Velns parāvis (Dievs piedod!), lai kā kāds ir sekojis savu vecāku un vecvecāku saprātīgajiem ieteikumiem, jo parasti mēdz būt, ka tie ir autoritātes, vienā rāvienā mēs visi esam padarīti par kredītņēmējiem. Gluži vai kāds būtu ļauni pateicis: Ak nepatīk, tad, še jums! Visi, kas par savu dzīvesvietu izvēlējušies Latviju, tātad pilsoņi, nepilsoņi, arī ārvalstnieki un kādi vēl tur citi, tagad nonākuši nožēlojamā situācijā, kaut bēguši no tā, kas nav brālis, kā velns no krusta. Tātad ir apstiprinājusies vēl viena senču gudrība, nesmieties par nelaimē nokļuvušajiem, jo pašu tas var piemeklēt.
Nav jau tā, ka tie kredītņēmēju būtu bez vainas, tāpat kā nav nevainīgi jēriņi varas pārstāvji, kas nebrīdināja, un arī augļotāji, kas kārdināja. Gandrīz vai šoreiz nākas konstatēt kolektīvu vainu, noteikti padara smagāku kredītņēmēju vieglprātība vai pat muļķība, neklausoties brīdinājumus, ka nekustamā īpašuma cena nebūt nav tik stacoionāra kā pats īpašums, un tā var mainīties ne vien uz augšu, bet arī uz leju, kā tas patlaban ir noticis, tāpat kā lielās algas nav akmenī iecirsts pasākums. Taču, lai jau paliek šis nepateicīgais pasākums, vainīgā meklēšana vēsturniekiem.
Interesantāks patlaban ir, ka pienācis ir laiks tiem parādniekiem pasmieties par visiem pārējiem neparādniekiem. Patīk tas vai nē, bet lielais nolīdzinātājs mūs visus ir vienojis tikpat kā jaunā politiskā spēkā Vienotība. Sauc to kā gribi - par likteni, par nelaimi vai kā citādi, bet mūsu rūpes par nākamo paaudzi ir tik smagi devalvētas, ka sāk šķobīties senču morāles un ētikas un vispār esamības jēgas uzstādījumi, kas mudina rūpēties par saviem bērniem, cenšoties tiem sagatavot labvēlīgu augsni dzīves realizācijai. Vēl vairāk, situācija aizver muti visiem labi domātiem padomiem, jo taisnība izrādās tiem ar nihilismu inficētajiem, kam nupat pat valdība grasās nez kāpēc palīdzēt, tātad tie, kas neņēma paplāti ar naudu, nonāk muļķa lomā, jo kā bija pieticīgi, tā palika. Bet tie, palīdzību saņemt cerošie, būs ieguvēji no muļķu maksājumiem, jo nevienam nenāk ne prātā palīdzēt sabalansēt ģimenes budžetu apdomīgajiem. Drīzāk otrādi, tiem situācija pasliktinās, jo jāpalīdz augļotāju upuriem. Jāpalīdz, kaut vai ar asiņainu degunu lienot superaugļotāju cilpā.
Rezultātā vienlīdzības vai drīzāk Vienotības vārdā mums visiem draud nonākt bankrota bedrē, kas savā būtībā nav viens un tas pats kā krīze. Mēs visi esam padarīti līdzīgi dzērājam, kas aizņēmies jau sāk plānot, no kā nākošo reizi aizņemsies, lai atdotu parādu, kā sāk izteikties tie tur augšā, protams, ne par līdzību ar alkoholiķi, bet par parādu paradresēšanu. Atliek vien gaidīt, kad nodibināsies kāds starptautisks tribunāls, kas būs tiesīgs "iemest" valsti ar visiem iedzīvotājiem kaut kādā jaundibinātā parādu cietumā.
Vistrakākais ir tas, ka neviens mums to nepajautāja, kaut varētu sarīkot elementāru referendumu ar jautājumu, dodot mums izvēli, ko mēs labāk vēlamies, vai kādu laiku savilkt jostas un nebūt nevienam parādā, vai aizlienēt uz nenoteiktu laiku, visticamāk - vairāku paaudžu garumā, tik daudz, cik mūsu rīcībā vispār ir līdzekļu, un tad arī tikai raženajos gados. Tā vietā: Še jums, balsojiet par Vienotību!
Pievieno komentāru