Māris Grigalis. Pozitīvs cilvēks 32

Kliedz, mētājas ar rokām un spēj izrunāt vairākus simtus vārdu minūtē. Vismuļķīgākās situācijas pārvērš jokā vai arī tik veikli pārmetas uz citu tēmu, ka klātesošie pēc mirkļa jau aizmirsuši, vai vispār kas mulsinošs bija. Vieglu roku mētā pa gaisu sīkus priekšmetus un veikli tos noķer. Ja nepalaimējas, prot taisīt tādus ģīmjus, ka visi, kas skatās, ir gar zemi! Smaidīgs un enerģisks kā uzlādēts jaunākās paaudzes mobilais telefons.

Par LNT laika ziņu vadītāju Māri Grigali mediju eksperte Anda Rožukalne izteikusies: "Lai šķobās tradicionālisti un mokās viņa pakaļdarinātāji, bet Grigaļa lasītās laika ziņas ir priecīgas, asprātīgas, neparastas un dzīvas. Kāpēc gan jāpretojas iespējai pasmaidīt pie televizora?" Pagājušajā gadā Grigalis parādījās tiešraidē ne tikai laika ziņās, bet arī raidījumā Tautas balss un šovā Zvaigžņu lietus.

Televīzijā ar tevi visiem jautri. Vai dzīvē arī?

Ne vienmēr smaidu veikalā un mājās. Manas dzimšanas dienas un Jaungada svinības ir ļoti neinteresantas. Atpūsties nestrādājot? Tas man jau aizmirsies. Svētki man ir darbs.

No cilvēkiem nebēdz?

Nē, bet bieži gribu pabūt viens. Man patīk klusums. Piektdien, sestdien, svētdien vadu pasākumus. Pēc tam, protams, vairs negribu iet izklaidēties uz klubu, kur daudz cilvēku. Labāk mājās ar svecēm, vīnu un klasisko vai vieglo mūziku.

Tavs hiperaktīvais, mūždien dzīvespriecīgais tēls ir paša uztaustīts vai LNT "ekrāna politika"?

Teikšu tā, televīzija uztaustīja mani. Tie, kuri mani pazīst kopš bērnības, apstiprinās, ka televīzijā esmu tāds kā dzīvē. Teātris ekrānā man ir nulle! Negribu neko uzspēlēt. Esmu laimīgs, ka man ir izdevies atrast laika ziņu un Tautas balss nišu. Varu pilnveidoties, attīstīties un nespēlēt nekādu teātri.

Kas ir tavs veiksmes faktors?

Esmu pozitīvs cilvēks. Tas nosaka visu, it īpaši šajos laikos. Ja cilvēks gaužas un raud, viņš citiem ir neinteresants.

Pozitīvi cilvēki tagad darba tirgū ir ļoti pieprasīti. Šāds ieraksts CV ir gandrīz tikpat pašsaprotams kā vārds un uzvārds.

Tieši tā!

Tagad esi pieprasīts, bet vai zini, kā ir, kad visiem spēkiem sevi jārāda no labākās puses, lai iepatiktos darba devējam?

Zinu gan! Pirms gadiem desmit vienpadsmit centos visur kur iespraukties — strādāt, pelnīt.

Vienkāršos darbos?

Vienkāršos, jā. Jau skolas laikā vasarās strādāju. Piepelnījos kā jau visi. Esmu krāsojis putnu fabriku Ķekava. Strādājis par viesmīli un dīdžeju.

Nekādu sapņu par televīziju?

Tajā laikā, protams, nē. Esmu uzaudzis mūziķu ģimenē. Mans tēvs ir diriģents, māte daudzus gadus dziedājusi Radio korī. Esmu mācījies E.Dārziņa mūzikas vidusskolu kā pianists.

Cik vārdu minūtē izlasīji mazajās klasēs? Pāri simtiņam droši vien varēji, kad citi tikai sešdesmit!

To es īsti neatceros. Lasīt man īpaši nepatika. Skolas laikā dziedāju pie Veras Singajevskas bērnu radio ansamblī. Vecākajās klasēs no pianistiem pārgāju uz kordiriģēšanas klasi. Tad sākās deviņdesmitie gadi. Man nostiprinājās citas vērtības, mūzika palika otrajā plānā.

Vienkārši gribēji pelnīt naudu?

Jā. Taču ātri arī sapratu izglītības nozīmi. Sāku studēt. Esmu izgājis daudz kam cauri. Zinu, cik grūti ir pierādīt sevi šajos laikos. Kādreiz televīzijā bija raidījums Latvijas mūzikas stunda, to režisēja brāļi Lingas. Mēs ar Dagmāru Leganti, ļoti jauni būdami, vadījām raidījumu gandrīz par velti.

Gribējās par katru cenu nokļūt televīzijā?

Tajā laikā es šo iespēju uztvēru kā sevis papildināšanu, nevis kā pamatdarbu. Cilvēkam jāiet pretī savām iespējām. Kas cits to darīs! Kādreiz es, piemēram, domāju, kāpēc vajadzīga izglītība? Tagad esmu pabeidzis augstskolu. Man ir bakalaura grāds uzņēmējdarbībā. Jau četrus gadus man ir pasākumu rīkotājaģentūra Malimbu šovs.

Daudzi jauni cilvēki nokļūst televīzijā, bet drīz vien pazūd. Tu paliki un izvirzījies. Vienkārši paveicās?

Te man liels paldies jāsaka Inesei Kārkliņai un Andrejam Ēķim, ka viņš mani ieraudzīja. Darbam televīzijā daudz deva arī tas, ka biju vadījis pasākumus. Komunicējot ar cilvēkiem, sapratu, kas viņus interesē, kas viņiem ir nepieciešams. Protams, ir arī otra lieta: lai kaut ko sasniegtu, tev jābūt īstajā laikā un īstajā vietā.

Asprātīgās etīdes laika ziņās ir tava ideja?

Mana izdoma, jā! Tas sākās nejauši. Kāds man uzdāvināja apelsīnu, un ēterā tas palika man rokās. Nezināju, ko ar to darīt. Sāku mētāt, un skatītājiem tas patika.

Droši vien improvizēji tek­stu?

Jā, par apelsīnu — tajā ir vitamīni un tā tālāk.

Ēterā tu bieži mētā sīkus priekšmetus. Ir gadījies kaut ko nosviest zemē?

Jā, bieži! Tas cilvēkiem patīk. Man nāk daudz pateicību no skatītājiem, ka dienu viņi var sākt tik jautri. Forši, ja varu radīt prieku cilvēkiem!

Rītos tev ļoti agri jāceļas. Izkāpjot no gultas, saķer galvu un saki: ak dievs?…

Nē, man sešos piecelties nav grūti! Mums ir ļoti laba komanda gan kadrā, gan aizkadrā. Visi esam pozitīvi. Tādēļ arī mana diena iesākas labi. Bet zinu cilvēkus, kuri no rītiem nevar piecelties.

Būsim godīgi, tev ir vēl viena priekšrocība agrajos rītos: nav nepieciešams grims un frizūriņa!

Protams, jā! Pieļauju, ka Kristīne Garklāva ceļas agrāk nekā es.

Šova Zvaigžņu lietus vadīšana pagājušajā gadā bija jauns pavērsiens tavā karjerā. Izaicinājums vai vienkārši stress?

Tas man bija vajadzīgs. Kad piedāvāja, uzreiz teicu jā. Man patīk tādi izaicinājumi. Esmu cilvēks, kuram ļoti grūti tiešraidē noturēties scenārija un laika rāmjos. Taču atbrīvo tas, ka ne jau man ir jāuztraucas par dalībnieku rezultātu.

Tomēr tev tiešraidē jānogludina asumiņi. Jāpārvērš jokā neveiklas situācijas.

Jā, bet es to uztveru pozitīvi! Tur taču nav nekā sarežģīta.

Krīzes laikā savā vietā jūties stabili?

Cilvēki nevar dzīvot bez maizes un izklaides. Ja atceramies — deviņdesmito gadu sākumā, kad visi dzīvojām pieticīgi, mēs taču nesūkstījāmies. Dzīvojām, priecājāmies, svinējām svētkus. No tāda viedokļa esmu labās pozīcijās. Uz krīzi īpaši neskatos.

Protams, man ir daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, kāpēc mēs ceļam bibliotēku, ja lielākā daļa sabiedrības bija pret to, ka tas jādara šajā brīdī? Kāpēc mēs nomainām Rīgas ielu nosaukumus, ja lielākā daļa rīdzinieku ir pret to? Man ir jautājums: kāpēc mums vispār uzdod jautājumus? Tik un tā lēmumi tiek pieņemti bez mums. Atšķirība starp mums un politiķiem ir tāda, ka mēs, laika ziņu vadītāji, tramvaju vadītāji, ceļu policisti un visi pārējie darba darītāji, par savu rīcību un lēmumiem atbildam. Politiķi par saviem darbiem un lēmumiem neatbild.

Tu sevi uzskati par sociāli aktīvu, atbildīgu cilvēku?

Esmu iesaistījies veselīga uztura akcijā Ēd ar karotīti.

Atzīsties, vai pats tiešām ēd veselīgi — nekādu ceptu kartupelīšu?!

Tā ir, tiešām! Es bieži iepērkos tirgū. Patīk, ka mani tur uzrunā. Cilvēki tirgū ir tik patiesi.

Par savu tēlu domā? Fitness labam izskatam…

Es pirmām kārtām domāju par savu veselību. Trīsreiz nedēļā eju uz trenažieru zāli, baseinu. Apmeklēju ārstus, lai profilaktiski pārbaudītos. Veselīgi ēdu. Agrāk par to nedomāju, jaunības maksimālismā man tas bija vienalga. Tagad esmu trīsdesmit vienu gadu vecs un par to domāju.

Nedēļu ar draugiem iekrist bohēmā tu laikam nevari atļauties?

Nevaru gan, man ir stingrs režīms. Es pat nevaru nedēļas nogalē aizbraukt ar draugiem uz pirti, jo pirmdienas rītā man jābūt formā. Es taču nevaru būt neizgulējies un aizsmakušu balsi! Man jādomā, kā tiešraidē runāšu ar skatītājiem.

Konkurentus izklaides jomā paciet? Varbūt pat cieni?

Uzreiz varu pateikt, ka profesionāli ļoti augstu vērtēju Baibu Sipenieci-Gavari un Valteru Krauzi. Viņi ir nepārspējami. No aktieriem ļoti labi pasākumus vada Intars Rešetins, Ainārs Ančevskis un Normunds Laizāns. Man tiešām patīk, kā šie cilvēki strādā.

Nečīkstēsi, ka Latvijā jau mums nekā nav?

Nečīkstēšu gan! Mums daudz kas ir ļoti labs. Žēl tikai, ka maz par to runājam. Vairāk par negatīvo.

Tev, emocionālam cilvēkam, nav grūti būt organizētam? Darba grafiks ir visai saspringts.

Man tas patīk. Es, piemēram, neatsakos Jaungadā strādāt, jo tur ir ritms, enerģija. Ja esmu pasākuma dalībnieks vai skatītājs, visu laiku analizēju, kas labi un kas slikti. Paldies Dievam, neesmu aktieris, vismaz filmas varu normāli paskatīties neanalizējot.

Ko saki par LNT un TV3 reitingu cīņu?

Skatos. Ļoti sekoju līdzi. Konkurence ir pozitīva lieta, tā ceļ kvalitāti. Ja nav konkurentu, nav attīstības. To var salīdzināt ar sievietēm: viņas nopēta viena otru. O, kur viņa ņēmusi šo topiņu?! Stilīgi izskatās! Uzreiz otrai arī gribas forši izskatīties.

Kā tev šķiet, vai patlaban mūsu televīziju piedāvājumā kaut kā trūkst? Varbūt kaut ko varētu izdarīt labāk? Vai arī viss ir lieliski?

Uzreiz gribu pateikt par Latvijas televīziju, kam tikko nogriezts finansējums. Man liekas ļoti jocīgi, ka pēc katra raidījuma titru sarakstā LTV ir ļoti daudz cilvēku, kuri veidojuši raidījumu.

Nav saprotams, kāpēc Latvijas televīzija vēl nav izvērtējusi, ka tā patērē ļoti daudz līdzekļu. Tā taču ir mūsu nodokļu maksātāju nauda! Kvalitāte ļoti bieži neatbilst lielajam cilvēku skaitam, kas strādājuši raidījuma veidošanā. Ļoti labi zinu, kāds cilvēku skaits nepieciešams LNT ziņām, raidījumiem un šoviem, tādēļ varu salīdzināt.

Kāds, tavuprāt, ir latviešu skatītājs? Kas viņu interesē?

(Plati smaida.) Bieži vien no nekāda produkta tiek uztaisīts baigais notikums, ko cilvēki labprāt patērē.

Kāds laiks, tādi varoņi — piekrīti?

Laikam gan.

Kas ir tavi varoņi?

Eduards Pāvuls, kura talants, latviskums un raksturs mani uzrunā. Arī Lilita Ozoliņa. Mums kādā pasākumā sanāca satikties un parunāties. Izteicu viņai savas simpātijas. Izrādījās, arī viņai ir simpātijas pret mani kā laika ziņu vadītāju.

Neviens no tevis minētajiem varoņiem nav no šī laika. Neminēji nevienu no šoviem un topiem.

Šī laika varoņi? Man tādu nav. Šodien kļūt par zvaigzni var jebkurš. Latvija ir ļoti maza, tam ir pateicīga vide. Mēs interesējamies par tiem, kuri vēl vakar nebija nekas. Šodien viņi ir nomainījuši degunu, vaigus vai arī nopirkuši sunīti un ģērbjas rozā, un ir zvaigznes.

Paši vien rādām, stāstām par viņiem…

Jā, bet, ja cilvēkus neinteresētu, tad jau televīzija to nerādītu!

Vai televīzijā sevi redzi arī pēc gada, pieciem un desmit?

Televīzija ir mana īstā vieta. Iespējams, ar laiku es pats gribētu ko režisēt.

Kad pēdējo reizi tev kāds uz ielas palūdzis pajokot?

Kāda sieviete Ziemassvētkos tirgū, viņa man uzdāvināja mārrutkus. Tas bija ļoti jauki!