Katrus Dziesmu svētkus no jauna Latvija sevi apliecina kā zemi, kurā ir kaut kas tāds, kā nav nevienā citā zemē. Nekur! Pie visiem režīmiem valsts augstākajām amatpersonām Dziesmu svētkos ir labpaticies būt starmešu gaismā un, sēžot pirmajās rindās, ar lepnumu uzklausīt ārvalstu viesu apbrīnu par to, ka mums ir KAS TĀDS. Tomēr tikai retais saprot – lai nodrošinātu šī lepnuma piepildījumu ilgtermiņā, ir nepieciešams nepārtraukts process arī laikā starp svētkiem.
Unikālā Latvijas tautas mākslas sazarotība ir tāda tikai tāpēc, ka valsts par to ir turējusi rūpi pat piecdesmit okupācijas gadus, taču šobrīd, pakļaujoties īstermiņa materiālajam ieguvumam un nevietā apelējot pie „citu valstu pieredzes”, paši savām rokām sagraujam to, kas mūs atšķir no citiem šajā pasaulē.
Ir jomas, kurās daudzinātā „pasaules pieredze” nav un nedrīkst būt piemērota Latvijai. Svešas pieredzes „apgūšana” jau 90. gadu vidū izdarīja neatgriezenisku kaitējumu Latvijas izglītības sistēmai un latviešu nācijas intelektuālajam potenciālam kopumā, kad no mācību programmām tika izņemta obligātā mūzikas apgūšana vidusskolās, kā rezultātā jau šobrīd ir izaugušas paaudzes, kuru pārstāvji ne tikai nespēj orientēties radošā pasaulē, bet arī ir klaji naidīgi pret to.
Nesenie steigā un neapdomīgi pieņemtie valdības un Saeimas lēmumi, uzveļot visu atbildības nastu par Dziesmu svētku procesa nodrošināšanu uz pašvaldību pleciem, ne tikai ir klajā pretrunā ar pašreizējās valdības Deklarāciju un Dziesmu un deju svētku likumu, bet arī reāli apdraud nākamo Dziesmu svētku norisi. Un jā – arī latviešu kā nācijas pastāvēšanu nākotnē.
Lai nepiepildītos drūmākais scenārijs, uzskatām par pienākumu paust savu redzējumu par neatliekamiem uzdevumiem augšminēto draudu novēršanai:
1. Saeimai atjaunot valstisku atbildību par Dziesmu svētku procesu, atceļot grozījumu Dziesmu un deju svētku likuma 9. panta otrās daļas 9. punktā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu (ne samazinājumu!) līdz 2012. gada 31. decembrim. Šīs mērķdotācijas pārtraukšana jau šajā sezonā iznīcinās daudzus korus un deju kolektīvus, kas darbojas mazāk turīgās pašvaldībās;
2. sakarā ar reģionālo reformu ir sagrauta lieliski funkcionējošā Dziesmu svētku sagatavošanas procesa mākslinieciski administratīvā sistēma, tāpēc pieprasām Kultūras ministrijai sadarbībā ar Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru un Pašvaldību savienību izveidot Latvijas Dziesmu svētku reģionālo karti, sastāvošu no 18 apgabaliem un, sākot ar 2010. gadu, katrā no tiem būtu valsts deleģēts procesa administratīvais koordinators, koru virsdiriģents un deju kolektīvu virsvadītājs;
3. pamatojoties uz valdības Deklarāciju, kuras 1.1.1. punktā paredzēts noteikt kultūrizglītību par kultūras jomas galveno prioritāti, Kultūras ministriju kopā ar nozares speciālistiem aicinām vēlreiz pārskatīt mūzikas un mākslas skolu finansēšanas sistēmas nesagraušanas iespēju. Atcerēsimies, ka latviski runājošs Dziesmu svētku dalībnieks vai skatītājs, profesionālās mākslas novērtētājs, izcils zinātnieks vai radošs ekonomists šobrīd sēž tieši šādu skolu solos;
4. Kultūras ministrijai pieprasām mūsu pārstāvju uzaicināšanu lēmumu pieņemšanā, kas skar ar Dziesmu svētku procesu saistītus jautājumus.
Pilnībā solidarizējoties ar profesionāļiem gan medicīnas, gan izglītības nozarē, uzskatām, ka ietaupījums ir jārod administratīvajās struktūrās, nevis atņemot līdzekļus radošajam procesam (lasi – medicīnā ārstēšanai, izglītībā mācīšanai)!
Tūrisma attīstības valsts aģentūras sauklis "Latvija – zeme, kas dzied" kļūst amorāls laikā, kad tiek likvidēta Latvijas īpašā kultūrizglītības un tautas mākslas procesa finansējuma sistēma.
Lai risinātu augšminētās problēmas, uzskatām par nepieciešamu iesaistīto pušu tikšanos. Aicinām Valsts Prezidenta kanceleju rast iespēju organizēt šādu tikšanos līdz šī gada 1. septembrim.
Dziesmu svētku un/vai rajona/pilsētas virsdiriģenti: Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Imants Kokars, Gido Kokars, Romāns Vanags, Jānis Baltiņš, Ints Teterovskis, Roberts Liepiņš, Arvīds Platpers, Mārtiņš Klišāns, Agita Ikauniece, Edgars Račevskis, Ferijs Millers, Jevgeņijs Ustinskovs, Ginta Vite, Ārijs Šķepasts
Pievieno komentāru