Neaizskaramie 17

Bankas PR pārstāvis pārliecinoši stāstīja bērniem par bankas galvenajām funkcijām un izrādīja bankas naudas muzeja eksponātus. Skaidroja, kā darbojas ekonomiskās sviras, un demonstrēja to ar uzskatāmiem piemēriem. Sākumā parādīja arī filmiņu, kas notiktu, ja nebūtu ieviesta nauda, bet cilvēki joprojām kā akmens laikmetā darījumus kārtotu maiņas ceļā. (Pievienoju šeit attēlu no filmas, kas notiek ar cilvēku, kas maiņas ceļā gribējis iegādāties tikai laikrakstu).

Diemžēl tieši šī filma man radīja skumjas pārdomas. Lai arī mums ir nauda un ir LB, kas to it kā uzrauga, mēs kā valsts tiekam izģērbti pliki jau kuro reizi. Kāpēc tā notiek?

Varbūt tāpēc, ka, papētot Valsts kontroles interneta vietni, atrodam tikai vienu pārbaudes faktu 1994.gadā, skatīt http://www.lrvk.gov.lv/page.php?id=1143, kur minēts:

"Pārbaudot bankas 1994.gada saimniecisko darbību un veicot dokumentu revīziju, tika konstatēts, ka Latvijas kredītiestāžu darbības kontrole un uzraudzība nesakārtotās likumdošanas dēļ ir nepilnīga.

Latvijas Bankai ir jāpastiprina kontrole pār tām komercbankām, kas piedalās ārvalstu aizdevumu sadalē.

Latvijas Banka 1994.gadā piešķīrusi bezprocentu aizdevumu fiziskajām personām - bankas darbiniekiem, kaut gan likums paredz aizdevumu izsniegšanu tikai kredītiestādēm un valdībai.

Pārbaudes materiāli nosūtīti Latvijas Bankai un Ministru prezidentam."

Nekur neatradu informāciju par šīs pārbaudes rezultātu izskatīšanu. Ja jau banka bija aizdevusi līdzekļus privātpersonām, tad vajadzēja sekot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditam, kas pārbaudītu šo aizdevumu ietekmi uz aizdevumu saņēmēju nodokļu saistībām. Cik zinu, kopš LB dibināšanas, bankā ne reizi nav bijis VID nodokļu audits.

Var jau teikt, ka tas ir sīkums, ka bankā ir ļoti augsta līmeņa izcili speciālisti, kam nav nepieciešamas nekādas pārbaudes no malas. Var jau būt, ka VID audits būtu secinājis, ka visi likumi tiek ievēroti. Bet mani mulsina tieši šie izņēmumi. Kāpēc mūsu valstī vienmēr daži ir vienlīdzīgāki par pārējiem?

Pavaicāju bankas pārstāvim, vai publicētās Ls 300 algas pie viņiem maksā apkopējām, un uzzināju, ka nē, apkopšanas darbi viņiem esot ārpakalpojums.

Bez tam ekskursijā uzzinājām arī to, ka bankas apsardzē esot 400 cilvēku un vismaz 50 gaidot rindā uz šo darbu, ja kāda vieta atbrīvotos. Puikas jau, protams, painteresējās, vai kāds ir mēģinājis banku aplaupīt. Izrādās, ka nē. Filmas "Mazie laupītāji" sižets bankā nav realizējams. Parasti aplaupot slikti apsargātas komercbanku filiāles kaut kur mazpilsētās.

Bet LB ir kā valsts valstī. Laikā, kad visi valsts uzņēmumi savelk jostas un samazina algas, kā arī savu budžetu, LB 2009.gadā veica vērienīgu fasādes restaurāciju.

Lasot LB prezidenta Ilmāra Rimševica skaidrojumu par lielo algu nepieciešamību bankas darbiniekiem, man radās dažas pārdomas un jautājumi. Papētīju arī lasītāju komentārus, no kuriem daži ir labi strukturēti (neņemot vērā gramatiskās kļūdas, no kurām rupjākās pielaboju), tāpēc citēju:

"LB uzdevums bija arī uzraudzīt komercbankas un regulēt to darbību. Īstenībā viņiem nav ne sajēgas, kā tās bankas uzraudzīt:

1) Banka Baltija pa burbuli, un tauta apkāsta. Vainīgo īsti nav, sodu neviens nesaņem.

2) Capitalbanka pa pieskari

3) Rīgas 1.Komercbanka pa pieskari. Bet kaut kā jau begās nosanēja

4) kredītu epidēmijas, bezsakarīgas kredītu komisijas, uzraudzības trūkums, totāla risku ignorēšana,

5) Parex pa burbuli - tā glābšana izmaksā pa 500 miljoniem pa vairākiem lāgiem. Kas protams ir uz tautas rēķina un dramatiska ekonomikas gāšanās ar visu bezdarbu.

6) inflāciju apstādināt nespēja. Deflāciju arī ne.

7) naudas atmazgāšana. Nez kāpēc tādas lietas tiek uzzinātas no citām valstīm.

8) un tā tālāk. (.. 11.03.2010 23:21)

Varbūt, ka kļūdos, bet man pie LB nepadarītajiem darbiem gribas minēt arī PSRS Vņešekonombankas parādus, kas izveidojās reizē ar Latvijas neatkarību. It kā jau Finanšu ministrijā tika izveidota kaut kāda komisija šo parādu saistību kārtošanai, bet rezultātu nav. Pieļauju, ka tie nedaudzie uzņēmumi, kas vēl turpina savu darbību, pakļaujoties Starptautisko auditorfirmu spiedienam, ir šos bezcerīgos debitoru parādus norakstījuši zaudējumos (pie tam par norakstīto parādu summu palielinot savu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, jo tā diemžēl paredz mūsu likumdošana). Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un LB varētu būt lietderīgi apskatīties, kas ir noticis ar šiem parādiem komercbanku bilancēs, kas tos pārņēma no Latvijas Valsts bankas.

Savukārt cits komentētājs salīdzinājis bankas veicamās funkcijas ar potenciālajām apmaksas iespējām:

"LB uzdevumi (no mājas lapas):

1) noteikt un īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu cenu stabilitāti valstī; ------ Pilnīga izgāšanās, to nevar arī izdarīt, tāpēc nepieciešami tik daži cilvēki.

2) emitēt nacionālo valūtu; ---- Lai pasūtītu latu drukāšanu vācu tipogrāfijai, izcila prasme nav vajadzīga.

3) veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Latvijas Republikā; ----- OK, šiem maksāsim banku back-office algas + 30%

4) izsniegt atļaujas (licences) ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai komercdarbības veidā; --- Šiem Uzņēmumu reģistra algas;

5) vākt, reģistrēt un apkopot finanšu un valsts maksājumu bilances datus, ---- Šiem Statistikas pārvaldes algas;

6) pārvaldīt ārējos aktīvus; ----- šie ir vienīgie, kas viegli var aiziet uz privāto sektoru, un tāpēc jāmaksā labi.

7) darboties kā valdības finanšu aģentam ---- Liela klienta menedžera algu?

Secinājums - LB galvenokārt pilda birokrātiskas funkcijas un tāpēc algas, ar pavisam nelieliem izdevumiem, jāpielīdzina ministriju ierēdņu algām." (Zuka 11.03.2010 21:37)

Domājot par šajā sarakstā minēto 5.punktu, gribi vai negribi, jādomā par situāciju, ka ne LB, ne FKTK, ne Valsts kase tik ilgus gadus "nepamanīja", ka atsevišķas ministrijas, valsts un pašvaldības iestādes visus savus budžeta līdzekļus "sagrūda" tieši Parex bankā. Nedodot saviem darbiniekiem pat iespēju, pārejot uz kredītkaršu sistēmu, izvēlēties kādas citas bankas pakalpojumu. Ceru, ka šajā brīdī situācija ir mainījusies, bet daudzus gadus, piemēram, Valsts policijas darbinieki bija spiesti mērot pat simtiem kilometru, lai izņemtu savu niecīgo atalgojumu tieši Parex bankomātos, kas visā Latvijā bija tikai nedaudzās pilsētās.

Komentāros atskan arī lasītāju aicinājumi premjeram Valdim Dombrovskim beidzot pievērst uzmanību šīm bankas atalgojuma privilēģijām laikā, kad visiem citiem ir jāsavelk jostas. Nezinu cik tas ir reāli, jo gan V.Dombrovskis, gan finanšu ministrs Einars Repše taču nāk no LB.

Arī "Dienā" publicētajā komentārā par prokurora Jāņa Maizīša viedokli ekonomisko noziegumu izmeklēšanā lasām: "Viņš stāstīja, ka arī bagātākas valstis par Latviju domā par šiem jautājumiem. Likumā būtu jānosaka, ar kādu noziegumu izmeklēšanas veidiem Latvijā nenodarbosies vai arī izmeklēs ļoti vienkāršotā formā. Ja runājam par lieliem ekonomiskiem noziegumiem, ir jāizlemj, cik tālu valsts ar to nodarbojas, skaidro J.Maizītis intervijā."

Vai tiešām pienācis laiks, kad mūsu likumdevējiem tiks legāli dota iespēja pieņemt likumu, kas noteiktu, ka ekonomisko noziegumu gadījumos, kad no valsts budžeta tiek izsaimniekotas sevišķi lielas naudas summas, Latvija ar šo izmeklēšanu tālāk nenodarbosies? Bet kurš tad?