Uzstājoties ar lekciju Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā, bijušais premjers un Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai rosināja veikt vairākas politiskas un ekonomiskas izmaiņas.
Šķēle norādīja, ka aina, runājot par privātpersonu un uzņēmumu kopējo aizņemšanos, ir Latvijai satraucoša. Privātpersonu aizņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos auguši par 70%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu.
Viņš minēja dažādus skaitļus: privāto uzņēmumu kredītsaistību attiecīgais pieaugums ir virs 45% šajā pašā periodā. Tekošā konta deficīts šajā laika posmā ir palielinājies par 80%, jau sasniedzot tuvu 25% robežu no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Un mēs visi to redzam. Visapkārt dzīve rit strauji. Naudu ļaudis grib notērēt šodien. Ir gatavi to aizņemties un notērēt. To nosaka vēlme dzīvot ātri, braukt ātri, tērēt ātri, dzīvot kā "šovā", dzīvot ar augstu adrenalīna līmeni. Šī ir reāla pārkarsētas ekonomikas situācija," teica Šķēle.
Viņš uzskata, ka arī 2008.gada valsts budžeta pieņemšanas gaitā tā netika dzesēta ar visnoteiktāko rīcību. Bet bija nepieciešama auksta ūdens šalts jau agrāk.
Šķēle šo situāciju salīdzināja ar fenomenu, ko sauc par "krupja efektu". "Ja krupi izņem no auksta ūdens trauka un ieliek siltā ūdenī, tas izlec ārā un turpina dzīvot. Bet ja auksta ūdens trauku uzliek uz uguns un lēni silda, tad krupis pašapmierināts plunčājas un beigu beigās uzvārās. Uzvārās un ir pagalam," teica Šķēle.
Viņš norādīja trīs jomas - veselība, izglītība un fiziskā drošība -, kurās, salīdzinot ar 2004.gadu, ir konsekvents dzīves kvalitātes samazinājums, tādējādi arī palēninot kopējo dzīves kvalitātes pieaugumu.
Šķēle uzskata, ka medicīnai, izglītībai un sabiedriskai drošībai jākļūst moderni administrētām un pienācīgi kapitalizētām. "Ja šo jomu cilvēki netiks attiecīgi motivēti, tad pat dzīves kvalitātes pieaugums citos aspektos neatturēs Latvijas ļaudis meklēt Eiropas Savienības telpā drošāku, izglītotāku un veselīgāku mītnes zemi," teica politiķis.
Šķēle norādīja, ka galvenā fiskālā vājuma zīme ir un paliek valsts pamatbudžeta stāvoklis - tas ir ar deficītu un pat 2008.gadam tāds arī plānots. "Pie tam mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumos 4,8% no IKP veidos ārvalstu finanšu palīdzība," teica Šķēle.
Viņš atzīmēja, ka kopumā fiskālo situāciju padara optimistiskāku speciālais budžets. Ilgtspējīgs pensiju likums strādā stabili un ar fiskālu pārpalikumu. Tas ir pārdzīvojis jau četras Saeimas vēlēšanas un referendumu, kā arī daudzu augstu amatpersonu mēģinājumus apdraudēt šā likuma ilgtspēju, teica ekspremjers.
"Kopumā valsts speciāla budžeta proficīts 2008.gadā būs tuvu plus 20%. Atzinības vārdā aizejošai valdībai vēl papildu jāatzīmē, ka 2008.gada plānotajā pārpalikumā netiek ieskaitīti ap 250 miljoniem latu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, kuras novirzītas valsts fondēto pensiju shēmā. Tas viss kopā veido ap pusmiljarda latu uzkrājumu," teica Šķēle.
Viņaprāt, Latvijai ir jāizvirza mērķis, jau tuvāko gadu laikā nodrošināt sabalansētu valsts pamatbudžetu, nerēķinot ieņēmumos ārvalstu finansiālo palīdzību.
"Pretējā gadījumā pēc šīs viegli nākušās naudas straumes apsīkšanas, mēs nebūsim ne stabili, ne finansiāli pašpietiekami. Tātad, atbilstoši šodienas metodikai, budžets ir jārealizē ar pārpalikumu 5% apmērā no IKP," iesaka Šķēle.
Savā runā Šķēle arī iestājās pret iespējamo lata devalvāciju, norādot uz negatīvajām sekām, ko tā varētu izraisīt.
Stabilitāti pastiprinošs process būtu ātrāka eiro ieviešana, uzskata Šķēle. Viņaprāt, būtu jāparedz iespēja visas cenas paralēli latiem uzrādīt arī eiro valūtā, šādu prasību nosakot ar speciālu likumu.
Uzņēmumiem, kuru eksports uz Eiropas Savienību (ES) sasniedzis 70% no preču apgrozījuma realizācijas, būtu jāļauj valstij piekritīgos nodokļus maksāt eiro, norādīja Šķēle.
"Valsts kase aptuveni tāpat 150 miljonus eiro gadā samaksā par ārējā parāda apkalpošanu un citām vajadzībām, vai saprātīgs saimnieks divreiz bezjēdzīgi maina naudaszīmes, zinot savu tekošo maksājumu struktūru?" sacīja Šķēle.
Viņš atzīmēja arī kādu ārpolitisku aspektu mūsu valūtas stabilitātes vārdā. "Runa ir par pāreju uz eiro. Māstrihtas kritēriji manā uztverē ir pārāk politiski, jo tajos nav nekāda mēroga koeficienta. Vienādas prasības gan pret 40 miljonu lielvalsti Poliju, gan 2,3 miljonu mazo Latviju. Tā, manuprāt, nav ekonomiski pamatota vienādošana. Latvijas izaugsmes problēmu iespaids uz eirozonu nav lielāks par vienas Vācijas federālās zemes problēmām," teica Šķēle.
Viņš uzskata, ka Eiropai ir jāiet tālāk federālas savienības ceļš. Tas sekmētu arī citu attieksmi pret tik nelielām ekonomikām kā Latvija un vienlaikus ļautu tām pilnībā baudīt lielo ekonomiku priekšrocības.
"Mēs mazinātu tādā veidā arī riskus, kas var rasties jebkurā atsevišķā federācijas subjektā tā politiķu mazspējas dēļ. Tai skaitā, kā šobrīd Latvijā - nespēja pārliecināt sabiedrību par ekonomikas pārkaršanas draudiem," saka Šķēle.
Monetārās politikas jomā Šķēle uzskata, ka ir svarīgi būtiski paplašināt latu ilgtermiņa uzkrājumu bāzi.
Šķēle arī piedāvā tiesību aktos nākamajiem desmit gadiem nostiprināt normu, kas noteiktu, ka to ar nodokļiem apliekamo ienākumu daļu, kuru fiziska persona nogulda latos bankās un tur kontā naudu ne mazāk kā piecus gadus, sākot ar sesto gadu samazina par attiecīgu proporciju.
Pēc Šķēles domām, tā būtu savdabīga iedzīvotāju ienākumu nodokļa amortizēšanas shēma vidējā termiņā ar latu noguldījuma palīdzību.
Šķēle arī piedāvāja apsvērt iespēju publiski kotētām oficiālajā sarakstā esošām akciju sabiedrībām atļaut amortizēt ienākuma nodokli pēc zināma kotācijas laika biržā.
Savā runā viņš arī kategoriski iestājās pret lētā un mazkvalificētā darbaspēka ievešanu Latvijā, uzsverot, ka tā vietā valstij daudz vairāk jādomā par augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.
Šķēle arī pauda uzskatu, ka patlaban esošie monopoluzņēmumi netiek efektīvi pārvaldīti.
Tāpat, pēc Šķēles teiktā, uzņēmumiem sniegto publisko pakalpojumu kvalitāte, sākot biznesu un reģistrējot to, pašlaik nav apmierinoša.
Pēc Šķēles domām, ir jāpārskata ES struktūrfondu sadale, jo šis finansējums rada milzīgu spiedienu uz patēriņu.
Viņš aicināja neatliekami pārskatīt ES līdzekļu izsniegšanas principus. "Ja valdības apstiprinātajās projektu finansēšanas vadlīnijās un kritērijos saskaita sliktāko, bet veikliem ļaudīm kārdinošāko scenāriju pa dažādiem šo projektu etapiem un stadijām, tad krietna puse no šīs naudas nonāk darba algās," saka Šķēle.
Viņš uzskata, ka par galveno kritēriju ES līdzekļu saņemšanai ir jākļūst konkurētspējīgas preces ražošanai un ārējo tirgu apgūšanai - eksportam. Tam jābūt kā līgumam ar valsti: uzņēmējam - nauda, bet valstij - eksporta bilances uzlabojums noteiktā apjomā.
Šķēle pauda viedokli, ka ES nauda dodama arī nozarēs, kurās Latvijas mazā mēroga tirgus spēki ir par vājiem, lai rastos līdzekļi konkurētspējīgas preces ražošanai. Atbalstāmas arī nozares, kurās faktiskie cenu noteicēji atrodas ārpus Latvijas. "Pirmkārt, tā ir vietējā enerģētika. Konsekvents atbalsts ir sniedzams komunālai infrastruktūrai, kuras efektivitātes celšanai paši uzņēmumi līdzekļus uzkrāt nespēj. Katrā gadījumā darba algas komponente ES finansētos projektos nedrīkst būt neprātīga," teica Šķēle.
Pievieno komentāru