Investori, kas var
pierādīt savu krietnumu un normālu biznesa praksi, jau tagad
nesaskaras ar lielām problēmām Eiropas Savienībā (ES) saņemt uzturēšanās atļauju, tā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols otrdien intervijā Latvijas Radio komentēja ieceri Latvijā vienkāršot šādas atļaujas saņemšanu uzņēmējiem, kas iegulda noteiktu līdzekļu apjomu uzņēmumu pamatkapitālā vai iegādājies noteiktas vērtības nekustamo īpašumu.
"Nopietni
investori, kas ienāk valstī kā ražotāji vai pakalpojumu sniedzēji ar
savām kompānijām. jau tagad var saņemt uzturēšanās atļaujas ne tikai
Latvija, bet arī Vācijā," teica A.Ozols. Viņaprāt, sākot dot atļaujas, īpaši nevērtējot investorus un darot to "ļoti viegli", var rasties juridiska rakstura sarežģījumi ar Šengenu. Turklāt viņš neredz nopietnu šādu investoru plūsmu, kas jau tagad nevar saņemt šādas atļaujas.
"Teorētiski šis milzīgais nekustamā īpašuma tirgus, daudzie dzīvokļi un
mājas, kas ir sabūvētas, alkst jaunu pircēju, tā būtu jauna elpa
ekonomikā, bet es domāju, ka šeit būs ļoti grūti ievērot precīzo
robežšķirtni, netirgot šīs atļaujas pa labi pa kreisi," piebilda LIAA vadītājs.
Viņš arī intervijā stāstīja, ka patlaban ārvalstu investoru interese par darbu Latvijā atsevišķās jomās palielinās, piemēram, ražošanā, jo
beidzot algas Latvijā vairs nav gandrīz tikpat lielas kā, piemēram,
Vācijā, celtniecības izmaksas, lai uzbūvētu ražotni, saistībā ar krīzi sarukušas teju uz
pusi, enerģijas izmaksas ir samazinājušās, klāstīja A.Ozols. Viņš uzskata, ka patiesībā ražotājiem, uzņēmējiem, kas ienāk sektorā, ko
viņi pārstāv, apstākļi ir kļuvuši izdevīgāki. To gan nevarot raksturot
kā investīciju vides kopējo uzlabošanos, jo finanšu investori, kas
skatās uz fondiem, biržām, labāk izvēlēsies drošu Skandināvijas vidi un
Latvijas uzņēmējdarbības vidi pēc klasiskas pieejas droši vien par
nepieņemamu investīcijām neuzskatīs.
Pēc viņa vārdiem, viens konkrēts veiksmes stāsts varēja beigties šogad ar konkrētu paziņojumu, tomēr kompānija lūgusi to pagaidām nepubliskot. A.Ozols stāstīja, ka ir investors, kas ir piekritis nākt uz Latviju un darboties ar pakalpojumu sektoru saistītā jomā, radot 300 darba vietas. Runa ir par administratīva rakstura pakalpojumiem milzīgai ārvalstu kompānijai - no Latvijas tiks veikta gan personālvadība, gan grāmatvedība, dažādas ar lielu ražotāju administrēšanu saistītas lietas, stāstīja LIAA vadītājs.
Arī Coca-Cola kā investoru Latvija neesot pazaudējusi - kompānija, kas atbild par šo reģionu un Poliju, nolēmusi slēgt ražotni Igaunijā, jo pagaidām nepieciešamo patēriņa apjomu iespējams nodrošināt no Polijas, kā arī Lietuvas, kur jau ir ražotne. Sagaidot tirgus atlabšanu, visas darbības vērstas uz to, lai centrālā ražotne, kas
nosedz Baltiju, būtu tieši Latvijā, teica LIAA vadītājs.
Pievieno komentāru