Naudas tirgus pēc valdības satricinājumiem pagaidām saglabājies mierīgs. Latu likmes ceturtdien turpināja savu lejupslīdi, trīs mēnešu Rigibor samazinoties līdz 2,21%, sešu mēnešu likmei – līdz 2,77, bet Rigibor uz gadu nokrītot līdz 3,94%. Arīdzan starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s norādījusi, ka valsts kredītreitingu šā brīža politiskie satricinājumi neietekmēs.
Nav mainījusies valūtas mijmaiņas darījumu izsoles likme, saglabājoties 0% līmenī, vēsta db.lv. Savukārt eiro cena latos turpina turēties netālu no svārstību koridora griestiem. «Komercbanku rīcībā esošais lielais latu daudzums turpina spiest uz leju lata procentu likmes un turpina kalpot kā drošības spilvens pret iespējamiem finanšu tirgus satricinājumiem,» skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.
Tomēr miers finanšu tirgū var būt mānīgs, jo ilgtermiņa tirgus darījumu ir maz, un šis tirgus segments ir samērā neaktīvs, kas vēlāk var spiest uz augšu garāko termiņu latu procentu likmes, norāda eksperts. Joprojām oktobrī gaidāmās vēlēšanas ir viens no svarīgākajiem pieturas punktiem turpmākiem lēmumiem arī finanšu tirgū, tādēļ līdz vēlēšanām nekam ārkārtējam nenotiekot politikas frontē, lielas izmaiņas Latvijas tirgū nav gaidāmas, uzsver A. Lāriņš.
Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s uzskata, ka politiskajām kaislībām Latvijā nav ietekmes uz kredītu kvalitāti un valsts patlaban labāk tiek galā ar savām fiskālajām problēmām nekā pirms gada. «Poltiskā nestabilitāte jebkurā valstī jebkurā gadījumā nekad nav laba, skatoties no kredītreitingu viedokļa, taču patlaban mums šķiet, ka valsts to var labāk izturēt nekā pirms gada,» teikts paziņojumā, vēsta db.lv.
Viņu rīcībā ir ļoti lieli finansiālie atbalsti, kas nebija pirms gada,» sacījis Moody’s analītiķis Kenets Orhards. «Patlaban Latvijas politiskajai situācijai nav ietekme uz reitingiem.»
Moody’s ir vienīgā reitingu aģentūra, kura saglabājusi Latviju investīciju klasē, piemērojot zemāko tās līmeni Baa3.
«Mums joprojām ir negatīvs skats uz reitingu. Mēs bažījamies par ekonomikas attīstību, īpaši par iekšzemes pieprasījuma korekciju un eksporta atgūšanos. Mēs uztraucamies par restrukturizāciju, kas notiek banku sistēmā un privātā parāda sektorā,» uzsvēris eksperts. Viņš norādīja, ka lielākā daļa izmaiņu, ko Latvijas amatpersonas ir apsolījušas aizdevējiem veikt šajā gadā, ir vairāk administratīvas nekā politiskas, un pat ja tās netiks pilnībā izpildītas, SVF un Eiropas Komisija visdrīzāk varētu pret to izturēties ar elastīgu pieeju, kā to darīja Rumānijas gadījumā.
«Viņi (Latvijas valdība) ir izdarījusi labu darbu, nodrošinot, ka smagākie lēmumi tika pieņemti pirms vēlēšanu kampaņas sākuma,» sacījis K. Orhards. «Nav nekā īpaši nopietna, kas būtu vēl šogad jāpaveic, līdz ar to mazākuma valdība nevarētu būt liela problēma, un arī nevienas puses interesēs nav gāzt valdību.»
Pievieno komentāru