Šī būs saruna par seksu, mazohismu un sliktu gaumi. Par mūsu radīto produktu, zīmolu, to reklāmas seksualitāti. Ļoti indikatīvu rādītāju mūsu sabiedrības domas brīvībai, mūsu atkarībai vai neatkarībai no stereotipiem, mūsu civilizētībai.
Sekss ir visam pamatā - tā viņi saka. Protams, protams. Tas ir lielisks pārdošanas instruments jebkurā dzīves jomā. Meitenēm un puikām jābūt seksīgiem, nemaz nerunājot par mašīnām, dzērieniem, kafejnīcām un tā tālāk – bezgalīgi. Sevišķi jāsekso reklāmai, tāpēc visi reklāmisti kā traki cenšas iespraust ideju par aktu jebkur un jebkā. Sex sells, tā teikt.
Cik šis mūsu tiražētais sekss ir baudāms? Tāds, kāds tas ir MUMS, šeit uz vietas. Mūsu reklāmās, iepakojumos, zīmolu identitātēs, visur.
Manuprāt, tas ne tikai nav sekss, tas ir asekss - vienveidīgs, stereotipiem piebāzts nekas. Par baudu šeit nevar būt ne runas – šķiet, drīzāk esam nonākuši pie situācijas - pārdod nevis sekss, bet rutinētākā un garlaicīgākā padarīšana uz pasaules, prognozējama un jēla. Meklēšanās, vai. Vientulīgs akts pēc dezoderanta apostīšanas/ vienas meitenes dabūšanās ar diviem/ stīvi flamenko dejotāji ar seksa solījumu - perfektā veļas pulvera īpasnieki/ jēli sarkanas konfekšu kastes, kas iekāro uzrunāt patērētaja zemākos punktus/ pārpumpēti buferi un vācu 70-tie pat itīmpakalpojumu reklāmas. Sev par lielām šausmām nesen internetā pat atradu a la kantri dziedātāju ar ikru maizi, kas nepiedienīga pozā bija izgūlusies pār Alfa Romeo kapotu - izradās, mūšu pašu Lāču baltmaizes reklāma. Ārprāts.
Vai tad tas, kas ir redzams mūsu ikdienas zīmolu telpā, ir sekss? Kur te priekšspēle, skatiens? Kur medīšana un medījums? Kur maigums, sarunas, pātadziņa? Kur ilgas, idealizēšana, kur nojausmas, meklēšana, podziņas, īsziņas, bučošanās pie dzelzceļa pārbrauktuves? Kur pats sekss - tik dažāds, katram savs, visdziļākais, paslēptakais? Mums katram taču ir savs punkts, sava erotikas izpratne.
Kas tad tas ir par monstru, kas mums sells un no kurienes mums, lieliskajiem, tas tā?
Tas monstrs saucas slikta un neattīstīta seksa gaume. Ar to slimo visa pasaule, tās veidotie un radītie produkti un zīmoli. Un, diemžēl, mēs kā postpadomju valsts - sevišķi. Ilustrācijai jau nav uzreiz jāņem reklāma uz apgraizīšanu, paskatīsimies uz mūsu ikdienu. Kaut vai uz Latvijas sieviešu kurpēm - zelta siksniņas, noberzti papēži, 10 cm vismaz. Uz balli, uz peldbaseinu uz pikniku mazdārziņā, uz pludmali, katru dienu pa bruģi. Ja kurpes ir fetišs, tad mūsu sievietes ir gluži vienkārši a) mazohistes, b) tādas, kam sekss ir vienas vienīgas mokas c) vīriešu un pašu sliktās seksa gaumes upuri. Es sliecos domāt, ka trešais, jo tas pirmos neizslēdz.
Un mūsu vīrieši? Pasīvie ņēmēji, kas tā arī ģērbjas - ērtās džinsās vai mistiskās uzvalkveidīgās ūzās, lai neko nenospiež, kas, protams, rezultējas maisveidīgā tukšumā pie pēcpuses. Bikses par īsu, zeķes nepieskaņotas apaviem, kaklasaites stūrītis karājas pāri bikšu malai, kā pildot vīrietības norādes funkciju. Frizūra - katastrofa.
Tādi vīrieši un tādas sievietes veido pieprasījumu, pēc šī pieprasījuma tiek veidots produkts un tā iepakojums, tā tas tiek pārdots. Un aplis kā nevar, tā nevar noslēgties. Tā saucas slikta seksa gaume, kas mūs atšķir no urbānās civilizācijas citviet. Jo mēs nemākam atpazīt un iemiesot smalkās lietas, nianses, mēs tam esam par trulu, par nepieredzējušu, acis, ausis un sirdis vēl nav uztrenētas. Sajust seksu papīra smalkumā, auto krāsā, balss intonācijā, iepakojuma formā, garšā, nosaukumā.
Ziniet, tam ir arī lietišķie pierādījumi - piemēram, ārvalstu šokolādes ražotāji nebeidz vien brīnīties par konfekšu kastēm, kādas izvēlamies. Jo vairāk brutāla zelta un mēnešreižu sarkanuma, jo labāk. Lētas augstpapēdenes pie mums iet vairāk kā jebkur citur Eiropā, mākslīgie nagi ir vienkārši nepieciešamība, lai konkurētu šajā seksa tirgū, Kluba meitenes tiek veidotas par šabloniskām seksa kazām - iemetot tās vienā stereotipā par to, kas ir seksīgi, pēc otra.
Un tā skaistā, garā, melnā, nojausmu pilnā, latviešu radītā Pure Chocolate konfekšu kastīte, ko iepriekš redzēju lielveikalā, tā arī paliek nepaņemta, jo tai nav auditorijas. Ir tikai bars garlaicīgu seksotāju, kam vajag (kāpēc vajag, viņi paši bieži nezin) blondīni ar buferiem iekš Alfa Romeo un ikriem uz baltmaizes. Nekādas seksa gaumes, nekādas priekšspēles. Jo nekas jau nav mainījies. Īsta, sava seksa šajā zemē nav. Līdz ar to. Latvia – No sex sells.
Pievieno komentāru