papildināta - Janvārī eksports audzis par 4,7%, imports samazinājies par 13,1% 2

Salīdzinājumā ar decembri, janvārī samazinājies gan eksports, gan imports, tādējādi janvārī palielinājies arī importa pārsvars pār eksportu.

2010.gada janvārī nozīmīgākā daļa (72,6%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 10%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievija.

Janvārī nozīmīgākā daļa (67,1%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 24,4%. Svarīgākie importa partneri bija Krievija, Lietuva, Vācija, Polija un Igaunija.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās janvārī bija 615,7 miljoni latu, kas ir par 12,2% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 6,1% mazāk nekā 2009.gada janvārī.

SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis vērš uzmanību uz to, ka eksports uzrāda pieaugumu gada izteiksmē jau otro mēnesi pēc kārtas un ir pamats šogad sagaidīt turpmāku eksporta pieaugumu. To veicina pieprasījuma uzlabošanās ārējos tirgos, cenu kāpums, gan arī lielāka koncentrēšanās uz eksporta iespējām. Krasā un nepatīkamā korekcija ekonomikā ir ļāvusi uzlabot konkurētspēju, secina eksperts. Viņš piebilst, ka nominālā izteiksmē no 2009.gada oktobra, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu eksporta apjomi gan ir slīdējuši uz leju, kas turpinājās arī janvārī. Par to, vai tendence būs noturīga, liecinās turpmākie mēneši, uzskata eksperts.

Tikmēr importa apjomi pamazām stabilizējas. Viņaprāt, tos turpmāk ietekmēs patēriņa mazināšanās, kā arī dažādu resursu cenu pieaugums. Tāpat jāņem vērā ēnu ekonomikas ietekme. "To spilgti apliecina tabakas apjomu kritums janvārī par 61,2%," piebilst D.Gašpuitis.

DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš komentē, ka preču eksporta samazināšanās janvārī pret decembri nav milzīgs pārsteigums pēc tam, kad tika izziņota būtiska apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās šajā mēnesī. Viņš tomēr atzīst, ka aina, kas paveras janvāra tirdzniecības datos, nenoliedzami ir bēdīga. Eksporta apjoms pret decembri ir samazinājies par 14,7%, tas ir mazākais kopš 2009.gada februāra - pasaules ekonomikas krīzes kulminācijas brīža. Preču tirdzniecības deficīts ir lielākais kopš augusta.

Viņa vērtējumā gada pirmajā mēnesī veidojas ļoti "neloģiska" attiecība starp dažādu ekonomikas sektoru dinamiku. Mazumtirdzniecība ir pieaugusi, bet apstrādes rūpniecība un jo īpaši tās produktu eksports - sarukuši. Tātad viss ir tieši pretēji gaidītajam. P.Strautiņš uzskata, ka janvāris visdrīzāk izrādīsies izņēmums, jo nav resursu, uz kuriem balstoties, iekšzemes patēriņš šogad varētu ilgstoši un strauji augt, savukārt straujam eksporta pieaugumam pret pērnā gada zemo bāzi ir visi priekšnoteikumi - brīvas ražošanas jaudas, straujš pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, pakāpeniska finansējuma pieejamības uzlabošanās, eksportam izdevīgāks reālais valūtas kurss.

Ja arī februārī eksporta rādītāji būs vāji, tas kļūs biedējoši, brīdina eksperts. Pagaidām, viņaprāt, vēl nav pamata milzu satraukumam.

Viņa vērtējumā galvenais "grēkāzis" janvārī ir metālapstrādes un mašīnbūves nozare. Metālu eksports ir samazinājies par 23%, bet mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports – par 36%. Dziļš kritums ir arī ķīmijas preču eksportā: par 32%, bet tās iespaids uz kopapjomu ir mazāks. No lielajām preču kategorijām pieaugums reģistrēts koksnes eksportā – par 5%.

P.Strautiņš arī secina: lai vilktu Latvijas ekonomiku ārā no krīzes, ir nepieciešams daudz straujāks eksporta pieaugums gada griezumā un tas ir iespējams. "Domāju, ka caurmērā šogad preču eksporta pieaugums būs mērāms padsmitos procentu, taču lieli mērķi palīdz paveikt lielus darbus un uzņēmumiem vajadzētu tiekties uz vēl straujāku, desmitos procentu mērāmu pieaugumu."

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, norāda, ka eksporta apjomu samazināšanās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija gaidāma, jo arī apstrādes rūpniecības apgrozījums, kā arī izlaide janvārī saruka. Viņa piebilst, ka Latvijas rūpniecībai ir raksturīgs liels svārstīgums atkarībā no lielo pasūtījumu saņemšanas un attiecīgi noslēgtiem līgumiem.

Viņa norāda, ka apstrādes rūpniecības nozaru dinamika saglabājas ļoti atšķirīga, nosakot arī eksporta attīstību. Eksporta kritumu janvārī galvenokārt noteica mašīnu un iekārtu, kā arī metālu izstrādājumu eksporta sarukums. Arī pārtikas produktu eksports samazinājās, bet tas ir sezonālais efekts. Savukārt koka, papīra un plastmasas izstrādājumu eksports turpināja pieaugt un lielā mērā noteica arī kopēja eksporta pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšēja gada janvāri. Tās ir nozares, kurās pieaug arī apstrādes rūpniecības apgrozījums, tieši pateicoties eksporta iespējām.

"Sagaidāms, ka, pateicoties apstrādes rūpniecības izaugsmei, preču eksports 2010.gadā varētu pieaugt par 8-12%. Tas daļēji būs saistīts ar eksporta tirgu atkopšanos un pasaules pieprasījuma atgūšanos, bet svarīgs priekšnosacījums Latvijas eksporta izaugsmei ir arī turpmākā konkurētspējas uzlabošanās. Prognozējams, ka importa pieaugums būs lēnāks nekā eksporta, jo iekšzemes pieprasījums atgūsies vēlāk un lēnāk, tāpēc tuvākajā laikā, iespējams, redzēsim preču tirdzniecības bilances pārpalikumu," komentē L.Strašuna.

Pēc CSP datiem, šā gada janvārī, salīdzinot ar 2009.gada decembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums samazinājās par 3,7%, tai skaitā eksportā – par 9%, bet vietējā tirgū pieauga par 1,2%. Salīdzinot ar 2009.gada janvāri, pēc apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,9%, tai skaitā vietējā tirgū – par 11,7% un eksportā – par 0,5%.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds piebilst, ka ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās vēlāk atspoguļosies arī iekšzemes kopprodukta statistikā. Pieņemot, ka pozitīvās tendences Latvijas tirdzniecībā ar pārējo pasauli saglabāsies, kritums ekonomikā 2010.gada 1.ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, viņaprāt, jau būs pavisam neliels.

(pievienoti ekspertu komentāri)