirti kaut kādi finanšu līdzekļi, lai pašvaldības varētu bēgļiem nodrošināt izglītību, kur vēl papildus ir vajadzīga individuālā pieeja,” norādīja Frišfelds.

Taču pat tad, ja bērnam uzreiz atrastos vieta pašvaldības bērnudārzā, šī pirmsskolas izglītības iestāde Langstiņos nebūtu tādai situācijai gatava. Četrgadīgais afgāņu bērns nerunā ne vārda latviski vai angliski.

“Tur ir vajadzīgs kāds mentors, skolotājs, kurš tulko, kurš saprot.

Es gaidu palīdzību. Es domāju, ne tikai es, bet arī Garkalnes novads. Visi kopā gaidām kaut kādu plānu, kaut kādu risinājumu, kā mēs strādāsim,” komentēja bērnudārza vadītaja Ilze Briņķe.

Bērnudārza audzinātāja skaidro - valodas nezināšana ietver arī bērna drošības riskus, piemēram, viņš nespēs pateikt, ka sāp vēders vai galva.

“Ja pēkšņi draud dzīvībai briesmas vai notiek kāds starpgadījums, kur viņš nespēj man pateikt un es to nesaprotu, man būtu ļoti liela panika, bailes uzņemties tādu atbildību,” vērtēja audzinātāja Līga Kalniņa.

Speciāli asistenti, tulki būtu vajadzīgi pirmos mēnešus, vērtē pašvaldībā.

Patlaban no valsts tiek finansēti mentori tikai pieaugušajiem bēgļiem, palīdzot nokārtot dažādas ikdienišķas lietas, taču šādi palīgi nedodas līdzi bēgļu bērniem uz bērnudārzu vai skolu.

“Loģiski, tie būs papildus finanšu līdzekļi, kas būs jāparedz plānos savā budžetā. Ja redzēsim, ka šis bēgļu skaits pieaugs, tad mums būs domē jālemj, kur rast šīs finanses, tad būs jāpārskata budžets, kur mēs varam rast šos līdzekļus,” sprieda Frišfelds.

Iekšlietu ministrijā atzīst - tulku nodrošināšana bēgļu bērniem skolās tiešām ir pašvaldību pienākums un finansiāls slogs un tās nevar pretendēt arī uz bēgļu uzņemšanas valsts plāna 15 miljoniem eiro. Garkalnes novada dome situāciju sauc par absurdu.

Pievieno komentāru

Ziņas

Sāks izmēģināt e-veselību
Sāks izmēģināt e-veselību  1   

Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka mediķi jauno e-veselības sistēmu varēs sākt izmēģināt jau jūlijā, process...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0