Saskaņā ar operatīvajiem datiem janvārī tekošā konta pārpalikums bija 64,8 miljoni latu, liecina Latvijas Bankas ekonomikas eksperta Artūra Kaņepāja vēstītais. Viņš paredz, ka šogad tekošā konta pārpalikumu pozitīvi ietekmēs tālāks preču eksporta
pieaugums, savukārt samazinoša ietekme būs tiešo investīciju uzņēmumu
zaudējumiem, kas paredzami zemāki nekā pērn.
Kā norāda A.Kaņepājs, pakalpojumu eksporta gada kritums bija gandrīz 20%, ko ietekmēja kaimiņvalstu konkurence kravu pārvadājumos, kā arī zemāks ceļojumu pakalpojumu eksports, savukārt palielinoša ietekme bija pasažieru pārvadājumiem ar gaisa transportu. Lielākās kapitāla plūsmas savukārt noteica bankas, kuras izmantoja īstermiņa aktīvus un palielināja īstermiņa saistības, lai atmaksātu ilgāka termiņa aizņēmumus no saistītām ārvalstu bankām.
Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists, piebilst, ka janvārī tekošā konta pārpalikuma nozīmīgu daļu veidoja kārtējo pārvedumu konts, kurā, tāpat kā kapitāla kontā, dominē Latvijas saņemtā nauda no ES budžeta. Līdz ar to ES fondu apguve būs nozīmīgs faktors Latvijas maksājumu bilancē. Kopumā šogad tekošā konta pārpalikumam ir jābūt ar lielu pārpalikumu, lai pamazām varētu dzēst kopējo valsts ārējo parādu, kas gada beigās ir sasniedzis 155% no iekšzemes kopprodukta, saka speciālists.
Pievieno komentāru