VIEDOKLIS

"Swedbank" galvenais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš teica - kaut arī pārpalikums janvārī bija ļoti neliels - tikai 0,5 miljoni latu jeb apmēram 0,04% no iekšzemes kopprodukta (IK) šajā periodā, tā tomēr ir ievērības cienīga ziņa.

"Šajā desmitgadē līdz šim maksājumu konta pārpalikums nebija reģistrēts nevienā mēnesī. Šā gada laikā bija gaidāma maksājumu konta deficīta samazināšanās un varbūt pat pārpalikums atsevišķos periodos, bet maksājumu konta nonākšana plusu teritorijā jau janvārī ir neliels pārsteigums," sacīja Strautiņš, norādot, ka galvenais iemesls ir ļoti strauja gan preču, gan pakalpojumu importa samazināšanās. Preču imports gada laikā samazinājies par 35%, bet pakalpojumu imports - par 22%.

Strautiņš norādīja, ka preču importu samazina investīciju un ilglietošanas patēriņa preču importa samazināšanās, savukārt pakalpojumu importu, visticamāk, samazina taupīšana uz ārzemju ceļojumu rēķina.

Viņš arī atzina, ka preču eksports ir samazinājies par 27%, kas ir ļoti nepatīkami, taču vispārējai situācijai pasaules tirdzniecībā atbilstoši. "Patīkams pārsteigums ir pakalpojumu eksporta pieaugums par 10%. Acīmredzot par to jāpateicas galvenokārt tranzītam - pirmajos divos mēnešos Latvijas lielākās ostas - Rīgas ostas kravu pārkraušanas apmērs pieaudzis," sacīja Strautiņš.

Viņš arī uzsvēra, ka sarūkošā uzņēmumu rentabilitāte Latvijā samazina ārvalstu investoru ienākumus, tāpēc ienākumu konta debets bijis mazāks nekā pirms gada, bet ienākumu konta kredīts bijis visu laiku lielākais. "Iespējams, ka ārzemēs strādājošie pārskaita lielākas summas dzimtenē grūtībās nonākušajiem radiniekiem," teica Strautiņš.

Viņš arī pieļāva, ka atsevišķos turpmākajos mēnešos kārtējo maksājumu konts atkal būs ar deficītu. "Janvārī panākto pārpalikumu nodrošināja patīkami pārsteigumi pakalpojumu eksportā un ienākumu kontā, kas var neatkārtoties. Taču nav arī jāšaubās, ka preču tirdzniecības deficīts turpinās samazināties (janvārī tas bija mazākais kopš 2005.gada aprīļa), tāpēc, ja šogad būs maksājumu konta deficīts, tas būs ļoti neliels. Ir visai liela iespēja, ka šogad kopumā būs maksājumu konta pārpalikums," sacīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka maksājumu konta pārpalikums janvārī apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji atdziest. "Diemžēl panākt pirmo bez otrā palīdzības šādā pasaules tirgus situācijā nav iespējams," teica Strautiņš.

papildināta - Latvijas kārtējo maksājumu konts janvārī pozitīvs - 0,5 miljoni latu 19

BNS. 2009. gada 13. marts 20:08

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konts šogad janvārī bijis pozitīvs - 0,5 miljoni latu, pretstatā 227,5 miljonu latu deficītam gadu iepriekš, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances pamatrādītāju dati.

Preču negatīvais saldo 2009.gada janvārī salīdzinājumā ar 2008.gada attiecīgo periodu samazinājās par 112,9 miljoniem latu un bija 134,6 miljoni latu, bet pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājies par 36,8 miljoniem - līdz 81,2 miljoniem latu. Ienākumu saldo šogad janvārī bija pozitīvs - 9,4 miljoni latu, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo pieaudzis par 42,7 miljoniem latu un šogad janvārī bija 44,4 miljoni latu.

"2009.gada janvāra operatīvie dati uzrāda Latvijas maksājumu bilances maksājumu kontu šai mēnesī bez deficīta, jo preču bilances deficītu, kas ir strauji samazinājies - līdz 135 miljoniem latu -, pilnībā sedza pakalpojumu, ienākumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo," sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Viņš atzina, ka lielā mērā pozitīvu kārtējo maksājumu konta bilanci noteica strauji krītošais importa apmērs - salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču imports ir samazinājies par 35% un vienlaikus eksports par 27,5%.

Centrālās bankas informācija arī liecina, ka kapitāla konta saldo janvārī kļuvis negatīvs un bija -0,4 miljoni latu.

Savukārt finanšu konta pozitīvais saldo 2009.gada janvārī bija par 207,6 miljoniem latu mazāks nekā 2008.gada janvārī - 79,7 miljoni latu.

Tiešo investīciju konta pozitīvais saldo sarucis par 37,4 miljoniem latu un bija 36,3 miljoni latu, savukārt portfeļieguldījumu pozitīvais saldo pieaudzis par 4,8 miljoniem latu un bija 66,9 miljoni latu.

Atvasināto finanšu instrumentu saldo kļuvis pozitīvs un bija 78,8 miljoni latu, citu ieguldījumu saldo kļuvis negatīvs un bija 275,2 miljoni latu, bet rezerves aktīvu pozitīvais saldo janvārī bija 173 miljoni latu.

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts 2008.gadā bija 2,141 miljards latu, kas ir par 1,186 miljardiem latu jeb 35,7% mazāks nekā 2007.gadā.

(pievienots viedoklis labajā pusē)