Latvijā augstskolās gan starp studējošajiem, gan absolventiem vairāk ir meiteņu nekā puišu. Citviet pasaulē aina ir līdzīga. Dzimumu līdzsvara jautājums izglītības ieguvē Latvijā nav tik saasināts kā dažviet ārzemēs, tomēr, šim līdzsvaram šūpojoties, viena puse darba tirgus iespēju ziņā nākotnē var zaudēt vairāk nekā otra, otrdien raksta Karjeras Diena.
Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati, patlaban starp visu Latvijas augstskolu studentiem 63% ir meitenes, bet starp jauniešiem, kas studijas pabeidz, – pat 71%. Dažādās augstskolās gan dzimumu proporcija atšķiras atkarībā no tā, kāda virziena studijas augstskola pamatā piedāvā. Izteikti vairāk meiteņu studē pedagoģiju, humanitārās zinātnes un mākslu, kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, savukārt puišu pārsvars ir dabaszinātņu, matemātikas, IT, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās.
Arī dažādās stipendiju programmās meitenes piesakās aktīvāk, un viņu pieteikumi ir kvalitatīvāki nekā puišu sūtītie. United World Colleges (UWC) Latvijas organizācija, kas ik gadu jauniešiem piešķir stipendijas studijām UWC tīkla koledžās pasaulē, pat apsver iespēju meklēt jaunus veidus, kā stipendiju konkursam piesaistīt vairāk zēnu.
Pie dzimumu disproporcijas augstskolās nav vainojama tikai demogrāfija vien. "Ar esošo mācību metodi mēs puikas zaudējam jau 5.–6.klasē, īpaši eksaktajos priekšmetos – viņiem tajos nav izaicinājuma, ir mazs praktiskais pielietojums. Metodes trūkumi iet cauri līdz pat augstskolai, tāpēc arī no studijām vairāk atbirst puiši," saka izglītības eksperte un programmas Iespējamā misija direktore Zane Oliņa. Viņa arī uzsver, ka uz puišiem ir lielāks spiediens par to, ka pašiem jāsāk pelnīt, tāpēc viņi vieglāku roku atsakās no studijām.
Savi iemesli meklējami arī vīriešu audzināšanā ģimenēs. "Šī problēma skar visu sabiedrību. Latvijā mežonīgā kapitālisma divās desmitgadēs lielai daļai vīriešu – tēvu, kas rāda piemēru dēliem, – ir problēmas ar alkoholu, pašpārliecību," saka UWC Latvijas organizācijas vadītājs Māris Biezaitis. Viņš uzskata, ka arī skolām būtu jābūt stingrākām attiecībā uz mācību vielas apguvi, pārbaudi, stingrāk jāpieiet špikošanai un plaģiātam.
Visu Diānas Kārkliņas rakstu "Sievišķīgā invāzija" lasiet otrdien Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.
Pievieno komentāru